[260] Pareiza attieksme pret barojošu māmiņu. Vislabākais uzturs zīdainītim ir tas, ko dod daba. Viņam nevajadzētu to nevajadzīgi atņemt. Tas ir nežēlīgi, ja māte savu ērtību un sabiedrisku prieku dēļ mēģina atbrīvoties no svarīgā bērna zīdīšanas pienākuma. 1Kristus dziedinošā kalpošana, 383. Am 226.1
Laiks, kad zīdainis saņem uzturu no māmiņas, ir svarīgs. Daudzas mātes mazuļu zīdīšanas laikā pārstrādājas un sakarst, gatavojot ēdienu. Tas nopietni kaitē mazulim, ne tikai uzbudinājuma pilnā piena dēļ, ko tas saņem no mātes krūts, bet arī asinis tiek saindētas ar mātes neveselīgo uzturu, kas ir uzbudinājis visu organismu, ietekmējot arī zīdaiņa ēdienu. Zīdaini ietekmē arī māmiņas prāta stāvoklis. Ja viņa ir nelaimīga, viegli uzbudināma, satraukta, ļauj vaļu kaislībām, uzturs, ko zīdainis saņem no savas mātes, būs sabojāts, bieži radot kolikas, spazmas un dažos gadījumos krampjus un lēkmes. Am 226.2
Vairāk vai mazāk arī bērna raksturu ietekmē no mātes uzņemtās uzturvielas. Tāpēc svarīgi, ka māte, kamēr baro zīdaini, ir priecīga un pilnībā pārvalda savu garu. To darot, bērna ēdiens netiks sabojāts un mierīgais, nosvērtais mātes dzīves ritms, aprūpējot bērnu, lielā mērā ie-tekmēs zīdaiņa prāta attīstību. Ja tas ir nervozs un viegli uzbudināms, mātes rūpīgais un nesteidzīgais izturēšanās veids atstās nomierinošu un savaldošu ietekmi, un [261] zīdaiņa veselība lielā mērā uzlabosies. 2Counsels on Diet and Foods, 228. Am 226.3
Jo mierīgāka un vienkāršāka ir bērna dzīve, jo labvēlīgāka būs gan fiziskā, gan garīgā attīstība. Visos laikos mātei vajadzētu mēģināt būt mierīgai, klusai un nosvērtai. 3Kristus dziedinošā kalpošana, 381. Am 227.1
Ēdiens nevar aizstāt uzmanību. Ar nepareizu izturēšanos bērniem lielā mērā ir nodarīts ļaunums. Kad viņi ir bijuši saīguši, viņi ir paēdināti, lai nomierinātos, kaut gan lielākajā daļā gadījumu iemesls viņu sapīkumam ir bijis par daudz uzņemtais ēdiens, ko kaitīgu ir padarījuši mātes ļaunie ieradumi. Vairāk ēdiena visu padarīja tikai sliktāku, jo viņu kuņģi jau bija pārslogoti. Am 227.2
Bērni parasti jau no šūpuļa tiek audzināti, lai izdabātu ēstkārei, un mācīti, ka viņi dzīvo, lai ēstu. Māte dara daudz, lai veidotu bērna raksturu bērnībā. Viņa var mācīt viņus kontrolēt ēstgribu, vai arī viņa var mācīt viņus izdabāt ēstgribai un kļūt par nesātīgiem negaušiem. Māte parasti sakārto savus plānus tā, lai dienā paveiktu noteiktu darbu daudzumu. Ja bērni viņai traucē, tā vietā, lai atvēlētu laiku un nomierinātu viņus sīkajās bēdās vai iepriecinātu viņus, viņa tos paēdina, lai viņi paliktu klusi; tas uz īsu brīdi atrisina problēmu, bet galu galā padara visu vēl ļaunāku. Bērnu kuņģi ir piebāzti ar ēdienu, lai gan viņiem nebija pat ne vismazākās vajadzības pēc tā. Viss, kas bija vajadzīgs, bija nedaudz mātes laika un uzmanības, taču viņa uzskatīja savu laiku par pārāk dārgu, lai veltītu to bērnu iepriecināšanai. Varbūt mājas gaumīga iekārtošana apmeklētājiem par prieku un moderni [262] pagatavots ēdiens viņai ir bijis svarīgāks nekā bērnu laime un veselība. 4A Solemn Appeal, 125, 126. Am 227.3
Ēdienam ir jābūt veselīgam un pievilcīgam, bet vienkāršam. Ēdienam ir jābūt tik vienkāršam, lai tā sagatavošana neaizņemtu visu mātes laiku. Tā ir patiesība, ka ir jārūpējas, lai uz galda būtu veselīgs ēdiens, pagatavots veselīgā un pievilcīgā veidā. Nedomājiet, ka kaut kas, ko varat bezrūpīgi samest kopā un pasniegt kā ēdienu, ir pietiekami labs bērniem. Vajadzētu mazāk laika veltīt neveselīgu ēdienu gatavošanai, lai izpatiktu samaitātai garšai, un vairāk laika veltīt bērnu audzināšanai un pamācīšanai. 5Kristīgā sātība, 141. Am 227.4
Zīdaiņa pūriņa sagatavošana. Sagatavojot zīdaiņa apģērbu, vispirms vajadzētu domāt nevis par modi vai vēlmi radīt apbrīnu, bet par izdevīgumu, ērtumu un veselību. Mātei nevajadzētu pavadīt laiku izšu-vumos vai citos rokdarbos, lai izskaistinātu bērna drēbītes, tā noslogojot sevi nevajadzīgā darbā uz savas un bērna veselības rēķina. Mātei ne-vajadzētu liekties pār šuvekli, kas smagi noslogo viņas acis un nervus, laikā, kad nepieciešams daudz atpūsties un kustēties. Viņai vajadzētu saprast pienākumu sargāt savus spēkus, lai varētu izpildīt pienākumus, kas viņai tiks uzticēti. 6Kristus dziedinošā kalpošana, 381, 382. Am 228.1
Nodrošiniet tīrību, siltumu, svaigu gaisu. Bērniem ir vajadzīgs siltums, bet bieži tiek pieļauta nopietna kļūda, turot viņus pārkurinātās istabās, kurās trūkst svaiga gaisa. [.. ] Am 228.2
Mazuli nevajadzētu pakļaut nevienai ietekmei, kas varētu vājināt vai kaitēt viņa organismam. Visrūpīgāko aprūpi vajadzētu veltīt tam, lai viss ap viņu būtu tīrs un patīkams. Lai gan [263] mazie ir jāpasargā no pēkšņām vai pārāk lielām temperatūras izmaiņām, vajadzētu arī rūpēties, lai guļot vai nomodā, dienu vai nakti viņi elpotu tīru, spirgtu gaisu. 7Turpat, 381. Am 228.3
Rūpes par slimiem bērniem. Daudzos gadījumos bērnu slimības ir saistītas ar kļūdām viņu aprūpē. Neregulāra ēšana, nepietiekams apģērbs vēsā vakarā, enerģisku kustību trūkums neļauj asinsritei normāli darboties, vai arī problēmas cēlonis ir gaisa trūkums, kas neļauj asinīm attīrīties. Lai vecāki pēta un atrod slimības iemeslus un tad novērs nepareizos stāvokļus, cik vien drīz iespējams. Am 228.4
Visu vecāku spēkos ir mācīties par bērnu aprūpi un profilaksi, kā arī pat par slimību ārstēšanu. Īpaši mātei vajadzētu zināt, ko darīt parastos slimību gadījumos savā ģimenē. Viņai vajadzētu zināt, kā kalpot savam slimajam bērnam. Viņas mīlestībai un izpratnes spējai vajadzētu sagatavot viņu veikt kalpošanu slimnieka labā, ko nav labi uzticēt svešinieka rokai. 8Turpat, 385. Am 228.5