Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents
Lielā cerība - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Izraidīts no Debesim

    Sātans un viņa sekotāji savā dumpī vainoja Kristu. Viņi paziņoja: ja viņi nebūtu norāti, nekad nebūtu sacēlušies. Stūrgalvīgais un izaicinošais sacelšanās vadītājs un viņa līdzjutēji, kas zaimojoši sauca sevi par nevainīgiem apspiedošās varas upuriem, tika izraidīti no Debesīm (sk. Atklāsmes 12:79).Lc 200.5

    Sātana gars vēl joprojām iedvesmo uz sacelšanos virs zemes cilvēkus, kuri nenožēlo. Tie, tāpat kā sātans, apsola brīvību, pārkāpjot Dieva likumu. Grēka notiesāšana vēl jo projām pamodina naidu. Sātans liek cilvēkiem attaisnot sevi un mēģināt iegūt citu līdzjūtību savos grēkos. Tā vietā, lai izlabotu savas kļūdas, viņi izplata aizvainojumu pret to, kurš norādījis uz viņu grēku, it kā viņš būtu visu problēmu iemesls.Lc 200.6

    Sātans pierunāja Ādamu un Ievu grēkot, nepareizi attēlojot Dieva raksturu, kā viņš to bija darījis Debesīs. Viņš lika viņiem domāt, ka Dievs ir bargs un tirānisks. Tad viņš teica, ka Dieva netaisnīgie ierobežojumi ir bijuši par iemeslu mūsu pirmo vecāku krišanai, kā tas bija noticis ari ar viņa sacelšanos.Lc 200.7

    Izraidot sātanu no Debesīm, Dievs pasludināja Savu taisnību un godu. Bet, kad cilvēce grēkoja, Dievs pierādīja Savu mīlestību, upurējot Dēlu, lai Viņš mirtu par kritušo cilvēci. Grēku izpirkšanā mēs redzam atklājamies Dieva raksturu. Krusts kā spēcīgs arguments parāda, ka grēks nekādā ziņā nebija dievišķās pārvaldes sistēmas vaina. Glābēja zemes kalpošanas laikā lielā krāpnieka raksturs tika atmaskots. Pārdrošā zaimojošā prasība, lai Kristus viņu pielūdz, ļaunie nodomi, kas vajāja Jēzu no vienas vietas uz otru, iedvesmojot priesteru un ļaužu sirdis atmest Viņa mīlestību un izsaukties: „Sit Viņu krustā! Sit Viņu krustā!”- tas viss izsauca Universa izbrīnu un sašutumu. Ļaunuma valdnieks izmantoja visu savu spēku un izveicīgās prasmes, lai Jēzu iznīcinātu. Sātans izmantoja cilvēkus kā savus aģentus, lai piepildītu Glābēja dzīvi ar sāpēm un ciešanām. Golgātā pār Dieva Dēlu gāzās slēptās skaudības un dusmu ugunis, naids un atriebība.Lc 200.8

    Tagad sātana vaina bija redzama skaidri, bez aizbildinājumiem. Viņš bija atklājis savu patieso raksturu. Sātana apmelojošās apsūdzības pret Dieva raksturu atklājās tādas, kādas tās patiesībā bija. Viņš bija apsūdzējis Dievu mēģinājumos paaugstināt Sevi, pieprasot paklausību no saviem radījumiem. Viņš bija paziņojis, ka, pieprasot pašaizliedzību no citiem, Dievs pats nav pašaizliedzīgs un nenes nekādu upuri. Tagad kļuva skaidrs, ka Universa Valdnieks bija pienesis vislielāko mīlestības upuri, kādu vien bija iespējams pienest, jo „Kristū .. salīdzināja pasauli ar Sevi”. (2. Korintiešiem 5:19) Lai iznīcinātu grēku, Kristus bija pazemojies un kļuvis paklausīgs līdz pat nāvei.Lc 201.1

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents