Taupiba un pašaizliedziba.

Katrā Kunga darba nozarē ir vajadziga taupiba. Mūsu laiku jaunatne neievēro un nicinā taupibu un pārprot to par šaursirdibu un mantkāribu, bet taupiba ir labi savienojama ar visplašakiem un devigakiem ieska-tiem un jūtam. Kur taupiba netiek piekopta, tur nevar būt nekādas īstas devibas. Nevienam nebūs domat, ka tas būtu zem viņa cieņas prātigi pārdomat, kā izlietot atlikumus. Pēc tam, kad Kristus bija padarijis lielo pa ēdinašanas brīnumu, viņš sacija: “Sakrājiet atlikušās druskas, ka nekas nepazūd.” Jāņa 6, 12.KEv 55.2

Tiek varbūt izdotas prāvas zumas par viesniču rēķiniem, kas pavisam nav vajadzīgs. Šīs vēsts celmlaužiem Dieva darbs tā guleja uz sirds, ka tie reti kad kādu maltiti notureja viesnicā, lai gan maksa bija tikai apmēram viens lats. Bet jaunie vīrieši un sievietes parasti netiek māciti dzīvot taupigi, un visur viena izšķērdiba seko otrai. Dažās dzimtās notiek tik vieglprātiga izšķērdiba, ka, ja tiktu piekopta prātiga taupiba, tad izšķērdetās lietas vēl pietiktu otras dzimtas uzturešanai. Ja mūsu jaunie ļaudis uz saviem ceļojumiem noteikti pierakstitu katru izdevumu, kas tiem patiesibā pienākās darit, tad tiem atvērtos acis un tie redzetu savu kļūdu. Lai gan no viņiem netiek prasits atsacities no siltām maltitem, kā to darija pirmie strādnieki savos ceļojumos, tad tomēr tie savas īstās vajadzibas var segt ar mazak izdevumiem, nekā tie to tagad tur par vajadzigu. Ir daudz ļaužu, kas parāda pašaizliegšanos, lai varetu dot Dieva darbam līdzekļus; vaj tad strādniekiem Kunga darbā katrā nozarē ari nevajadzetu vingrinaties pašaizliedzibā uz visiespējamako aprobežojot savus izdevumus? Visiem mūsu strad- niekiem deretu iegaumet valdiešu misionaru vēsturi un darit pēc viņu pašaizliedzibas priekšzīmes.KEv 56.1