[273] Jēzus svētīja bērnus. Kristus dienās mātes veda savus bērnus pie Viņa, lai Viņš varētu uzlikt savas rokas un viņus svētīt. Ar šo rīcību viņas parādīja savu ticību Jēzum un savas sirds spēcīgās ilgas pēc viņām uzticēto bērnu labklājības tagad un nākotnē. Bet mācekļi nevarēja saskatīt vajadzību pārtraukt Meistaru tikai tāpēc, lai pievērstu uzmanību bērniem. Kad viņi sūtīja bērnus prom, Jēzus viņus norāja un pavēlēja pūlim dot ceļu šīm uzticīgajām mātēm ar mazajiem bērniem. Viņš teica: “Laidiet bērniņus pie Manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Debesu valstība.” (Mat. 19:14)Mātēm tuvojoties Pestītājam pa putekļaino ceļu, Viņš redzēja nevaldāmās asaras un trīcošās lūpas, viņām pienesot kluso lūgšanu savu bērnu labā. Viņš dzirdēja rājienus, ko izteica mācekļi, un nekavējoties atsauca pavēli. Viņa lielā mīlestības sirds bija atvērta uzņemt bērnus. Citu pēc cita Viņš ņēma viņus rokās un svētīja, un reizēm kāds no bērniem cieši aizmiga, atbalstoties pret Viņa krūtīm. Jēzus izteica mātēm iedrošinājuma vārdus attiecībā uz viņu darbu, un, ak, kāds atvieglojums pārņēma viņu prātus! Ar kādu prieku viņas pārdomāja Jēzus labestību un žēlastību, raugoties atpakaļ uz neaizmirstamo piedzīvojumu! Viņa žēlastības pilnie vārdi bija noņēmuši [274] nastu no viņu sirdīm un iedvesmojuši viņus ar atjaunotu cerību un drosmi. Viss nogurums bija pazudis. Am 238.1
Šī ir iedrošinoša mācība mātēm visos laikos. Pēc tam kad viņas savu bērnu labā ir darījušas vislabāko, ko spēj, viņas var vest tos pie Jēzus. Pat zīdainītis uz mātes rokām Viņa acīs ir vērtība. Ja mātes sirds ilgojas pēc palīdzības, ko viņa nespēj sniegt, pēc žēlastības, ko viņa nevar dāvāt, un viņa nodod sevi un bērnus Kristus žēlsirdīgajās rokās, Viņš pieņem un svētī viņu. Viņš dod mieru, cerību un laimi mātei un bērniem. Šī ir dārga priekštiesība, ko Jēzus ir piešķīris visām mātēm. 1Good Health, January, 1880. Am 239.1
Jēzus vēl joprojām aicina mātes. Kristus, Debesu Majestāte, sacīja: “Laidiet bērniņus pie Manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Debesu valstība.” Jēzus nesūta bērnus pie rabīniem. Viņš nesūta viņus pie fa-rizejiem, jo zina, ka šie cilvēki mācīs atmest viņu vislabāko Draugu. Mā-tes, kas nesa savus bērnus pie Jēzus, darīja pareizi. [..] Lai mātes tagad ved bērnus pie Kristus. Lai evaņģēlija kalpi paņem mazos bērnus savās rokās un svētī viņus Jēzus vārdā. Lai maigas mīlestības vārdi tiek izteikti ma-zajiem, jo Jēzus ņēma ganāmpulka jēriņus savās rokās un viņus svētīja. 2The Review and Herald, March 24, 1896. Am 239.2
Lai mātes nāk pie Jēzus ar savām grūtībām. Viņas atradīs pietiekami žēlastības, kas palīdzēs bērnu audzināšanā. Vārti ir atvērti ikvienai mātei, kas savas nastas nesīs pie Glābēja kājām [..] Viņš .. vēl joprojām aicina mātes vest mazos, lai Viņš tos svētītu. Pat zīdainītis mātes rokās var atrasties Visaugstā ēnā, pateicoties lūdzošas mātes ticībai. Jānis Kristītājs bija Svētā Gara pilns no [275] dzimšanas. Ja dzīvojam savienībā ar Dievu, arī mēs varam gaidīt, ka dievišķais Gars veidos mūsu bērnu raksturus jau no dzīves visagrākajiem brīžiem. 3Laikmetu ilgas, 512. Am 239.3
Bērnu sirdis ir uzņēmīgas. Viņš [Kristus] pievienojās pazemīga-jiem, grūtībās nonākušajiem un slimajiem. Viņš ņēma uz rokām bērnus un nolaidās līdz viņu līmenim. Viņa plašā mīlestības sirds varēja saprast viņu pārbaudījumus un vajadzības, un Viņš priecājās par viņu laimi. Viņa gars, noguris no pārpildītās pilsētas burzmas un haosa, no saskarsmes ar viltīgajiem un liekulīgajiem cilvēkiem, atrada mieru un atpūtu nevainīgu bērnu sabiedrībā. Viņš nekad nenoraidīja viņu klātbūtni. Debesu Majestāte pazemojās, lai atbildētu uz viņu jautājumiem un vienkāršoja savas svarīgās mācības, lai tās saprastu bērns. Viņš sēja viņu jaunajos, attīstībā esošajos prātos patiesības sēklas, kas uzdīgs un nesīs bagātīgus augļus brieduma gados. 4Liecības draudzei 4, 141. Am 239.4
Viņš zināja, ka šie bērni ieklausīsies Viņa padomā un pieņems Viņu kā savu Pestītāju, kamēr tie, kas bija gudri laicīgās lietās un nocietinājušies, visdrīzāk nesekos Viņam un neatradīs vietu Dieva valstībā. Šie mazie, nākot pie Kristus un pieņemot Viņa padomu un svētību, saņēma Viņa tēla un Viņa žēlsirdīgo vārdu zīmogu savos elastīgajos prātos, ko nekad nevarēs izdzēst. Mums vajadzētu mācīties mācību no šīs Kristus rīcības, ka bērnu sirdis ir uzņēmīgas pret kristietības mācībām, tās ir viegli ietekmējamas uz dievbijību un tikumu, un spēcīgas, lai saglabātu saņemto ietekmi. 5Turpat, 4:142. Am 240.1
“Laidiet bērniņus pie Manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Debesu valstība.” Šie dārgie vārdi ir jāmīl ne tikai katrai mātei, bet arī katram tēvam. [276] Šie vārdi ir iedrošinājums vecākiem vest bērnus Jēzus tuvumā, lūgt Kristus vārdā, lai Tēvs liek savai svētībai nākt pār visu ģimeni. Ne tikai visvairāk mīlētajiem ir jāsaņem īpaša uzmanība, bet arī nemierīgajiem, ietiepīgajiem bērniem, kam nepieciešama rūpīga apmācība un maiga vadība. 6The Signs of the Times, August 13, 1896. Am 240.2