[244]Mātes ir kārdinātas justies tā, it kā viņu darbs nebūtu svarīgs. Mātei viņas darbs bieži šķiet nesvarīga kalpošana. Tas ir darbs, kas reti tiek novērtēts. Citi maz zina par viņas daudzajām rūpēm un nastām. Viņas dienas ir aizņemtas, pildot mazos pienākumus, kas prasa pacietību, paškontroli, takta izjūtu, gudrību un pašuzupurīgu mīlestību. Tomēr viņa nevar lielīties, ka tas, ko viņa ir izdarījusi, būtu kāds liels sasniegums. Viņa ir tikai rūpējusies, lai mājās viss noritētu gludi. Bieži nogurusi un samulsusi, viņa ir centusies runāt laipni ar bērniem, rūpējusies, lai viņiem būtu, ko darīt, un lai viņi būtu priecīgi, vadījusi viņu mazās kājas pa pareizo ceļu. Viņa jūtas tā, it kā neko nebūtu pavei-kusi. Taču tas tā nav! Debesu eņģeļi vēro rūpēs nogurušo māti, redzot nastas, ko viņa nes katru dienu. Viņas vārds varbūt nebūs dzirdams pa-saulē, bet tas būs rakstīts Jēra dzīvības grāmatā. 1Counsels to Teachers, Parents, and Students, 144. Am 210.1
Īsta sieva un māte .. veiks savus pienākumus ar prieku un cēlumu, neuzskatot par pazemojošu darīt ar savām rokām visu, ko vien ir nepieciešams darīt labi vadītā mājsaimniecībā. 2The Signs of the Times, September 9, 1886. Am 210.2
Uzskatīts par mazsvarīgāku nekā misijas darbs. Kāds svarīgs darbs! Un tomēr mēs dzirdam mātes nopūšamies misijas darba dēļ! Ja tikai viņas varētu doties uz kādu svešu valsti, viņas justu, ka dara kaut ko vērtīgu. Bet uzņemties mājas dzīves ikdienas pienākumus un virzīt tos uz priekšu viņai šķiet [245] nogurdinošs un nepateicīgs uzdevums. 3The Review and Herald, July 9, 1901. Am 210.3
Mātēm, kuras ilgojas pēc misijas darba, tāds atrodas viņu pašu ģimenes lokā. [..] Vai viņas bērnu dvēseles nav tikpat vērtīgas kā pagānu dvēseles? Ar kādām rūpēm un maigumu viņai vajadzētu vērot bērnu prāta attīstību un saistīt ar Dievu visas viņu domas! Kas gan to var paveikt labāk par mīlošu, dievbijīgu māti? 4Manuskripts 43, 1900. Am 211.1
Daži cilvēki domā, ka viņi nedara Dieva gribu, ja nav tiešā veidā saistīti ar aktīvu reliģisku darbu. Tomēr tā domāt ir kļūda. Ikvienam ir darbs, ko darīt Meistara labā. Padarīt mājas par patīkamu vietu un iz-veidot to par tādu, kādai tai vajadzētu būt, ir brīnišķīgs darbs. Vispaze-mīgākās spējas, ja saņēmēja sirds ir atdota Dievam, padarīs mājas dzīvi par tādu, kādu Dievs to vēlas redzēt. Spoža gaisma atspīdēs kā rezultāts sirds kalpošanai Dievam. Vīrieši un sievietes var tikpat noteikti kalpot Dievam, nopietni ņemot vērā visu dzirdēto, audzinot bērnus dzīvot un bīties Dievu, kā to dara Dieva kalps aiz kanceles. 5Manuskripts 32, 1899. Am 211.2
Sievietes, kuras labprāt dara visu, kas nepieciešams, un kuras priecīgi palīdz saviem vīriem nest viņu nastas un audzina bērnus Dievam, ir misionāres šī vārda vispilnīgākajā nozīmē. 6Liecības draudzei 2, 466. Am 211.3
Reliģiskām aktivitātēm nevajadzētu aizstāt rūpes par ģimeni. Ja tu ignorē savus sievas un mātes pienākumus un izstiep rokas pret Kungu, lai Viņš tām dod citu darbu, esi droša, ka Viņš rīkotos pretrunā pats sev. Viņš norāda tev uz pienākumu, kas tev ir jādara mājās. Ja uzskati, ka tev ir uzticēts lielāks un svētāks darbs par šo, tu maldies. Ar uzticību savās mājās, darbojoties pie dvēselēm, kas tev ir vistuvāk, tu vari kļūt derīga strādāt Kristum [246] plašākā laukā. Esi droša, ka sievietes, kuras atstāj novārtā savu pienākumu ģimenes lokā, nav sagatavotas strā-dāt citu dvēseļu labā. 7The Review and Herald, September 15, 1891, par. 2. Am 211.4
Kungs nav aicinājis tevi pamest novārtā savas mājas, vīru un bērnus. Viņš nekad nestrādā šādā veidā, un Viņš tā nekad nedarīs. [.. ] Nekad, ne uz brīdi neiedomājies, ka Dievs tev būtu devis darbu, kura veikšanai būtu nepieciešams nošķirties no sava dārgā mazā pulciņa. Neatstāj viņus, lai viņus sabojātu slikta sabiedrība un viņi nocietinātu savas sirdis pret māti. Tas nozīmē ļaut tavai gaismai spīdēt nepareizā veidā. Taviem bērniem ir grūtāk kļūt par tiem, kādus Dievs viņus vēlas redzēt, un beigās iemantot Debesis. Dievs rūpējas par viņiem, un arī tev ir jārūpējas, ja sauc sevi par Viņa bērnu. 8Vēstule 2 8 , 1890. Am 212.1
Pirmie dzīves gadi ir laiks, kad strādāt, modri vērot, lūgt un iedrošināt katru labu vēlmi. Šim darbam ir jāturpinās bez pārtraukuma. Tevi varbūt aicinās apmeklēt māmiņu sanāksmes vai šūšanas klubiņus, lai darītu misijas darbu. Taču, ja kopā ar taviem bērniem nevar palikt uzticams, izprotošs skolotājs, tavs pienākums ir atbildēt, ka Kungs tev ir uzticējis citu darbu, ko nekādā ziņā nevari atstāt novārtā. Tu nevari pārstrādāties un būt derīga bērnu audzināšanas darbam un izveidot viņus par tādiem, kādus Dievs vēlas tos redzēt. Kā Kristus līdzstrādniecei tev ir jāved viņi pie Viņa disciplinēti un apmācīti. 9Manuskripts 32, 1899. Am 212.2
Slikti audzinātu bērnu nepareizo raksturu veidošanās ir mātes atbil-dība. Mātei nevajadzētu uzņemties nastas draudzes darbā, kas spiestu viņu atstāt novārtā savus bērnus. Vislabākais darbs, kurā māte var ie-saistīties, ir raudzīties, vai bērnu audzināšanas darbā netiek [247] pa-zaudēts neviens valdziņš. [.. ] Am 212.3
Nevienā citā veidā māte nevar palīdzēt draudzei vairāk, kā veltot savu laiku tiem, kas ir atkarīgi no viņas pamācībām un audzināšanas. 10Manuskripts 75, 1901. Am 212.4
Tiekšanās pēc plašākiem misijas laukiem ir veltīga. Dažas mātes ilgojas iesaistīties misijas darbā, atstājot novārtā visvienkāršākos pienākumus, kas tām būtu jāpaveic. Bērni tiek atstāti novārtā, ģimenes mājas netiek padarītas priecīgas un laimīgas, bieži notiek strīdi un bieži dzirdamas sūdzības. Jaunie cilvēki izaug ar pārliecību, ka mājas ir vis-nepatīkamākā vieta. Tā sekas ir tas, ka viņi nepacietīgi gaida laiku, kad beidzot varēs atstās tās, un lielajā pasaulē dodas bez nepatikas, bez mājas savaldošās ietekmes un maigā tuvinieku padoma. Am 212.5
Vecāki, kuru mērķim vajadzētu būt saistīt jaunās sirdis pie sevis un tās pareizi vadīt, izšķiež Dieva dotās iespējas, ir akli pret saviem vis-svarīgākajiem dzīves pienākumiem un velti tiecas strādāt plašā misijas laukā. 11The Health Reformer, October, 1876. Am 213.1