Svētnīcas šķīstīšana

Šķīstīšana īstajā kalpošanā Debesīs jāveic ar Kristus asinīm: „Bez asins izliešanas nav piedošanas.” Darbs, kas jāpaveic, ir piedošana jeb grēku izdzēšana.Lc 168.2

Bet kas kopējs Debesu svētnīcai ar grēku? Mēs varam atrast atbildi simboliskajā kalpošanā, jo priesteri virs zemes kalpoja „debesu lietu atveidam un ēnai”. (Ebrejiem 8:5)Lc 168.3

Zemes svētnīcas kalpošana sastāvēja no divām daļām. Priesteri katru dienu kalpoja svētajā vietā, bet vienu reizi gadā augstais priesteris veica īpašu salīdzināšanas darbu vissvētākajā vietā. Dienu no dienas nožēlojošie grēcinieki pienesa savus upurus. Viņi uzlika rokas uz upura dzīvnieka galvas, izsūdzēja savus grēkus, simboliski pārnesa grēkus no sevis uz nevainīgo upuri. Tad dzīvnieks tika nogalināts. „Jo miesas dzīvība mīt asinīs.” (3. Mozus 17:11, NKJV) Pārkāptais Dieva likums pieprasīja pārkāpēja nāvi. Priesteris svētajā vietā ienesa asinis, kas simbolizēja tā grēcinieka dzīvību, kura vainu nesa upuris, un izšļakstīja tās uz priekškara, aiz kura atradās likums, ko grēcinieks bija pārkāpis. Šī ceremonija simboliski pārnesa grēku uz svētnīcu. Dažos gadījumos priesteris neienesa asinis svētajā vietā, bet tad viņš ēda gaļu. Abas ceremonijas simbolizēja grēka pārnešanu no nožēlojošā grēcinieka uz svētnīcu.Lc 168.4

Šis darbs turpinājās visu gadu. Israēla grēki šādā veidā tika pārnesti uz svētnīcu, un bija vajadzīgs īpašs darbs, lai tos likvidētu.Lc 168.5