Ļaunie gari, iemiesojoties mūsu tuviniekos vai draugos, uzrunās mūsu maigāko līdzjūtību un darīs brīnumus. Mums ir jāstājas tiem pretī ar Bībeles patiesību, ka mirušie neko nezina un ka tie, kas šādā veidā atklājas, ir ļaunie gari. Lc 222.2
Visi, kuru ticība nav pamatota Dieva Vārdā, tiek piekrāpti un uzvarēti. Sātans strādā „ar visu netaisno pievilšanu”, un viņa krāpšanas vairosies. Bet tie, kuri meklē patiesības atziņu un kuri šķīsta savu dzīvi paklausībā, atradīs drošu aizsardzību patiesības Dievā. Glābējs drīzāk atsūtīs eņģeli no Debesīm, lai aizsargātu Savus ļaudis, nekā ļaus sātanam uzvarēt kaut vienu cilvēku, kurš Viņam uzticas. Tie, kuri mierina sevi ar pārliecību, ka grēcinieki netiks sodīti, kuri atmet Debesu sagādātās patiesības, lai viņus pasargātu grūtajos laikos, pieņems sātana piedāvotos melus — spiritisma maldinošos apgalvojumus. Lc 222.3
Zobgaļi izsmej Rakstos minēto glābšanas plānu un sodu, kas nāks pār visiem, kas atmet patiesību. Viņi saka, ka viņiem ir ļoti žēl tos šauri domājošos, vājos un māņticīgos cilvēkus, kuri paklausa Dieva likuma prasībām. Viņi ir tik pilnīgi atdevuši sevi kārdinātājam, apvienojušies ar viņu tik cieši un tā piedzērušies no viņa gara, ka viņiem nav vēlēšanās izkļūt no sātana slazda. Lc 222.4
Sātans ir licis pamatus savam darbam pārliecībā, ko viņš deva Ievai Ēdenē: „Jūs mirt nemirsit, .. tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.” (1. Mozus 3:4, 5) Savas krāpšanas meistardarbu viņš būs aizsniedzis gala laikā. Pravietis saka: „Es redzēju .. trīs nešķīstus garus kā vardes; tie ir ļauni gari, kas dara brīnumus; tie aiziet pie visiem pasaules ķēniņiem, lai tos pulcinātu cīņai Dieva, Visuvaldītāja, lielajā dienā.” (Atklāsmes 16:13, 14) Lc 222.5
Šī krāpšana aizraus visu pasauli, izņemot tos, ko ticībā Viņa Vārdam uztur Dieva spēks. Cilvēki ātri tiek ieaijāti nāvējošā drošības sajūtā, un viņus varēs pamodināt tikai Dieva dusmu izliešanās. Lc 222.6