Jaunās derības svētnīca ir „īstā telts” Debesīs. Kad Kristus mira, simboliskā zemes svētnīcas kalpošana beidzās. Tā kā Daniēla grāmatas 8. nodaļas 14. pants sniedzas līdz pat mūsu ērai, svētnīcai, par ko šajā pantā ir runa, jābūt jaunās derības svētnīcai. Tāpēc pravietojums „līdz divtūkstoš trīssimt vakariem un rītiem, tad svētnīca tiks šķīstīta”, attiecas uz svētnīcu Debesīs. Lc 167.9
Bet kas ir svētnīcas šķīstīšana? Vai Debesīs var būt kaut kas tāds, kas jāšķīsta? Vēstules ebrejiem 9. nodaļa skaidri norāda gan uz zemes, gan Debesu svētnīcas šķīstīšanu. „Un gandrīz viss tiek šķīstīts asinīs saskaņā ar bauslību, un bez asins izliešanas nav piedošanas. Debesu lietu attēliem jātop šķīstītiem ar to pašu [ar dzīvnieku asinīm], bet debesu lietām pašām ar labākiem upuriem nekā šīs” (Ebrejiem 9:22, 23), proti, ar Kristus dārgajām asinīm. Lc 168.1