Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents
Adventistu māja - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    37. Nodaļa—Kādam Nav Jābūt Vīram

    [224] Vīrs, kas gaida, ka sieva nesīs divkāršas nastas. Lielākajā daļā ģimeņu ir dažāda vecuma bērni, un dažiem nav vajadzīga tikai uzmanība un gudra mātes disciplīna, bet arī stingrā, bet sirsnīgā tēva ietekme. Tikai nedaudzi tēvi piešķir šim jautājumam pienācīgu svarīgumu. Viņi atstāj novārtā paši savu pienākumu un tādā veidā uzliek smagas nastas uz mātes pleciem, vienlaikus izjūtot brīvību kritizēt un nosodīt viņas rīcību saskaņā ar viņu spriedumu. Zem šīs smagās atbildības un kritikas nabaga sieva un māte bieži jūtas vainīga un nožēlas pilna par to, ko viņa ir nevainīgi vai nezinot darījusi, un bieži viņa ir darījusi vislabāko, kas bija iespējams tajos apstākļos. Tomēr, kad viņas nogurdinošās pūles vajadzēja atzinīgi novērtēt un iepriecināt viņas sirdi, viņai ir jāstaigā bēdu un nosodījuma ēnā, jo viņas vīrs, ignorējot pats savu pienākumu, gaida, ka viņa izpildīs pēc viņa prāta gan savējo, gan viņa pienākumus, neskatoties uz traucējošajiem apstākļiem. 1The Signs of the Times, December 6, 1877.Am 192.1

    Daudzi vīri nesaprot un nenovērtē rūpes un grūtības, kas ir jāiztur viņu sievām, parasti visu dienu pildot mājsaimniecības pienākumus. Viņi bieži nāk mājās ar nomāktu sejas izteiksmi, neienesot saules gaismu ģimenes lokā. Ja maltītes nav pasniegtas laikā, nogurusī sieva, kas bieži ir mājsaimniece, medmāsa, pavārs, istabene - viss vienā, tiek [225]sveicināta ar pārmetumiem. Prasīgais vīrs var izrādīt labvēlību, paņemot raudošo bērnu no nogurušās mātes rokām, lai viņas darbi pie ģimenes maltītes sagatavošanas tiktu pabeigti ātrāk, bet, ja bērns tēva rokās ir nemierīgs un satraukts, viņš reti kad izjūt par savu pienākumu rīkoties kā auklei un mēģināt nomierināt to. Viņš neapstājas, lai pārdo-mātu, cik daudzas stundas māte ir izturējusi mazā bērna īgnumu, bet nepacietīgi uzsauc: “Ņem, māt, pati savu bērnu!” Vai tas nav arī viņa bērns? Vai viņam nav pienākuma pacietīgi nest savu nastas daļu bērnu audzināšanā? 2Turpat.Am 192.2

    Diktatorisks un dominējošs vīrs. Padoma vārdi. Tava dzīve būtu daudz priecīgāka, ja tu neizjustu, ka tev ir piešķirta absolūta autoritāte, jo tu esi vīrs un tēvs. Tava rīcība parāda, ka tu nepareizi saproti savas pozīcijas - būt ģimenes vienotājam. Tu esi nervozs un diktatorisks un bieži parādi spriestspēju trūkumu, tā ka, lai arī kā tu vērtē savu rīcību šādās reizēs, tu savas sievas un bērnu ieskatā neesi konsekvents. Ja reiz esi ieņēmis kādu nostāju, tu reti kad esi labprātīgs no tās atkāpties. Tu esi apņēmīgs īstenot savus plānus, lai gan daudzas reizes neesi gājis pareizo ceļu un tev to vajadzēja saprast. Tas, kas tev ir vajadzīgs, drīzāk ir mīlestība, iecietība un mazāka apņemšanās iet savu ceļu vārdos un darbos. Tajā ceļā, ko tagad ej, tā vietā, lai būtu ģimenes vienotājs, tu būsi kā skrūvspīles, kas nospiež un sāpina citus. [..]Am 193.1

    Cenšoties piespiest citus īstenot tavas idejas katrā sīkumā, tu bieži nodari lielāku ļaunumu nekā tad, ja būtu pakļāvies šajos jautājumos. Tas tā ir arī tad, ja tavas idejas pašas par sevi ir pareizas, bet daudzās lietās tās nav pareizas. Tās ir pārspīlētas tavas organizācijas dīvainību dēļ, tāpēc tu centies īstenot [226] nepareizās lietas spēcīgā, nesaprātīgā veidā. 3Vēstule 19a, 1891.Am 193.2

    Tev ir dīvaini uzskati par savas ģimenes vadīšanu. Tu īsteno neat-karīgu, patvaļīgu varu, kas nepieļauj gribas brīvību ap tevi. Tu domā, ka esi piemērots būt par ģimenes galvu un jūti, ka ar tavu galvu pietiek, lai vadītu katru locekli, gluži kā strādnieka rokas vada mašīnas. Tu diktē un uzņemies autoritāti. Tas nepatīk Debesīm un apbēdina līdzcietīgos eņģeļus. Tu savā ģimenē esi uzvedies tā, it kā vienīgais būtu spējīgs valdīt pats pār sevi. Tevi ir aizvainojis tas, ka sieva ir uzdrošinājusies stāties pretī tavam spriedumam vai apšaubīt tavus lēmumus. 4Liecības draudzei 2, 253.Am 193.3

    Īgni un ķildīgi vīri. Vīri, dodiet savām sievām iespēju veidot savu garīgo dzīvi. [.. ] Daudzi vīri atļaujas būt īgni, līdz viņi kļūst kā pieauguši bērni. Viņi neatstāj šo savu bērnības dzīves daļu aiz sevis. Viņi lolo šīs jūtas, līdz ar savām īgnajām sūdzībām ierobežo un kavē visas dzīves attīstību. Un ne tikai savas dzīves, bet arī citu. Viņi nes sev līdzi Ismaēla garu, kura roka bija pret ikvienu, un ikviena roka pret viņu. 5Vēstule 107, 1898.Am 194.1

    Savtīgs un drūms vīrs. Brālim B nav tāds raksturs, lai ienestu savā ģimenē saules gaismu. Šī ir laba vieta, kur viņam sākt darbu. Viņš ir vairāk līdzīgs mākonim, nevis gaismas staram. Viņš ir pārāk savtīgs, lai izteiktu atzinības vārdus savas ģimenes locekļiem, īpaši vienam no visiem, kam vajadzētu baudīt viņa mīlestību un maigu cieņu. Viņš ir drūms, valdonīgs, diktatorisks. Viņa [227] vārdi bieži ir griezīgi un atstāj brūces, ko viņš necenšas dziedināt ar maigu garu, atzīstot savas kļūdas un nožēlojot savu nepareizo rīcību. [..]Am 194.2

    Brālim B vajadzētu atmaigt. Viņam vajadzētu izkopt smalkjūtību un pieklājību. Viņam vajadzētu būt ļoti maigam un saudzīgam pret savu sievu, kas ir līdzvērtīga viņam visādā ziņā. Viņam nevajadzētu izteikt nevienu vārdu, kas mestu ēnu uz viņas sirdi. Viņam vajadzētu sākt reformācijas darbu mājās. Viņam vajadzētu izkopt mīlestību un izskaust rupjās, skarbās, nejūtīgās un zemiskās rakstura īpašības. 6Liecības draudzei 4, 36, 37.Am 194.3

    Vīrs un tēvs, kurš ir drūms, savtīgs un valdonīgs, nav tikai pats nelaimīgs, bet viņš nomāc arī visus savas mājas iedzīvotājus. Viņš piedzīvos sekas, redzot sievu nospiestu un slimīgu un bērnus sabojātus ar savu nepatīkamo raksturu. 7Kristus dziedinošā kalpošana, 374, 375.Am 194.4

    Egoistisks un neiecietīgs vīrs. Tu pārāk daudz gaidi no savas sievas un bērniem. Tu pārāk daudz kritizē. Ja tu sevī attīstītu priecīgu, laimīgu noskaņojumu un runātu ar viņiem laipni un maigi, tu ienestu savās mājās saules gaismu, nevis mākoņus, ciešanas un skumjas. Tu pārāk daudz domā par savu nostāju. Tu esi ieņēmis ekstrēmas pozīcijas un neesi bijis labprātīgs pieņemt, ka tavas sievas spriedumam vajadzētu tavā ģimenē būt tādai nozīmei, kāda tai pienāktos. Tu neesi parādījis cieņu pret savu sievu pats, ne arī audzinājis bērnus cienīt viņas spriedumu. Tu neesi viņu padarījis sev līdzīgu, bet drīzāk esi izņēmis valdības un pārvaldes grožus no viņas rokām un ielicis tos savējās, un tos stingri turi. Tev nav sirsnīgs, līdzjūtīgs raksturs. Šīs īpašības ir jāizkopj, ja gribi būt uzvarētājs [228] un ja gribi Dieva svētības savā ģimenē. 8Liecības draudzei 4, 255.Am 195.1

    Tam, kas neņem vērā kristīgu pieklājību. Tu esi raudzījies uz laipnību, maigumu un līdzjūtību kā uz vājību un esi domājis, ka runāt maigi, saudzīgi un mīloši ar sievu ir tevis necienīgi. Šeit tu kļūdies savā izpratnē par to, kas ir patiesa vīrišķība un cieņa. Ieradums atstāt laipnības darbus nepadarītus atklāj tava rakstura vājumu un trūkumus. To, ko tu uzlūko kā vājumu, Dievs uzskata par patiesu kristīgu pieklājību, ko vajadzētu īstenot katram kristietim. Jo tas bija gars, kādu atklāja Kristus. 9Liecības draudzei 4, 256.Am 195.2

    Vīriem vajadzētu iemantot mīlestību un pieķeršanās jūtas. Ja vīrs ir tirānisks, prasīgs, kritisks savā izturēšanās veidā pret sievu, viņš nevar saglabāt sievas cieņu un pieķeršanās jūtas, un laulības attiecības viņai kļūs pretīgas. Viņa nemīlēs savu vīru, jo viņš nebūs centies kļūt mīlams. Vīriem vajadzētu būt uzmanīgiem, rūpīgiem, pastāvīgiem, uzticamiem un līdzjūtīgiem. Viņiem vajadzētu parādīt mīlestību un līdzjūtību. [..] Ja vīram ir rakstura cēlums, sirds šķīstība, cēls prāts, kādam vajadzētu būt katram patiesam kristietim, tas atklāsies laulības attiecībās. [..] Viņš centīsies darīt visu, lai sievai būtu veselība un drosme. Viņš centīsies runāt mierinājuma vārdus un radīt miera pilnu gaisotni ģimenē. 10Manuskripts 17, 1891.Am 195.3

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents