Kad grēcinieks sajūt, ka tikai caur Kristu var dabut mūžigu dzīvošanu, kad viņam kļūst saprotams, ka paklausiba Dieva vārdam ir tas noteikums, zem kuŗa var ieiet Dieva valstibā, kad viņš iepazīstas ar Kristu, kā ar grēku salīdzinataju, tad viņš pazemigs un sagŗauzts nāk pe Pestitaja, atzīst savus grēkus un lūdz piedošanu. Viņa dvēsele šaņem iespaidu no Dieva cēluma un krāšņuma sajūtas. Cik svētlaimiga ir mūžiga dzīviba mierā, priekā un šķīstumā, to viņš tik dziļi sajūt, ka viņš pilnigi nododas Dievam. KEv 77.4