Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents
Lielā cerība - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Jaunās mācības augļi kļūst redzami

    Viltus pravieši vadīja ļaudis neņemt vērā Bībeli vai pilnībā atmest to. Studenti, atmetuši visus ierobežojumus, pameta studijas un atstāja universitātes. Cilvēki, kas domāja, ka ir piemēroti, lai atdzīvinātu un kontrolētu reformācijas darbu, to gandrīz sagrāva. Romas atbalstītāji tagad atguva pašpārliecību un uzvaroši izsaucās: „Vēl pēdējā cīņa, un visi būs mūsējie.”Lc 80.1

    Luters Vartburgas pilī, dzirdot, kas noticis, dziļi norūpējies, teica: „Es jau visu laiku domāju, ka sātans uzsūtīs mums šo mēri.” 3Turpat. Viņš atzina šo tā saucamo „praviešu” patieso raksturu. Pāvesta un ķeizara pretestība nebija izraisījusi tik lielu apjukumu un postu kā šāda notikumu attīstība. Tā saucamie reformācijas „draugi” bija kļuvuši par tās ļaunākajiem ienaidniekiem, radīdami nesaskaņas un jucekli.Lc 80.2

    Dieva Gars bija mudinājis Luteru doties uz priekšu, un Tas bija izvedis viņu ārpus sevis paša. Tomēr viņš bieži uztraucās par sekām, kādas var radīt viņa darbs: „Ja es zinu, ka mana mācība ir kaitējusi kaut vienam vienīgam cilvēkam, lai arī cik necilam un mazpazīstamam,- lai gan tā nevar būt, jo tas ir pats evaņģēlijs,- es drīzāk mirtu desmit reizes, nekā turētos pie tās.” 4Turpat.Lc 80.3

    Pati Vitenberga bija kritusi fanātisma un bezlikumības varā, un Lutera ienaidnieki pa visu Vāciju tajā vainoja viņu. Ar lielu sarūgtinājumu viņš jautāja: „Vai tas tad ari būs lielā reformācijas darba gals?” Bet, lūgšanā cīnoties ar Dievu, viņa sirdī ieplūda miers. „Tas nav mans darbs, bet Tavs,” viņš teica. Reformators nolēma atgriezties Vitenbergā.Lc 80.4

    Luters atradās ķeizara sprieduma varā. Ienaidnieki drīkstēja viņu brīvi nogalināt, draugiem bija aizliegts dot viņam patvērumu. Bet viņš redzēja, ka evaņģēlija darbs ir apdraudēts, un Kunga vārdā bezbailīgi devās cīnīties par patiesību. Vēstulē kūrfirstam Luters rakstīja: „Es dodos uz Vitenbergu daudz augstāka spēka aizsardzībā nekā firsti un kūrfirsti. Es nelūdzu Jūsu augstības atbalstu un ne tuvu nevēlos Jūsu aizsardzību, es drīzāk vēlos aizsargāt Jūs. .. Šai lietai neviens zobens nevar palīdzēt. Dievs pats visu izdarīs.” Otrajā vēstulē Luters piebilda: „Esmu gatavs pieņemt Jūsu augstības nepatiku un visas pasaules dusmas. Vai tad vitenbergieši nav manas avis? Un, ja tas ir nepieciešams, vai tad man nav jādodas pašam nāvē, lai viņus glābtu?” 5Turpat, 9. gr., 8. nod.Lc 80.5

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents