Priesteru un rakstu mācītāju sirdis pildīja ar šausmām Kristus vārdi: “Redzi, jūsu nams tiks jums atstāts postā”. (Mat. 23:38) Tie gan centās izlikties vienaldzīgi, bet atkal un atkal viņu prātus nodarbināja domas par šo vārdu svarīgumu un nozīmi. Likās, ka tos biedēja neredzamas briesmas. Vai tas varētu būt, ka krāšņais templis — visas tautas gods un lepnums — drīz kļūs par drupu kaudzi? Nelaimes priekšnojauta bija skārusi arī mācekļus, tāpēc tie noraizējušies gaidīja kādu paskaidrojumu no Jēzus. Iznākot reizē ar Viņu no dievnama, tie Kristus uzmanību pievērsa šīs celtnes stiprumam un skaistumam. Dievnama akmeņi bija no vislabākā marmora, pilnīgi balti un daži no tiem — neiedomājami lieli. Daļa mūra jau bija izturējusi Nebukadnēcara armijas aplenkumu. Teicami uzmūrēts, tas izskatījās kā viens vesels akmeņlauztuvēs izlauzts akmens. Mācekļi nevarēja saprast, kā šīs varenās sienas varētu sagraut.LI 514.2

Kad Kristus uzmanība tika pievērsta dievnama krāšņumam, kādas gan bija šīs vārdos neizteiktās domas, kas aizkustināja ļaužu atraidīto Cilvēku! Skats Viņa priekšā tiešām bija brīnišķīgs, bet Jēzus noskumis it kā sacīja: “Es visu to redzu. Celtne ir brīnišķīga. Jūs rādāt uz šīm sienām kā uz nesagraujamām. Bet uzklausiet Manus vārdus: “Nāks dienas, kad no tā, ko jūs te redzat, ne akmens uz akmens nepaliks, ko nenopostīs.”LI 514.3

Šos vārdus Kristus izteica liela ļaužu pulka klātbūtnē, bet, kad Viņš viens sēdēja Eļļas kalnā, pienāca Pēteris, Jānis, Jēkabs un Andrejs. “Saki mums,” tie vaicāja, “kad šīs lietas notiks un kāda būs Tavas atnākšanas un pastarā laika zīme?” Jēzus mācekļiem neatbildēja, šķirdams Jeruzālemes izpostīšanu no savas atnākšanas lielās dienas. Viņš šo abu notikumu aprakstu apvienoja. Ja Kungs mācekļiem nākotnes notikumus būtu atklājis tā, kā Viņš pats tos redzēja, tie nebūtu izturējuši šo skatu. Žēlastībā pret tiem Viņš it kā apvienoja stāstījumu par abām lielajām krīzēm, dodams mācekļiem iespēju pašiem noskaidrot īsto nozīmi. Kad Kristus runāja par Jeruzālemes izpostīšanu, Viņa pravietiskie vārdi sniedzās tālāk par šo notikumu līdz pat briesmīgajām uguns liesmām tajā dienā, kad Kungs celsies no savas vietas sodīt pasauli par tās grēkiem, kad zeme vairs neapslēps asinis un neapsegs savus nokautos. Visa šī saruna nenotika tikai mācekļu dēļ vien, bet arī to dēļ, kas dzīvos šīs pasaules vēstures beigu cēlienā.LI 514.4

Pievērsdamies mācekļiem, Kristus sacīja: “Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ! Jo tad daudzi nāks Manā vārdā un sacīs: es esmu Kristus, un tie pievils daudzus.” Parādīsies daudz viltus mesiju, teikdami, ka dara brīnumus, un pasludinādami, ka pienācis jūdu nācijas atbrīvošanas laiks. Tie daudzus pievils. Kristus vārdi piepildījās. Kopš Viņa nāves līdz Jeruzālemes aplenkšanai parādījās daudz viltus mesiju. Bet šis brīdinājums ir dots arī mums, kas dzīvojam pasaulē šinī laikā. Tā pati krāpšana, kas notika pirms Jeruzālemes izpostīšanas, ir notikusi visos laikos un tā vēl atkār-tosies.LI 515.1

“Bet jūs dzirdēsit karus un karu daudzināšanu. Esiet nomodā, nebīstieties, jo tam jānotiek; bet tas vēl nav gals.” Pirms Jeruzālemes izpostīšanas cilvēki cīnījās par varu. Noslepkavoja imperatorus. Nogalināja tos, kuri, pēc viņu domām, atradās tuvu tronim. Notika kari, un skanēja valodas par kariem. “Tam jānotiek,” sacīja Kristus, “bet tas vēl nav gals [jūdu tautai kā nācijai]”, “jo tauta celsies pret tautu, valsts pret valsti, un būs bada laiki un zemestrīces dažās vietās. Bet tas viss būs tikai lielo bēdu iesākums.” Kristus sacīja, ka, redzēdami šīs zīmes, rabīni pasludinās, ka tas ir sods tautām, kas turējušas verdzībā Viņa izredzētos ļaudis. Tie sludinās, ka tās ir Mesijas atnākšanas zīmes. Neļaujieties pievilties! Tas ir Viņa sodības iesākums. Tauta ir raudzījusies tikai uz sevi. Tā nav nožēlojusi un atgriezusies, lai tiktu dziedināta. Zīmes, kuras tie attēlo kā priekšvēstnešus savai atbrīvošanai no verdzības, ir viņu bojāejas zīmes.LI 515.2

“Tad tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs būsit visu tautu ienīsti Mana vārda dēļ. Un tad daudzi apgrēcināsies un cits citu nodos, un viens otru nīdīs.” Kristieši to visu ir piedzīvojuši. Tēvi un mātes nodeva savus bērnus. Bērni nodeva vecākus. Draugi nodeva tiesai savus draugus. Vajātāji īstenoja savus nodomus, nonāvējot Stefanu, Jēkabu un citus kristiešus.LI 515.3

Ar savu kalpu starpniecību Dievs deva jūdu tautai pēdējo izdevību atgriezties. Viņš sevi atklāja ar lieciniekiem, kad viņi tika apcietinā- ti, tiesāti un atradās ieslodzījumā. Tomēr viņu tiesneši tiem pasludināja nāves spriedumu. Pasaule nebija šo cilvēku vērta, un, nonāvēdami tos, jūdi no jauna sita krustā Dieva Dēlu. Tas atkārtosies. Varas iestādes izdos likumus, lai ierobežotu reliģisko brīvību. Tās piesavināsies tiesības, kas pieder vienīgi Dievam. Tās iedomāsies, ka var apspiest sirdsapziņu, pār kuru vajadzētu valdīt tikai Dievam. Jau tagad tam tiek likti pamati, un šo darbu tās turpinās tik ilgi, līdz aizsniegs robežu, kuru vairs nespēs pāriet. Dievs iejauksies savu uzticīgo, baušļus ievērojošo ļaužu dēļ.LI 515.4

Katrā vajāšanu reizē šo notikumu liecinieki izšķiras par vai pret Kristu. Tie, kas izrāda līdzjūtību netaisni notiesātajiem, ar to apliecina savu nostāšanos Kristus pusē. Citi jūtas aizskarti, tāpēc ka patiesības principi asi nosoda viņu rīcību. Daudzi klūp un krīt, atkāpdamies no ticības, kuru kādreiz aizstāvēja. Tie, kas pārbaudījumu brīdī atkāpjas, lai pasargātu sevi, sniedz nepatiesas liecības un var nodot savus brāļus. Kristus mūs ir brīdinājis, lai mēs nebrīnītos par nežēlīgo un cietsirdīgo rīcību, kas raksturīga ļaudīm, kuri noraida gaismu.LI 516.1

Jēzus saviem mācekļiem deva zīmi par gaidāmo Jeruzālemes bojāeju, un Viņš arī sniedza padomu, kā izglābties: “Bet, kad jūs Jeruzālemi redzat karaspēka ielenktu, tad ziniet, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis. Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos, kas ir pilsētā, lai iziet ārā, un, kas ir uz laukiem, lai neiet pilsētā. Jo tās ir atriebšanas dienas, lai piepildās viss, kas ir rakstīts.” Šo brīdinājumu vajadzēja ievērot četrdesmit gadus vēlāk, kad notika Jeruzālemes izpostīšana. Kristieši brīdinājumam paklausīja un, pilsētai krītot, neviens no viņiem neaizgāja bojā.LI 516.2

“Bet lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā vai svētajā dienā,” sacīja Kristus. Tas, kurš reiz sabatu iecēla, neatmeta to un nepienagloja pie krusta. Ar Viņa nāvi sabats nezaudēja savu likumīgo spēku. Četrdesmit gadus pēc krustā sišanas to joprojām vajadzēja turēt svētu. Četrdesmit gadus mācekļiem vajadzēja lūgt, lai viņu bēgšana nenotiek sabatā.LI 516.3

No Jeruzālemes izpostīšanas ainām Kristus ātri pievērsās lielākam notikumam, pēdējam loceklim šīs pasaules vēstures ķēdē — Dieva Dēla nākšanai spēkā un godībā. Starp šiem diviem notikumiem Kristus skatienam pretī vērās garie tumsas gadsimti, kas Viņa draudzei iezīmēti ar asinīm, asarām un mokām. Šīs ainas Viņa mācekļi tobrīd nespēja izturēt, tādēļ Jēzus tās tikai īsi pieminēja. “Tad būs tādas lielas bēdas,” Viņš sacīja, “kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs. Un, ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.” Vairāk nekā tūkstoš gadus pār Kristus sekotājiem vajadzēja nākt tādām vajāšanām, kādas pasaule vēl nekad nebija piedzīvojusi. Miljoniem Viņa uzticīgo liecinieku tika nonāvēti. Ja Dievs savu roku nebūtu izstiepis, lai pasargātu savus ļaudis, bojā aizietu visi. “Bet izredzēto dēļ,” Viņš sacīja, “šīs dienas tiks saīsinātas.”LI 516.4

Tad ar nepārprotamiem vārdiem Kungs runāja par savu otro nākšanu un brīdināja par briesmām, kas gaidāmas pirms Viņa ierašanās. “Ja tad kas jums sacīs: Redzi, še ir Kristus vai tur, tad neticiet. Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, ir izredzētos. Redzi, Es jums to esmu teicis jau iepriekš. Tāpēc, kad tie jums sacīs: Redzi, Viņš ir tuksnesī, tad neizejiet ārā; redzi, Viņš ir kambarī, tad neticiet. Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.” (Mat. 24:23-27) Kā vienu no Jeruzālemes bojāejas zīmēm Kristus bija minējis šo: “Daudzi viltus pravieši celsies, un tie daudzus pievils.” Viltus pravieši cēlās, pievildami tautu un izvezdami lielus pulkus tuksnesī. Brīnumdari un burvji, kas apgalvoja, ka viņiem piemīt sevišķs spēks, aizveda ļaudis sev līdzi kalnu vientulībā. Bet šis pravietojums attiecas arī uz pēdējām dienām. Tā ir arī Kristus otrās atnākšanas laika zīme. Tieši tagad viltus kristi un viltus pravieši rāda zīmes un brīnumus, lai maldinātu Viņa mācekļus. Vai mēs nedzirdam saucienu: “Redzi, Viņš ir tuksnesī!” Vai tūkstoši nav gājuši tuksnesī cerībā atrast Kristu? Vai no tūkstošiem sanāksmju, kurās cilvēki apgalvo, ka viņi uztur sakarus ar mirušo gariem, nav dzirdams sauciens: “Redzi, Viņš ir kambaros!” Spiritisti izvirza tieši šo apgalvojumu. Bet ko saka Kristus? “Neticiet! Jo kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.”LI 517.1

Pestītājs ir devis savas atnākšanas laika zīmes, vēl vairāk, Viņš ir noteicis laiku, kad jāparādās pirmajai no šīm zīmēm. “Bet tūdaļ pēc šī laika bēdām saule aptumšosies, mēness nedos savu spīdumu, zvaigznes kritīs no debesīm, un debess stiprumi kustēsies. Un tad Cilvēka Dēla zīme parādīsies pie debesīm, un tad visas ciltis virs zemes vaimanās un redzēs Dieva Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību. Un Viņš izsūtīs savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un tie sakrās Viņa izredzētos no četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram.”LI 517.2

Kristus darīja zināmu, ka lielo pāvestības vajāšanu beigās saule aptumšosies un mēness nedos savu gaismu. Pēc tam no debesīm kritīs zvaigznes. Viņš turpināja: “Mācieties līdzību no vīģes koka. Kad viņa zaros jau pumpuri metas un lapas plaukst, tad jūs zināt, ka vasara ir tuvu klāt. Tā arīdzan jūs, kad jūs visu to redzat, tad ziniet, ka Viņš ir tuvu priekš durvīm.”LI 518.1

Kristus atklāja savas atnākšanas zīmes. Viņš norādīja, ka mēs varam zināt, kad Viņš jau ir pie durvīm. Viņš runāja par tiem, kas redzēs šīs zīmes: “Šī cilts nezudīs, iekams tas viss notiek.” Šīs zīmes ir notikušas. Tātad mēs varam būt droši, ka Kunga nākšana ir visai tuvu. “Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.”LI 518.2

Kristus nāks padebešos ar lielu godību. Viņu pavadīs neskaitāms pulks spožu eņģeļu. Viņš atnāks uzmodināt mirušos un pārvērst dzīvos svētos no godības godībā. Jēzus nāks, lai pagodinātu un ņemtu pie sevis tos, kas būs Viņu mīlējuši un ievērojuši Viņa baušļus. Viņš nav aizmirsis nedz viņus, nedz savu solījumu. Atkal tiks atjaunotas ģimenes saites. Domājot par saviem mirušajiem, mēs varam cerēt uz to rītu, kad atskanēs Dieva bazūne un “mirušie tiks uzmodināti neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti.” (1. Kor. 15:52) Vēl mazliet, un Viņš noslaucīs asaras no mūsu acīm. Vēl mazliet, un mēs skatīsim Kēniņu Viņa skaistumā. Vēl mazliet, un Viņš mūs “nostādīs nevainīgus un līksmus savas godības priekšā.” (Jūd. 24) Tādēļ, runājot par savas atnākšanas zīmēm, Viņš vēl piebilda: “Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinieties un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.”LI 518.3

Bet savas atnākšanas dienu un stundu Kristus nav atklājis. Jēzus skaidri pasacīja mācekļiem, ka Viņš pats nevar darīt zināmu savas otrās atnākšanas dienu vai stundu. Ja Pestītājs to varētu atklāt, kāpēc tad vajadzēja viņus mudināt nekad nepārtraukt gaidīt? Ir ļaudis, kas apgalvo, ka zina mūsu Kunga atnākšanas tiešo laiku. Tie ļoti pārliecinoši nosaka nākotni. Bet Kungs viņus ir brīdinājis nepieskarties aizliegtām robežām. Cilvēka Dēla otrās nākšanas noteiktā stunda ir Dieva noslēpums.LI 518.4

Kristus turpināja, pievērsdams uzmanību apstākļiem, kādi valdīs pasaulē, Viņam atnākot: “Kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. Jo tā kā tajās dienās pirms ūdens plūdiem tie rija un plītēja, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā, un tie nenāca pie saprašanas, iekams plūdi nāca un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.” Kristus te mūsu skatam nepaver nekādu tūkstošgadu laikmetu; tūkstoš gadus, kuros visi varētu sagatavoties mūžībai. Viņš saka, ka tāpat, kā tas bija Noas dienās, būs arī tad, kad nāks Cilvēka Dēls.LI 518.5

Kā bija Noas dienās? “Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāts un tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu.” (1. Moz. 6:5) Pirmsplūdu pasaules iedzīvotāji novērsās no Jehovas, atteikdamies darīt Viņa svēto prātu. Tie sekoja savām nesvētajām iedomām un izkropļotajām tieksmēm. Viņi tika iznīcināti sava ļaunuma dēļ. Šodien pasaule iet pa to pašu ceļu. Tai nepiemīt nekādas atzinības vērtas tūkstošgadu miera valstības zīmes. Dieva bauslības pārkāpēji piepilda zemi ar ļaunumu. Viņu derības, zirgu skriešanās sacīkstes, azarta spēles, izlaidība, iekāres pilnie ieradumi un nevaldāmās kaislības strauji pārpilda pasauli ar vardarbību.LI 519.1

Pravietojumā par Jeruzālemes izpostīšanu Kristus sacīja: “Tāpēc ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs. Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts. Un šis valstības Evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” Šis pravietojums noteikti piepildīsies. Šī paaudze ir to seno dienu lielās patvaļas kopija. Tāpat ir ar pareģojumu par Evaņģēlija pasludināšanu. Pirms Jeruzālemes izpostīšanas apustulis Pāvils, Svētā Gara iedvesmots, rakstīja un apliecināja, ka Evaņģēlijs “ir sludināts visai radībai zem debesīm.” (Kol. 1:23) Arī tagad, pirms Cilvēka Dēla nākšanas, mūžīgajam Evaņģēlijam ir jātiek pasludinātam “visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām”. (Atkl. 14:6,14) Dievs “ir nolicis dienu, kurā Viņš pasauli taisnīgi tiesās”. (Ap. d. 17:31) Kristus mums paskaidro, kad šī diena tiks pieteikta. Viņš nesaka, ka visa pasaule tiks atgriezta, bet, ka “valstības Evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals”. Tātad ar Evaņģēlija pasludināšanu mums ir iespējams paātrināt Kunga atnākšanu. Mūsu pienākums ir nevien gaidīt, bet arī “pasteidzināt Dieva dienas atnākšanu.” (2. Pēt. 3:12) Ja Kristus draudze būtu paveikusi Kunga uzdoto darbu, tad visa pasaule jau tagad būtu brīdināta, un Kungs Jēzus ar spēku un lielu godību jau būtu atnācis uz mūsu zemi.LI 519.2

Pasludinājis savas atnākšanas zīmes, Kristus teica: “Kad jūs visu to redzat, tad ziniet, ka Viņš ir tuvu pie durvīm.” “Pielūkojiet, esiet modrīgi!” Dievs cilvēkus vienmēr ir brīdinājis par gaidāmo sodu. Tie, kas ticēja viņu dzīves laikā dotajai Dieva vēstij un rīkojās saskaņā ar savu ticību, paklausīdami Viņa brīdinājumiem, izbēga no soda, kas nāca pār nepaklausīgajiem un neticīgajiem. Kungs sacīja Noam: “Ej šķirstā, tu un viss tavs nams, jo Es esmu vērojis, ka tu esi Manā priekšā taisns šinī ciltī.” Noa paklausīja un tika izglābts. Vēsts sasniedza Latu: “Celsimies, iesim no šīs vietas prom, jo tas Kungs šo pilsētu liks izpostīt.” (1. Moz. 7:1; 19:14) Lats uzticēja sevi Debesu vēstnešu apsardzībai un tika izglābts. Arī Kristus mācekļi saņēma brīdinājumu par Jeruzālemes izpostīšanu. Tie, kas ievēroja gaidāmās izpostīšanas zīmes un bēga no pilsētas, izglābās no bojāejas. Arī mēs tiekam brīdināti par Kristus otro nākšanu un bojāeju, kas nāks pār pasauli. Tie, kas brīdinājumu ievēros, tiks izglābti.LI 522.1

Tā kā mēs nezinām precīzu Viņa atnākšanas stundu, mums ir pavēlēts būt nomodā. “Svētīgi tie kalpi, kurus Kungs pārnākot atrod nomodā.” (Lūk. 12:37) Tie, kas gaida Kunga atgriešanos, to nedara kūtrā bezdarbībā. Kristus atnākšanas gaidīšana liek cilvēkam bīties Viņu un Viņa sodu par grēkiem. Tai jāliek mums skaidri saprast, cik liels grēks ir atraidīt Viņa žēlastības piedāvājumu. Tie, kas gaida Kungu, šķīsta savas dvēseles, paklausot patiesībai. Tie apvieno modru gaidīšanu ar čaklu darbu. Apzinoties, ka Kungs jau ir pie durvīm, viņos mostas dedzīga vēlēšanās sadarboties ar Debesu būtnēm dvēseļu glābšanas darbā. Viņi ir uzticīgie un gudrie kalpi, kas īstajā “laikā” dod Kunga saimei “piederīgo barību”. (Lūk. 12:42) Viņi sludina savam laikam atbilstošo patiesību. Kā Ēnohs, Noa, Ābrahāms un Mozus nesa vēsti savai paaudzei, tā Kristus kalpi tagad nes īpašu brīdinājumu savai paaudzei.LI 522.2

Bet Kristus runāja arī par kādu citu šķiru: “Bet, ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt, un iesāks sist savus darba biedrus un rīt, un plītēt ar plītniekiem, tad šā kalpa kungs nāks tādā dienā, kad tas to negaida.”LI 522.3

Ļaunais kalps savā sirdī saka: “Mans Kungs kavējas nākt.” Viņš nesaka, ka Kristus nemaz nenāks. Viņš neizsmej domu par Kristus otro nākšanu. Bet savā sirdī, ar saviem vārdiem un rīcību viņš ziņo, ka Kunga nākšana kavējas. Viņš laupa citiem pārliecību, ka Kungs nāks drīz. Viņa ietekme mudina ļaudis pašpaļāvīgi un vieglprātīgi vilcināties. Tie nocietinās pasaulīgumā un snaudā. Prātu pārņem ļaunas domas un šīs zemes kaislības. Ļaunais kalps ēd un dzer ar plītniekiem, pievienojas pasaulei izpriecu kārē. Viņš sit savus darbabiedrus, apsūdzēdams un notiesādams tos par viņu uzticību savam Kungam. Viņš pazūd pasaules pūlī. Tā ir briesmīga asimilācija, jo līdz ar pasauli viņš nonāk ļaunuma gūstā. “Šī kalpa kungs nāks tādā dienā, kur viņš to negaida, un tādā stundā, kas viņam nav zināma, un to satrieks, un tam dos algu ar liekuļiem.”LI 522.4

“Ja tu nebūsi nomodā, Es nākšu kā zaglis, un tu nezināsi, kurā stundā Es nākšu pār tevi.” (Atkl. 3:3) Kristus atnākšana pārsteigs viltus mācītājus, kas sludina: “Miers un drošība.” Tāpat kā priesteri un mācītāji pirms Jeruzālemes izpostīšanas, tie cer, ka draudzē varēs baudīt šīs zemes labklājību un godību. Tieši tā tie izskaidro laika zīmes. Bet ko saka Svētā Gara iedvesmotais Vārds? “Tad pēkšņi pār viņiem nāks posts.” (1. Tes. 5:3) Pār visiem, kas dzīvo uz šīs zemes, pār visiem, kas šo pasauli dara par savām mājām, Dieva diena nāks kā slazda valgs. Tā tiem uzbruks tik negaidīti kā zaglis.LI 523.1

Pasaule, pilna trokšņa un bezdievīgu izpriecu, ir iesnaudusies un guļ mierīgā drošībā. Cilvēki Kunga atnākšanu atliek uz tālu nākotni. Tie smejas par brīdinājumiem. Atskan iedomīga lielīšanās: “Viss paliek tā, kā bija no radīšanas sākuma.” “Rītā lai ir kā šodien, papilnam, jo vairāk, jo labāk.” (2. Pēt. 3:4; Jes. 56:12*) Mēs vēl dziļāk ieslīgsim mīlestībā uz izpriecām. Bet Kristus saka: “Redzi, Es nāku kā zaglis!” (Atkl. 16:15) Tajā pašā laikā, kad pasaule ar izsmieklu jautā: “Kur paliek Viņa apsolītā atnākšana?”, piepildās zīmes. Kamēr tie sauc: “Miers un drošība!”, tuvojas pēkšņa iznīcināšana. Kad zaimotājs un patiesības atraidītājs ir kļuvis pašpaļāvīgs, kad, neievērojot nekādus principus, turpinās dažādos peļņas gūšanas veidos radušās veiklības izmantošana, kad pētnieks dedzīgi meklē atziņas visur citur, izņemot Bībeli, tad Kristus nāk kā zaglis.LI 523.2

Pasaulē viss ir satraukuma stāvoklī. Laika zīmes vēsta ļaunu. Nākotnes notikumi jau met savu ēnu. Dieva Gars atkāpjas no zemes, jūrā un uz sauszemes nelaime seko nelaimei. Notiek vētras, zemestrīces un ugunsgrēki, plūdi un visāda veida slepkavības. Kas spēj ieskatīties nākotnē? Kur ir drošība? Garantijas nav nevienā lietā, kas saistīta ar šo zemi un visu cilvēcisko. Ļaudis ātri kārtojas ierindā zem pašu izraudzīta karoga. Viņi satraukti gaida un vēro savu vadoņu darbības attīstību. Ir arī tādi, kas gaida, vēro un strādā par godu mūsu Kunga atnākšanai. Cita ļaužu daļa stājas ierindā pirmā lielā atkritēja vadībā. Daži ar sirdi un dvēseli tic, ka mums ir elle, no kuras jāizbēg, un Debesis, kuras jāiegūst.LI 523.3

Krīze piezogas pakāpeniski. Pie debesīm spīd saule, ejot savu parasto ceļu, un debesis vēl aizvien izteic Dieva godu. Cilvēki arvien ēd un dzer, dēsta un ceļ, precas un noslēdz laulības. Tirgotāji arvien pērk un pārdod. Cilvēki cīnās savā starpā, sacenzdamies par vis-augstākajām vietām. Izpriecu mīļotāji arvien pulcējas teātros, zirgu skriešanās sacīkstēs un spēļu ellēs. Valda vislielākais uzbudinājums, bet pārbaudes stunda ātri tuvojas nobeigumam, un ikviena lieta drīz būs izšķirta uz mūžību. Sātans redz, ka tam ir maz laika. Viņš ir iesaistījis darbā visus savus spēkus, lai varētu krāpt, maldināt, nodarbināt un aizraut cilvēkus, pirms pārbaudes diena būs beigusies un žēlastības durvis aizvērušās uz visiem laikiem.LI 524.1

Cauri gadsimtiem no Eļļas kalna svinīgi skan Kunga brīdinošie vārdi: “Sargieties, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma, un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk.” “Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.”LI 524.2

68 nodaļa. Ārējā pagalmā

70 nodaļa. “Šiem Maniem vismazākajiem brāļiem”