Kas notiek pēc nāves?

Sātans, kas Debesīs bija radījis sacelšanos, gribēja, lai tie, kuri dzīvo virs zemes, pievienotos viņam karā pret Dievu. Ādams un Ieva bija pilnīgi laimīgi, paklausot Dieva likumam. Tā ir pastāvīga liecība pret apgalvojumu, ko sātans bija izteicis Debesīs, ka Dieva likums ir varmācīgs. Sātans bija nolēmis izraisīt viņu krišanu, lai varētu iegūt savā īpašumā zemi un nostiprināt šeit savu valstību, kas stāv pretī Visaugstākajam.Lc 212.1

Dievs bija brīdinājis Ādamu un Ievu par šo bīstamo ienaidnieku, bet sātans strādāja tumsā, slēpdams savus nodomus. Izmantojot kā savu starpnieku čūsku, kuras izskats tad vēl bija valdzinošs, viņš teica Ievai: „Vai tad tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā?” Ieva uzdrošinājās sarunāties ar viņu un kļuva par viņa krāpšanas prasmju upuri: „Sieva teica čūskai: ‘Mēs ēdam no koku augļiem dārzā, bet par tā koka augļiem, kas ir dārza vidū, Dievs teicis: no tā jums nebūs ēst, nedz to aiztikt, citādi jūs mirsit.’ Tad čūska teica sievai: ‘Jūs mirt nemirsit, bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.’” (1. Mozus 3:15)Lc 212.2

Ieva padevās kārdinājumam, un viņas dēļ grēkoja arī Ādams. Viņi pieņēma čūskas vārdus. Viņi parādīja neuzticību Radītājam un iedomājās, ka Viņš ierobežo viņu brīvību.Lc 212.3

Bet ko Ādams uzzināja par vārdu „tai dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūs mirdami mirsit” nozīmi? Vai viņš tika pārcelts augstākā eksistences stāvoklī? Ādams nepiedzīvoja šādu dievišķā sprieduma nozīmi. Dievs paziņoja, ka sods par viņa grēku būs tāds, ka viņš un viņa pēcnācēji atgriezīsies atpakaļ pīšļos: „Jo tu esi pīšļi, un pie pīšļiem tev atkal būs atgriezties.” (1. Mozus 3:19) Sātana vārdi „jūsu acis atvērsies” izrādījās patiesi tikai vienā ziņā: viņu acis tika atvērtas, lai ieraudzītu, cik nesaprātīgi viņi ir bijuši. Viņi iepazina ļaunu un izgaršoja rūgto pārkāpumu augli.Lc 212.4

Dzīvības koka auglim bija spēks uzturēt dzīvību mūžīgi. Ādams būtu turpinājis brīvi baudīt pieeju pie šī koka un nekad nebūtu miris, bet, krītot grēkā, viņam tika atņemta iespēja ēst no dzīvības koka un viņš tika pakļauts nāvei. Grēka dēļ viņš bija zaudējis nemirstību. Kritušajai cilvēcei nebūtu nekādas cerības, ja Dievs ar Sava Dēla upuri nebūtu nolicis nemirstību viņa sasniedzamības robežās. Lai gan „visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši,” Kristus ir „cēlis gaismā dzīvību un neiznīcību ar evaņģēliju”. Mēs varam iegūt nemirstību tikai caur Kristu. „Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa.” (Romiešiem 5:12; 2. Timotejam 1:10; Jāņa 3:36)Lc 212.5