Karaļa aizsardzības raksts
Vēstulē saviem draugiem Huss rakstīja: „Mīļie brāļi, .. ar aizsardzības rakstu no karaļa es dodos ceļā, lai satiktos ar daudziem saviem niknākajiem ienaidniekiem. .. Jēzus Kristus cieta par Saviem mīļotajiem. Tāpēc mums nevajadzētu būt pārsteigtiem — Viņš ir atstājis mums Savu priekšzīmi. .. Mīļotie, ja mana nāve var vairot Viņa godu, tad lūdziet, lai tā pienāk ātri un lai Viņš darītu mani spējīgu uzticīgi panest visas grūtības. .. Lūgsim Dievu, .. lai es pat ne mazdrusciņ nenoklusētu nevienu evaņģēlija patiesību un atstātu saviem brāļiem lielisku paraugu, kam sekot.” Lc 45.7
Kādā citā vēstulē Huss pazemīgi runāja par savām kļūdām, apsūdzot sevi „patikā valkāt greznus apģērbus un laika izniekošanā parastām lietām”. Tad viņš piebilda: „Lai Dieva gods un dvēseļu glābšana aizņem tavu prātu, nevis bagātība un īpašumi. Sargies savu māju rotāt vairāk nekā savu dvēseli! Un pāri visam — pievērs uzmanību garīgām lietām. Esi dievbijīgs un pazemīgs attiecībās ar trūcīgajiem un neiznieko savus resursus dzīrēs.” Lc 46.1
Ierodoties Konstancē, Husam tika dota pilnīga brīvība. Viņš bija saņēmis ne tikai ķeizara aizsardzības rakstu, bet arī personīgu drošības garantiju no pāvesta. Bet, neraugoties uz šiem atkārtotajiem apliecinājumiem, pēc neilga laika reformators pēc pāvesta un kardinālu pavēles jau tika arestēts un iemests nožēlojamā cietumā. Vēlāk viņš kā cietumnieks tika aizvests uz stipru cietoksni otrā pusē Reinai. Drīz pēc tam tajā pašā cietumā tika iemests pats pāvests. Viņš tika vainots viszemiskākajos noziegumos — starp slepkavībām, baznīcas amatu tirgošanu un laulības pārkāpšanu bija arī „grēki, kas nav pat vārdā nosaucami”. Beidzot viņam tika atņemts kronis. Arī pārējie karojošie pāvesta amata kandidāti tika atstādināti un izvēlēts cits pāvests.Lc 46.2
Lai gan pats pāvests bija vainīgs lielākos noziegumos nekā tie, kuros Huss bija apsūdzējis priesterus, tomēr tas pats koncils, kas atstādināja pāvestu, turpināja ari reformatora iznīcināšanu. Husa apcietināšana bija sacēlusi kājās Bohēmiju. Karalis, negribēdams pārkāpt aizsardzības solījumu, stājās pretī Husa notiesāšanai. Bet reformatora ienaidnieki uzstāja, ka „ne ķeceri, ne arī personas, kas tiek turētas aizdomās par ķecerību, nedrīkst apgānīt ticību, pat ja tām ir doti ķeizaru un karaļu aizsardzības raksti.” Lc 46.3
Slimības novārdzināts (drēgnajā cietumā viņš gandrīz nomira no drudža), Huss beidzot tika vests uz koncilu. Ķēdēs ieslēgts, viņš stāvēja ķeizara priekšā, kas bija apsolījis viņu aizsargāt. Huss nelokāmi atklāja patiesību un izteica nopietnu protestu pret hierarhijas sagrozījumiem. Kad koncils lika viņam izvēlēties atteikties no savas mācības vai mirt, viņš izvēlējās mocekļa nāvi.Lc 46.4
Viņu uzturēja Dieva žēlastība. Ciešanās pavadīto nedēļu laikā līdz galīgā sprieduma izpildīšanai viņa dvēseli pildīja miers. „Es rakstu šo vēstuli cietumā un ar ķēdē ieslēgtu roku, gaidot nāves spriedumu, kas notiks rit,” viņš rakstīja savam draugam, „kad ar Jēzus Kristus palīdzību mēs atkal satiksimies nākamajā miera pilnajā dzīvē, tu uzzināsi, cik žēlīgs Dievs pret mani ir bijis un cik labi Viņš mani ir atbalstījis kārdinājumos un pārbaudījumos.” Lc 46.5