Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents
Lielā cerība - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Zeme drupās

    Kad Dieva baiss pārtrauks Viņa ļaužu gūstniecību, starp tiem, kas lielajā dzīves konfliktā būs pazaudējuši visu, notiks briesmīga pamošanās. Ar sātana krāpšanu aizmiglotu skatu bagātie bija lepojušies, ka viņi ir labāki par tiem, kas nav bijuši tik veiksmīgi. Bet viņi nav pabarojuši izsalkušos, apģērbuši kailos, nav rīkojušies taisnīgi un nav mīlējuši žēlastību. Tagad viņi ir zaudējuši visu, kas viņus bija darījis lielus, un viņiem nav palicis nekā. Ar šausmām viņi skatās, kā tiek iznīcināti viņu elki. Viņi bija pārdevuši savas dvēseles zemes baudām un nebija kļuvuši bagāti Dievā. Viņu dzīve ir kļūda, viņu izpriecas ir kļuvušas rūgtas. Dzīves laika ieguvums ir aizslaucīts vienā acumirklī. Bagātie apraud savu vareno māju iznīcināšanu, zelta un sudraba izkaisīšanu un bailes, ka viņi paši var iet bojā kopā ar saviem elkiem. Ļaunajiem ir žēl, ka sekas ir tādas, kādas tās ir, bet viņi nenožēlo savu ļaunumu.Lc 255.1

    Mācītāji, kuri bija upurējuši patiesību, lai iegūtu cilvēku atzinību, tagad atskārst savas mācības ietekmi. Ikviena uzrakstītā rindiņa, ikviens izteiktais vārds, kas ļāvis citiem droši dusēt maldos, ir bijis kā izsēta sēkla, un tagad viņi redz ap sevi ienākušos pazudušu cilvēku ražu. Kungs saka: „Bēdas tiem ganiem, kas Manas ganības avis ļauj nomaitāt un tām izklīst! .. Es jūs saukšu pie atbildības jūsu kopējās ļaunās rīcības dēļ.” „Jūs apbēdinājāt taisno sirdis ar meliem, to taisno, kurus Es negribēju apbēdināt, un tāpēc ka jūs stiprinājāt bezdievju rokas, tā ka viņi neatgriezās no sava ļaunā ceļa, lai paliktu dzīvi.” (Jeremijas 23:1, 2; Ecehiēla 13:22)Lc 255.2

    Mācītāji un ļaudis redz, ka viņi ir sacēlušies pret taisnā likuma Autoru. Dieva likuma atmešana ir atvērusi durvis daudziem ļaunuma avotiem, līdz zeme ir kļuvusi par milzīgu samaitātības zaņķi. Nav tādas valodas, kas varētu izteikt ilgas, ko neuzticīgie izjūt pēc tā, ko ir zaudējuši uz mūžīgiem laikiem, — pēc mūžīgās dzīvības.Lc 255.3

    Ļaudis apsūdz cits citu par to, ka novesti iznīcībā, bet visi apvienojas, apberot ar visrūgtākajiem nosodījumiem neuzticīgos mācītājus, kuri sludinājuši „patīkamas lietas” (Jesajas 30:10) un vadījuši savus klausītājus atcelt Dieva likumus un vajāt tos, kas vēlējušies tos ievērot kā svētus. „Mēs esam pazuduši,” viņi sauc, „un jūs esat pie tā vainīgi.” Tie paši cilvēki, kuri reiz bija apbēruši viņus ar godu un slavu, pavērsīsies pret viņiem, lai iznīcinātu. Visapkārt ir nesaskaņas un asins izliešana.Lc 255.4

    Dieva Dēls un Debesu vēstneši ir bijuši konfliktā ar ļauno, lai brīdinātu, apgaismotu un glābtu pazudušos. Tagad katrs ir pieņēmis lēmumu. Ļaunie ir pilnībā apvienojušies ar sātanu karā pret Dievu. Cīņa nav tikai ar sātanu, bet arī ar cilvēkiem. „Tas Kungs tiesājas ar tautām.” (Jeremijas 25:31)Lc 255.5

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents