Melu gari iemiesojas apustuļos un atsauc pašu rakstīto, būdami virs zemes. Sātans liek pasaulei ticēt, ka Bībele ir izdomājums, grāmata, kas bija derīga cilvēces pirmsākumos, bet mūsdienās ir novecojusi. Viņš nostumj malā Grāmatu, kas notiesā viņu un viņa sekotājus. Viņš stāsta, ka pasaules Glābējs nav nekas vairāk kā parasts cilvēks, un tie, kuri tic gariem, mēģina padarīt ticamu, ka Glābēja dzīvē nav nekā brīnumaina, paziņodami, ka viņu brīnumi ir daudz lielāki nekā Kristus darbi. Lc 221.3
Spiritisms tagad ir pieņēmis kristīgu izskatu. Bet tas nevar noliegt vai paslēpt savas mācības. Savā tagadējā formā tas ir vēl bīstamāks un viltīgāks. Tagad tas apliecina, ka pieņem Kristu un Bībeli, bet skaidro to veidā, kas ir patīkams neatjaunotai sirdij. Tas kavējas pie mīlestības kā pie galvenās Dieva rakstura īpašības, bet pazemina šo mīlestību līdz vājam sentimentālismam. Dieva nosodošā attieksme pret grēku, Viņa svētā likuma prasības tiek turētas ārpus redzesloka. Pasakas vada vīriešus un sievietes atmest Bībeli kā ticības pamatu. Kristus tiek aizliegts tāpat kā iepriekš, bet lielākā daļa cilvēku nesaredz krāpšanu. Lc 221.4
Tikai nedaudzi pareizi saprot spiritisma maldinošo varu. Daudzi iesaistās tajā tikai ziņkārības dēļ. Doma par pakļaušanos garu kontrolei iedvestu viņos šausmas. Tomēr cilvēki uzdrīkstas kāpt uz aizliegtas zemes, un ienaidnieks iegūst varu pār viņiem pret viņu gribu. Ja velns var panākt, lai šie cilvēki pakļauj savus prātus viņa vadībai tikai vienu reizi, viņš turēs tos gūstā. Šos cilvēkus var atbrīvot tikai Dieva spēks, atbildot uz visnopietnāko lūgšanu. Lc 221.5
Visi, kuri labprātīgi lolo zināmu grēku, aicina sātana kārdināšanas. Viņi atšķeļas no Dieva un Viņa eņģeļu palīdzības, atstājot sevi bez aizsardzības. Lc 221.6
„Kad jums sacīs: ‘Jums jāprasa zīlniekiem un pareģiem, kas muld un čukst,’- tad atsakait: ‘Vai tad tautai nav jāgriežas pie sava Dieva? Jeb vai tai ar jautājumiem par dzīvajiem jāgriežas pie mirušajiem? Jāturas pie bauslības un liecības! Ja tie nerunā saskaņā ar šo vārdu, tad tas ir tāpēc, ka viņos nav gaismas!” (Jesajas 8:19, 20, NJKV) Lc 221.7
Ja ļaudis labprātīgi pieņemtu Bībeles patiesību par cilvēka dabu un mirušo stāvokli, viņi ieraudzītu spiritismā sātana spēku un viltus brīnumus. Bet tik daudzi aizver savas acis pret gaismu, un sātans izliek ap viņiem savus slazdus. „Tāpēc ka tie nav pieņēmuši patieso mīlestību, kas tos būtu izglābusi. Tāpēc Dievs tagad sūta tiem maldu varu, ka tie sāk ticēt meliem.” (2. Tesaloniķiešiem 2:10, 11) Lc 221.8
Tie, kuri stājas pretī spiritismam, uzbrūk sātanam un viņa eņģeļiem. Sātans neatdos nevienu centimetru savas zemes, ja vien Debesu vēstneši viņu nepiespiedīs. Viņš var citēt Rakstus un sagrozīt to mācības. Tiem, kuri nolēmuši pastāvēt šajā briesmu laikā, ir jāzina pašiem, ko māca Bībele. Lc 222.1