Kad Dievs izredz vīrus un sievas priekš sava darba, tad viņš neskatas, vaj tie ir izglītoti, daiļrunigi vaj bagati. Viņš jautā: Vaj tie dzīvo tik pazemigi, ka es tiem varu mācit savus ceļus? Vaj es varu savus vārdus likt viņu mutē? Vaj tie mani pareizi attēlos? KEv 105.4
Dievs var taisni katru cilveku izlietot tik lielā mērā, kādā viņš var savu Garu dot viņa dvēseles dievnamā. Darbs, ko tas padarīs, atstaros dievigu līdzibu. Kā savu apstiprinašanas rakstu pasaulei, Dieva kalpiem vajadzetu nest pie sevis neizdzēšamas zīmes no Dieva nepaejošiem pamatlikumiem. T. VII., 144. KEv 105.5