Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents
Lielā cerība - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Divas grupas draudzē

    Starp tiem, kas sevi sauc par Kristus sekotājiem, vienmēr ir bijušas divas grupas. Kamēr vieni pēta Glābēja dzīvi un nopietni cenšas izlabot savus trūkumus un atbilst Paraugam, citi izvairās no skaidrajām, uz praktisko dzīvi attiecināmām patiesībām, kas atklāj viņu trūkumus. Pat vislabākajā stāvoklī draudze nav sastāvējusi tikai no patiesajiem un nopietnajiem. Jūdas bija starp mācekļiem, lai ar Kristus norādījumu un piemēra palīdzību varētu ieraudzīt savas kļūdas. Bet, izpatīkot grēkam, viņš atvēra durvis sātana kārdināšanai. Viņš sadusmojās, kad Jēzus norādīja uz viņa kļūdām, un kļuva par sava Meistara nodevēju (sk. Marka 14:10, 11).Lc 20.4

    Ananija un Safīra gribēja pienest pilnu upuri Dievam, tomēr alkatīgi paturēja daļu sev. Patiesības Gars atklāja apustuļiem šo kristiešu patieso raksturu, un Dieva spriedums atbrīvoja draudzi tās šķīstuma stāvoklī no kauna traipa (sk. Apustuļu darbi 5:111). Kad Kristus sekotājiem draudēja vajāšanas, par Viņa mācekļiem vēlējās kļūt tikai tie, kas bija labprātīgi patiesības dēļ atstāt visu. Bet, kad vajāšanas beidzās, draudze pievienoja jaunatgrieztos, kas nebija tik nodevušies, un sātanam tika atvērtas durvis, lai iegūtu stabilu pamatu.Lc 20.5

    Kad kristieši piekrita apvienoties ar tiem, kas bija daļēji atgriezušies no pagānisma, sātans gavilēja. Tad viņš iedvesmoja viņus vajāt tos, kas bija palikuši uzticīgi Dievam. Šie atkritušie kristieši, apvienojušies ar saviem daļēji pagāniskajiem biedriem, sāka karu pret vissvarīgākajiem Kristus mācības punktiem. Lai stāvētu pret viltu un ļaunumu, kas tika ievests draudzē, bija vajadzīga izmisīga cīņa. Draudze vairs neatzina Bībeli kā savas ticības standartu. Tā nosauca reliģiskās brīvības doktrīnu par ķecerību un nosodīja tos, kuri šo doktrīnu aizstāvēja.Lc 21.1

    Pēc ilgstoša konflikta uzticīgie redzēja, ka svarīgi ir nodalīties. Viņi neuzdrīkstējās būt iecietīgi pret kļūmēm, kas bija fatālas viņu pašu dvēselēm un kas apdraudēja arī viņu bērnu un mazbērnu ticību. Viņi saprata, ka tad, ja miers būtu jāpērk, upurējot principus, par to būtu samaksāts pārāk dārgi. Ja vienotību var panākt tikai ar piekāpšanos patiesības principos, tad labāk, lai ir šķelšanās un pat karš.Lc 21.2

    Pirmie kristieši patiešām bija īpaši cilvēki. Skaitliski maz, bez bagātības, pozīcijām vai goda tituliem, viņus ienīda ļaunie cilvēki pat tādā mērā, kā Kains ienīda Ābelu (sk.1. Mozus 4:110). No Kristus dienām līdz pat mūsdienām Viņa uzticīgie mācekļi ir modinājuši naidu un pretestību tajos, kas mīl grēku.Lc 21.3

    Kā evaņģēliju var saukt par miera vēsti? Eņģeļi virs Betlēmes klajumiem dziedāja: „Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.” (Lūkas 2:14) Šķiet, ka ir pretrunas starp šiem pravietiskajiem paziņojumiem un Kristus vārdiem: „Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu.” (Mateja 10:34) Pareizi saprasti, abi šie izteicieni ir pilnīgā saskaņā. Evaņģēlijs ir miera vēsts. Kristus reliģija, ja to pieņem un tai paklausa, izplata mieru un laimi zemes virsū. Jēzus misija bija radīt saskaņu starp mums un Dievu, kā ari cilvēku savstarpējās attiecībās. Bet lielākā daļa pasaules ir sātana, Kristus lielākā ienaidnieka pārvaldībā. Evaņģēlijs atklāj dzīves principus, kas ir pilnīgi pretēji cilvēku ieradumiem un vēlmēm, un viņi saceļas pret tiem. Viņi ienīst šķīstumu, kas nosoda grēku, un vajā tos, kas atgādina evaņgēlija svētās prasības. Šajā ziņā labo vēsti sauc par zobenu.Lc 21.4

    Daudzi, kas ir vāji ticībā, ir gatavi atteikties no savas uzticības Dievam, jo Viņš ļauj ļauniem cilvēkiem zelt un plaukt, bet vislabākajiem un visšķīstākajiem jācieš viņu cietsirdīgās varas dēļ. Kā Tas, kas ir taisns, žēlsirdīgs un bezgalīgs savā spēkā, var pieļaut tādu netaisnību? Dievs mums ir devis pietiekami daudz pierādījumu Savai mīlestībai. Mums nav jāapšauba Viņa labestība, tāpēc ka mēs nesaprotam Viņa darbus. Glābējs teica: „Kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi Mani vajājuši, viņi vajās arī jūs.” (Jāņa 15:20) Tie, kas ir aicināti paciest ciešanas un mocekļa nāvi, ir tikai aicināti iet Dieva mīļotā Dēla pēdās.Lc 21.5

    Taisnie piedzīvo ciešanu ugunis, lai viņi paši tiktu šķīstīti, lai viņu piemērs pārliecinātu citus par ticības un dievbijības realitāti un lai viņu saskanīgā dzīve varētu nosodīt bezdievīgos un neticīgos. Dievs atļauj ļaunajiem piedzīvot labklājību un atklāt savu naidu pret Viņu, lai visi varētu redzēt Viņa taisnību un žēlastību tad, kad ļaunie tiks uz visiem laikiem iznīcināti. Dievs sodīs ikkatru cietsirdīgo rīcību pret Viņa uzticīgajiem tā, it kā tā būtu nodarīta pašam Kristum.Lc 21.6

    Pāvils apliecina, ka „visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti”. (2. Timotejam 3:12) Kāpēc tad šķiet, ka vajāšanas ir mitējušās? Vienīgais tā iemesls ir tas, ka draudze ir pielāgojusies pasaules standartam un nemodina pretestību. Mūsdienu reliģija nav šķīstā un svētā Kristus un Viņa apustuļu ticība. Tāpēc, ka cilvēki ir vienaldzīgi pret Dieva Vārda patiesībām, tāpēc, ka draudzē ir tik maz dzīvas dievbijības, kristietība pasaulē ir populāra. Lai tikai atdzimst agrīnās draudzes ticība, un vajāšanu ugunis atkal iedegsies.Lc 22.1

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents