Tiesas standarts ir Dieva likums. „Bīsties Dieva un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam. Dievs nesīs katru darbu tiesas priekšā.” „Tā runājiet un tā dariet kā tādi, ko tiesās svabadības likums.” (Salamans mācītājs 12:13, 14, NKJV; Jēkaba 2:12) Lc 193.4
Tie, kuri tiks „atzīti par cienīgiem”, piedalīsies taisno augšāmcelšanā. Jēzus teica: „Bet, kas tiks atrasti par cienīgiem ieiet viņā dzīvē, .. ir Dieva bērni, būdami augšāmcelšanās bērni.” „Tie, kas labu darījuši”, iznāks ārā no kapiem, „lai celtos augšām dzīvībai”. Kad Dievs pārbaudīs viņu ierakstus un izlems lietu, viņi nebūs personīgi klātesoši. Lc 193.5
Jēzus stāvēs kā viņu Advokāts, lai aizstāvētu viņu lietu Dieva priekšā. „Ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā- Jēzus Kristus, kas ir taisns.” „Kristus nav iegājis rokām taisītā svētnīcā, patiesās attēlā, bet pašās debesīs, lai tagad par mums parādītos Dieva vaiga priekšā.” „Tādēļ arī Viņš var uz visiem laikiem izglābt tos, kas caur Viņu nāk pie Dieva, vienmēr dzīvs būdams, lai tos aizstāvētu.” (1. Jāņa 2:1; Ebrejiem 9:24; 7:25) Lc 193.6
Kad tiesā tiek atvērtas ierakstu grāmatas, visu to cilvēku dzīve, kas ticējuši Jēzum, pārskata veidā atklājas Dieva priekšā. Sākot ar tiem, kas pirmie dzīvojuši virs zemes, mūsu Advokāts citu pēc citas atklāj katras paaudzes lietas. Ikviens vārds ir minēts, ikviens gadījums izmeklēts. Ir vārdi, kas tiek pieņemti, ir vārdi, kas tiek atmesti. Ja kādam ierakstu grāmatās ir palikuši nenožēloti un nepiedoti grēki, viņu vārdi tiek dzēsti no dzīvības grāmatas. Kungs Mozum teica: „Ikkatru, kas pret Mani ir apgrēkojies, Es izdzēsīšu no Savas grāmatas.” (2. Mozus 32:33) Lc 193.7
Par visiem, kuri ir patiesi nožēlojuši un ticībā pieprasījuši Kristus asinis kā savu salīdzinošo upuri, Debesu grāmatās ir ierakstīts „piedots”. Tā kā viņi ir kļuvuši par Kristus taisnības līdzdalībniekiem un viņu raksturi ir saskaņā ar Dieva likumu, viņu grēki tiks izdzēsti un viņi tiks atzīti par derīgiem mūžīgajai dzīvei. Kungs saka: „Es — Es tas esmu, kas izdzēšu tavus noziegumus Manis paša dēļ un nepieminu tavus grēkus.” „Kas uzvar, tas būs ģērbts baltās drēbēs, un .. viņa vārdu es apliecināšu Mana Tēva un Viņa eņģeļu priekšā. Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm.” „Tad nu ikvienu, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Es apliecināšu Sava Tēva priekšā, kas ir debesīs. Bet, kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, to Es arīdzan aizliegšu Sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.” (Jesajas 43:25; Atklāsmes 3:5; Mateja 10:32, 33) Lc 194.1
Jēzus, dievišķais Starpnieks, lūdz, lai visi, kuri uzvarējuši ticībā Viņa asinīm, varētu atgriezties Ēdenes mājās un kopā ar Viņu tiktu kronēti kā līdzmantinieki „agrākajā pirmatnējā valsts varā”. (Mihas 4:8) Kristus tagad lūdz, lai Dieva plāns ar mūsu radīšanu tiktu piepildīts tā, it kā mēs nekad nebūtu krituši. Viņš lūdz ne tikai piedošanu un taisnošanu Saviem ļaudīm, bet ari līdzdalību Viņa godībā un vietu kopā ar Viņu uz troņa. Lc 194.2
Jēzum lūdzot par Savas žēlastības saņēmējiem, sātans viņus apsūdz Dieva prieksā. Viņš norāda uz ierakstiem par viņu dzīvi, uz viņu rakstura trūkumiem, viņu nelīdzināšanos Kristum un uz visiem grēkiem, ko viņš bija kārdinājis viņus darīt. Šī iemesla dēļ viņš pieprasa, lai šie ļaudis kļūst par viņa pavalstniekiem. Lc 194.3
Jēzus neattaisno viņu grēkus, bet parāda viņu nožēlu un ticību. Lūdzot piedošanu Saviem ļaudīm, Kungs paceļ savas ievainotās rokas Tēva priekšā, sakot: „Es esmu ierakstījis viņus Savu roku plaukstās.” „Upuri, kas patīk Dievam, ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi.” (Psalmi 51:19) Lc 194.4