[255]Sievietes vajadzētu sagatavot kļūt par mātēm. Sievietēm ir vajadzīga liela pacietība, pirms viņas var kļūt par mātēm. Dievs ir noteicis, ka viņām ir jātiek sagatavotām šim darbam. Mātes darbs kļūst bezgalīgs, pateicoties viņas savienībai ar Kristu. Tas nemaz nav aptverams. Sievietes postenis ir svēts. Mājās ir vajadzīga Jēzus klātbūtne. Mātes mīlestības pilnā kalpošana mājas var pārvērst par Bēteli. Sievai un vīram ir jāsadarbojas. Kāda gan mums būtu pasaule, ja visas mātes nodotu sevi uz Dieva altāra un veltītu Dievam savas atvases gan pirms, gan pēc viņu piedzimšanas! 1Manuskripts 43, 1900. Am 221.1
Grūtniecības laika ietekme. Grūtniecības laikā radīto ietekmi daudzi vecāki uzskata par mazsvarīgu, bet Debesis uz to raugās citādi. Vēsts, ko sūtīja Dieva eņģelis un kas divreiz ir izskanējusi vissvinīgākajā veidā, ir pelnījusi mūsu visrūpīgākās pārdomas. Am 221.2
Vārdos, kas teikti ebreju mātei [Mānoha sievai], Dievs uzrunā visas mātes visos laikmetos. “No visa, ko es teicu šai sievai, lai viņa sargās!” Mātes ieradumi ietekmē bērna labklājību. Viņas ēstkāre un kaislības jāpakļauj pamatprincipiem. Ir kaut kas, no kā viņai ir jāizvairās, kaut kas, kam jādarbojas pretī, lai piepildītu Dieva nodomu, dodot viņai bērnu. 2Kristus dziedinošā kalpošana, 372. Am 221.3
Pasaule ir pilna slazdiem, kuros var iekrist jauniešu kājas. Daudzus no viņiem vilina savtīga un juteklisku izpriecu pilna dzīve. Viņi nevar atšķirt apslēptās briesmas uz ceļa, [256] kas viņiem šķiet laimes ceļš. Izdabājot ēstkārei un kaislībām, viņu enerģija tiek izšķiesta, un miljoni ir sagrauti šai dzīvei un nākamajai. Vecākiem vajadzētu atcerēties, ka viņu bērniem ir jāsastopas ar šiem kārdinājumiem. Pat pirms bērna dzimšanas vajadzētu sākties sagatavošanas darbam, kas padarīs viņus spējīgus veiksmīgi izcīnīt cīņu pret ļaunumu. 3Turpat, 371. Am 222.1
Ja pirms bērna dzimšanas viņa izdabā sev, ir savtīga, nepacietīga un prasīga, šīs īpašības atspoguļosies bērna raksturā. Tādā veidā daudzi bērni līdz ar piedzimšanu ir saņēmuši gandrīz nepārvaramu tieksmi uz ļaunu. Am 222.2
Ja māte nesvārstīgi ievēro pareizos principus, ja viņa ir sātīga un paš-aizliedzīga un ja viņa ir laipna, maiga un nesavtīga, viņa var dot savam bērnam šīs pašas dārgās rakstura īpašības. 4Turpat, 372, 373. Am 222.3
Svarīgais grūtniecības aprūpē. Tiek pieļauta liela kļūda, neieviešot nekādas izmaiņas sievietes dzīvē pirms bērna piedzimšanas. Šajā svarīgajā periodā mātes darbam jātiek atvieglotam. Viņas organismā notiek lielas pārmaiņas, un tas prasa lielāku asiņu daudzumu un līdz ar to barojošāku uzturu, ko pārvērst asinīs. Ja viņai nav pieejams pietiekami barojošs uzturs, viņa nevar saglabāt fizisku spēku un atvasei tiek laupīts dzīvīgums. [Piezīme. Sk. grāmatā “Counsels on Diet and Foods” nodaļu “Uzturs grūtniecības laikā”, lai iegūtu papildu informāciju par šo jautājumu.] Uzmanība jāpievērš arī apģērbam. Vajadzētu rūpēties, lai nebūtu auksti. Viņai nevajadzētu nevajadzīgi izsaukt dzīvības spēkus virspusē, [257] lai aizstātu trūkstošo apģērbu. Ja mātei trūkst veselīgs, barojošs uzturs, viņai pietrūks asinis un tās nebūs labā kvalitātē. Viņas asinsrite būs vāja, un viņas bērnam trūks tieši tā paša. Viņas atvases piedzīvos nespēju uzņemt ēdienu, ko tās varētu pārvērst labās asinīs, lai pabarotu organismu. Mātes un bērna labklājība lielā mērā ir atkarīga no laba, silta apģērba un barojoša uztura. 5Liecības draudzei 2, 381, 382. Am 222.4
Vajadzētu veltīt lielu uzmanību tam, lai mātes apkārtne būtu patīkama un laimīga. Vīram un tēvam ir īpaša atbildība darīt visu, kas ir viņa spēkos, lai atvieglotu sievas un mātes nastas. Viņam vajadzētu nest, cik vien iespējams, viņas nastu. Viņam vajadzētu būt laipnam, pieklājīgam, patīkamam un maigam, un īpaši uzmanīgam pret visām viņas vēlmēm. Sievietēm, kas gaida bērniņu, netiek parādīta pat ne puse no tām rūpēm, kas tiek veltītas dzīvniekiem kūtī. 6Turpat, 2:383. Am 223.1
Ēstkāre vien nav drošs vadonis. Uzskats, ka sievietes sava īpašā stāvokļa dēļ var ļauties ēstkārei, ir maldi, kas balstīti uz ieradumu, bet ne uz veselo saprātu. Sievietes ēstgriba šajā stāvoklī var būt mainīga, svārstīga un grūti apmierināma. Ieradums ļauj viņai ēst visu, ko vien viņa var iedomāties, neprasot padomu saprātam, vai šāds ēdiens var nodrošināt uzturvielas viņas organismam un viņas bērnam. Ēdienam jābūt barojošam, bet tas nedrīkst būt kairinošs. [..] Ja jebkad ir bijusi vajadzība pēc vienkārša uztura un īpašām rūpēm par pārtikas kvalitāti, tad tas ir šajā svarīgajā periodā. Am 223.2
Sievietes, kuras ievēro pamatprincipus un kuras ir labi pamācītas, neatmetīs uztura vienkāršību šajā laikā. Viņas atcerēsies, ka vēl viena dzīvība ir atkarīga no viņām, un rūpīgi ievēros visus pamatprincipus, īpaši veslīga uztura pamatprincipus. Viņas uzturā nelietos to, [258] kas nav barojošs un ir kairinošs, tikai tāpēc, ka viņām tas garšo. Ir pārāk daudz padomdevēju, kas ir gatavi pierunāt viņas darīt to, ko saprāts viņām teiktu nedarīt. Vecāku ēstkāres apmierināšanas dēļ dzimst slimīgi bērni. [.. ] Am 223.3
Ja kuņģī tiek uzņemts tik daudz ēdiena, ka gremošanas orgāni ir spiesti pārstrādāties, lai to sagremotu un atbrīvotu sistēmu no kairinošajām vielām, māte kaitē sev un liek pamatus slimībai savos bērnos. Ja viņa izvēlas ēst, kā viņai patīk un ko viņa var iedomāties, neskatoties uz sekām, viņa tiks sodīta, bet ne tikai. Viņas nevainīgajam bērnam ir jācieš viņas piesardzības trūkuma dēļ. 7Turpat, 382, 383. Am 223.4
Ir vajadzīga paškontrole un sāta sajūta. Mātes fiziskās vajadzības nekādā ziņā nevajadzētu atstāt neievērotas. No viņas ir atkarīgas divas dzīves, un viņas vēlmes vajadzētu cienīt un viņas vajadzības - dāsni nodrošināt. Taču šajā laikā vairāk nekā citā laikā viņai vajadzētu izvairīties uzturā un visās citās jomās no tā, kas varētu mazināt viņas fizisko vai garīgo spēku. Ar paša Dieva pavēli viņai ir uzlikts vissvinīgākais pienākums - kontrolēt sevi. 8Kristus dziedinošā kalpošana, 373. Am 224.1
Taisna rakstura pamati nākamajā vīrietī tiek nostiprināti ar mātes stingriem sātības ieradumiem pirms bērna dzimšanas. [..] Šo mācību nevajadzētu uzlūkot ar vienaldzību. 9Good Health, February, 1880. Am 224.2
Tiecieties pēc priecīga, apmierināta noskaņojuma. Ikvienai sievietei, kura gatavojas kļūt par māti, vajadzētu būt laimīgā, priecīgā un apmierinātā noskaņojumā, lai arī kāda būtu viņas apkārtne, zinot, ka par visām savām pūlēm šajā virzienā viņa tiks desmitkārt atalgota gan fiziskā, gan morālā ziņā savu bērnu raksturā. [259] Bet tas nebūt nav viss. Viņa var pieradināt sevi domāt pozitīvi un tādā veidā justies priecīga un savu līksmo garu atsarot uz savu ģimeni un tiem, ar kuriem satiekas. Viņas fiziskā veselība stipri uzlabosies. Dzīvības avoti saņems spēku, asinis nepārvie-tosies gausi, kā tas būtu, ja viņa pakļautos grūtsirdībai un nomāktībai. Viņas garīgā un morālā veselība saņem enerģiju no viņas gara dzīvesprieka. Gribasspēks var pretoties prāta ietekmei un izrādīsies liels nervu nomierinātājs. Bērniem, kuriem ir laupīts dzīvīgums, ko viņiem vajadzēja mantot no saviem vecākiem, vajadzētu saņemt vislabāko aprūpi. Rūpīgi ņemot vērā viņu būtnes likumus, var panākt stāvokļa uzlabošanos. 10A Solemn Appeal, 123, 124. Am 224.3
Saglabājiet mierīgu, uzticības pilnu attieksmi. Viņai, kura gata-vojas kļūt par māti, vajadzētu turēt savu dvēseli Dieva mīlestībā. Viņas prātam vajadzētu būt mierīgam. Viņai vajadzētu dusēt Jēzus mīlestībā, ieviešot dzīvē Kristus vārdus. Viņai vajadzētu atcerēties, ka māte ir Dieva līdzstrādniece. 11The Signs of the Times, April 9, 1896. Am 224.4