Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents
Lielā cerība - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Luters atkal koncila priekšā

    Kad Luters atkal tika atvests sapulces priekšā, viņš bija rāms un mierīgs, tomēr drosmīgs un cēls kā Dieva liecinieks šīszemes vareno vidū. Ķeizara ierēdnis tagad prasīja, kāds ir viņa lēmums. Vai viņš vēlas atkāpties? Luters atbildēja pazemīgā tonī, bez vardarbības un neiekaistot dusmās. Viņa uzvedība bija cienīga un kautra, tomēr viņš parādīja prieku un pārliecību, kas pārsteidza sapulces dalībniekus.Lc 67.7

    „Jūsu ķeizariskā Augstība, augsti godātie kungi,” Luters teica, „es šodien esmu ieradies jūsu priekšā, lai izpildītu pavēli, kas man tika dota vakar. Ja es nezinot esmu pārkāpis galmā pieņemtās tradīcijas un formas, tad, lūdzu, piedodiet man, jo es neesmu audzis karaļa pilī, bet klostera noslēgtībā.” 18Turpat.Lc 68.1

    Tad viņš apstiprināja, ka dažos savos publicētajos darbos viņš rakstījis par ticību un labajiem darbiem, un pat viņa ienaidnieki teikuši, ka tie bijuši par svētību. Atkāpties no tiem nozīmētu nosodīt patiesības, ko visi ir pieņēmuši. Vēl viena daļa no viņa rakstiem sastāvēja no pāvestības samaitātības un ļauno darbu aprakstiem. Ja tos atsauks, tas stiprinās Romas tirāniju un atvērs plašāk durvis lielākiem zaimiem. Trešajā rakstu daļā viņš vērsās pret cilvēkiem, kuri aizstāvēja pastāvošo ļaunumu. Attiecībā uz šiem viņš vaļsirdīgi atzīst, ka ir bijis bargāks, nekā vajadzēja. Bet pat šīs grāmatas viņš nevarēja atsaukt, jo tad patiesības ienaidnieks izmantos izdevību, lai pret Dieva ļaudīm izturētos ar vēl lielāku nežēlību.Lc 68.2

    Luters turpināja: „Es aizstāvēšu sevi tā, kā to darīja Kristus: ‘Ja Es nepareizi esmu runājis, tad pierādi, ka tas bija nepareizi.’ Dieva žēlastībā es aicinu Jūs, ķeizariskā Augstība, jūs, augsti godājamie kungi, un jūs, visu šķiru cilvēku pārstāvji, pierādiet ar praviešu un apustuļu rakstiem, ka es kļūdos. Tiklīdz būšu par to pārliecināts, es atsaukšu savus maldus un būšu pirmais, kas atteikšos no savām grāmatām un iemetīšu tās ugunī. ..Lc 68.3

    Es nebūt neesmu nobijies un samulsis, es priecājos redzēt, ka evaņģēlijs tagad, tā kā agrākos laikos, ir izraisījis strīdus un nemierus. Tāda ir Dieva Vārda būtība, tāds ir tā liktenis. ‘Es neesmu nācis nest mieru virs zemes, bet zobenu,’ sacīja Jēzus Kristus. .. Tikai sargieties, lai, apstādamies pie strīdiem, nesākat vajāt svēto Dieva Vārdu un neizsaucat pār sevi baismīgu, neizbēgamu briesmu plūdus, kas radīs postu un mūžīgu iznīcību.” 19Turpat.Lc 68.4

    Luters runāja vācu valodā. Tagad viņam prasīja atkārtot tos pašus vārdus latīņu valodā. Viņš atkal ar tādu pašu skaidrību kā iepriekš norunāja savu runu. Tā bija Dieva vadība, jo māņticība un maldi bija padarījuši daudzus firstus tik aklus, ka viņi sākumā nespēja ieraudzīt Lutera prāta spēku, bet atkārtojums padarīja viņus spējīgus skaidri saprast Dieva vīra teikto.Lc 68.5

    Tie, kuri stūrgalvīgi aizvēra acis pret gaismu, bija saniknoti par Lutera vārdiem. Reihstāga spīkers dusmīgi teica: „Tu neatbildēji uz uzdoto jautājumu. .. Tev ir jādod skaidra un precīza atbilde. .. Vai tu atkāpsies vai neatkāpsies?”Lc 68.6

    Reformators atbildēja: „Tā kā jūsu augstība un gaišība prasa no manis skaidru, vienkāršu un precīzu atbildi, es to ari došu, un tā ir: es nevaru pakļaut savu ticību ne pāvestam, ne konciliem, jo ir skaidrāks nekā diena, ka viņi bieži ir maldījušies un bijuši pretrunā cits citam. Tāpēc, ja mani nepārliecina Svēto Rakstu liecība, .. es nevaru atkāpties un to nedarīšu, jo kristietim nav droši runāt pret savu sirdsapziņu. Šeit es stāvu. Es nevaru darīt citādi. Lai Dievs man palīdz. Āmen.” 20Turpat.Lc 68.7

    Tā stāvēja šis taisnais vīrs. Viņa rakstura šķīstums un cēlums, viņa sirdsmiers un prieks, kad viņš liecināja par tās ticības pārākumu, kas uzvar pasauli, bija skaidri redzams visiem.Lc 69.1

    Pirmo atbildi Luters bija izteicis ar godbijīgu, gandrīz padevīgu attieksmi. Pāvesta sekotāji domāja, ka vilcināšanās ar atbildi ir pirmais solis, lai atteiktos no ticības. Pats Kārlis V, ar nicinājumu noraudzījies uz mūka izdilušo miesu, uz viņa rupjo apģērbu un vienkāršo valodu, paziņoja: „Šis mūks nekad nepadarīs mani par ķeceri.” Drosme un nelokāmība, ko viņš tagad parādīja, viņa loģika pārsteidza ikvienu. Ķeizars izbrīnā izsaucās: „Šis mūks runā ar drošu sirdi un nelokāmu drosmi!”Lc 69.2

    Romas atbalstītāji bija zaudējuši cīņu. Viņi mēģināja saglabāt savu varu, pamatojoties nevis uz Rakstiem, bet ķeroties pie Romas uzticamā ieroča- draudiem. Reihstāga vadītājs teica: „Ja tu neatkāpies, tad ķeizars un impērijas valstis apspriedīsies, ko iesākt ar nereformējamo ķeceri.”Lc 69.3

    Luters mierīgi atbildēja: „Lai Dievs ir mans palīgs, jo es nevaru atkāpties.” 21Turpat.Lc 69.4

    Kamēr firsti apspriedās, viņam bija jāiziet ārā no zāles. Lutera neatlaidīgā atteikšanās pakļauties varēja ietekmēt baznīcas vēsturi uz ilgiem laikiem. Viņi nolēma dot viņam vēl vienu iespēju atkāpties. Atkal viņam tika uzdots jautājums: vai viņš atsauks savu mācību? „Man nav citas atbildes, kā vien tā, ko es jau pateicu,” Luters atbildēja.Lc 69.5

    Pāvestības vadītāji bija vīlušies, ka viņu vara nebija iebiedējusi pazemīgu mūku. Luters bija teicis runu ar kristīgu cieņu un nosvērtību, un viņa valoda bija brīva no kaisles un sagrozījumiem. Viņš bija novērsis skatu no sevis un sajuta vienīgi to, ka viņš atradās Tā klātbūtnē, kas ir bezgalīgi pārāks par pāvestiem, karaļiem un ķeizariem. Dieva Gars bija klātesošs un ietekmēja impērijas vadītāju sirdis.Lc 69.6

    Daži firsti drosmīgi atzina, ka Luters ir taisns. Kāda cita grupa neizteica savu pārliecību, bet nākotnē kļuva par bezbailīgiem reformācijas atbalstītājiem.Lc 69.7

    Kūrfirsts Frīdrihs Lutera runā bija klausījies ar dziļu saviļņojumu. Ar prieku un lepnumu viņš bija doktora drosmes un nosvērtības liecinieks, un viņš nolēma vēl vairāk aizstāvēt Luteru. Viņš redzēja, ka patiesības spēks bija sakāvis pāvestu, karaļu un garīdznieku gudrību.Lc 69.8

    Kad pāvesta pārstāvis ieraudzīja, kādu ietekmi bija radījusi Lutera runa, viņš nolēma izmantot jebkādus līdzekļus, lai panāktu reformatora aizliegšanu. Daiļrunīgi un ar diplomāta spējām viņš atklāja jaunajam ķeizaram, kādas briesmas ir upurēt Romas draudzību un atbalstu nenozīmīga mūka dēļ.Lc 69.9

    Dienu pēc Lutera atbildes Kārlis V paziņoja sanāksmes dalībniekiem savu lēmumu atbalstīt un aizsargāt katoļu reliģiju. Viņš bija nolēmis pieņemt spēcīgus mērus pret Luteru un pret viņa mācītajām ķecerībām: „Es upurēšu savas karalistes, savu bagātību, draugus, savu miesu, asinis, dvēseli un dzīvību. .. Es .. izturēšos pret viņu un viņa sekotājiem kā pret stūrgalvīgiem ķeceriem, izslēdzot viņus no baznīcas, izsūtot trimdā un ar jebkādiem līdzekļiem viņus iznīcinot.” 22Turpat., 7. gr., 9. nod. Neskatoties uz to, ķeizars paziņoja, ka Lutera drošības garantija ir jāievēro. Viņam ir jāļauj droši atgriezties mājās.Lc 69.10

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents