Dievs sūta Savas mocības

Pār tiem, kas centīsies iznīcināt Viņa ļaudis, nāks Dieva sods. Dievam sodīšana ir „savāds darbs” (Jesajas 28:21, sk. arī Ecehiēla 33:11). Kungs ir „apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā, kas .. piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus, bet arī neatstāj nevienu nesodītu.” (2. Mozus 34:6, 7, sk. arī Nahuma 1:3) Viņš ir pacietīgs ar tautām, bet, kad tās būs piepildījušas savu noziegumu mēru, viņām būs jādzer dusmu kauss, neatšķaidīts ar žēlastību.Lc 245.6

Kad Kristus noslēgs Savu kalpošanu svētnīcā, Dievs izlies nesajauktas dusmas, kas draudēs zvēra pielūdzējiem. Ēģiptes mocības bija līdzīgas plaši izplatītām sodībām, kas nāks pār pasauli tieši pirms galīgās Dieva ļaužu atbrīvošanas. Jānis Atklāsmes grāmatā saka: „Piemetās ļauni, nikni augoņi cilvēkiem, kam bija zvēra zīme un kas pielūdza viņa tēlu.” Jūra kļuva „par asinīm, kā miroņa asinīm”. Upes un ūdens avoti „kļuva par asinīm”. Eņģelis paziņo: „Taisns Tu esi, Svētais, .. ka Tu spriedi tādu tiesu; jo tie ir izlējuši svēto un praviešu asinis, tāpēc Tu tos dzirdīji ar asinīm, viņi to ir pelnījuši.” (Atklāsmes 16:26) Piespriežot Dieva ļaudīm nāvessodu, viņi ir kļuvuši vainīgi pie svēto asinīm tā, it kā viņi paši būtu izlējuši tās ar savām rokām. Kristus teica, ka Viņa laikā dzīvojošie jūdi ir vainīgi pie svēto cilvēku asinīm, kas izlietas kopš Ābela dienām (Mateja 23:3436), jo viņiem bija tāds pats gars kā praviešu slepkavām.Lc 246.1

Mocībā, kas seko, Dievs dod spēku saulei „sadedzināt cilvēkus ar uguni”. Šo baiso laiku ataino pravieši: „Tīrumos nekāda raža nav sagaidāma. .. Visi koki laukā nokaltuši; viss prieks cilvēku bērniem ir zudis. .. Cik drūmi un baigi mauro lopi! Novājējuši ir vērši un govis, jo nav viņiem kur ganīties. .. izžuvuši ir ūdens avoti un dedzinātāja svelme ir aprijusi klajumu ganības!” (Joēla 1:11, 12, 18, 20)Lc 246.2

Šīs mocības nav vispārējas, tomēr tās būs visdrausmīgākās likstas, kādas jebkad ir piedzīvotas. Visas sodības pirms pārbaudes laika no slēguma ir bijušas sajauktas ar žēlastību. Kristus asinis ir pasargājušas grēcinieku no pilnas viņa vainas ietekmes. Bet pēdējā tiesā dusmas nebūs sajauktas ar žēlastību. Daudzi gribēs Dieva žēlastības patvērumu, ko viņi būs nonicinājuši.Lc 246.3

Lai gan Dieva ļaudis tiks vajāti un mocīti un viņiem trūks ēdiena, Dievs neļaus viņiem mirt. Eņģeļi apmierinās viņu vajadzības. „Tam būs sava maize, ūdens tam netrūks.” „Es, Tas Kungs, tos paklausīšu, Es, Israēla Dievs, tos neatstāšu.” (Jesajas 33:16; 41:17)Lc 246.4

Tomēr cilvēkam šķitīs, ka Dieva ļaudīm drīz jāmirst savas ticības dēļ, tāpat kā mocekļiem pirms viņiem. Tas būs briesmīgu ciešanu laiks. Ļaunie lielīsies: „Kur tagad ir jūsu ticība? Kāpēc Dievs neatbrīvo jūs no mūsu rokām, ja jūs patiešām esat Viņa ļaudis?” Bet tie, kuri gaida, atceras Jēzu mirstam pie Golgātas krusta. Tāpat kā Jēkabs, arī viņi cīnās ar Dievu.Lc 246.5