50. Nodaļa—Gods, Kas Pienākas Vecākiem
[292] Bērni ir parādā saviem vecākiem. Bērniem vajadzētu izjust, ka viņi ir parādā saviem vecākiem, kuri ir auklējuši viņus zīdaiņa vecumā un rūpējušies slimībā. Viņiem vajadzētu saprast, ka vecāki viņu dēļ ir piedzīvojuši satraukuma pilnus brīžus. Īpaši apzinīgi un dievbijīgi vecāki ir izjutuši visdziļāko interesi, lai viņu bērni izvēlētos pareizo ceļu. Cik smagas ir bijušas viņu sirdis, redzot kļūdas savos bērnos! Ja bērni, kuri ir sāpinājuši šīs sirdis, redzētu viņu izvēlētā ceļa ietekmi, viņi noteikti atmaigtu. Ja viņi varētu redzēt savas mātes asaras un dzirdēt par viņiem pienestās lūgšanas Dievam, ja viņi varētu dzirdēt viņas apspiestās un smagās nopūtas, viņu sirdis atmaigtu un viņi nekavējoties nožēlotu savu nepareizo rīcību un lūgtu piedošanu. Am 254.1
Bērni, kļūstot vecāki, pateiksies vecākiem, kuri ir strādājuši uzticīgi un nav ļāvuši viņiem lolot nepareizas jūtas vai izdabāt ļauniem ieradumiem. Am 254.2
Pavēle, kas ir saistoša visiem. “Godā savu tēvu un māti, lai tavas dienas būtu ilgas tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod.” (2. Moz. 20:12) Šis ir pirmais bauslis ar apsolījumu. Tas ir saistošs bērnībā un jaunībā, brieduma gados un vecumā. Nav tāda dzīves perioda, kad bērnus varētu atbrīvot no vecāku godāšanas. Šis svinīgais pienākums ir saistošs katram dēlam un meitai un ir viens no nosacījumiem, lai pagarinātu viņu dzīvi zemē, ko Kungs dos uzticīgajiem. Šis nav jautājums, kas nebūtu pārdomu vērts, - tas ir ļoti svarīgs. Apsolījums ir ar paklausības nosacījumu. Ja pa-klausāt, jūs [293] dzīvojat ilgi zemē, ko Kungs, jūsu Dievs, jums dod. Ja nepaklausāt, jūs nepagarināt savu dzīvi tajā zemē. Am 254.3
Vecākiem ir tiesības uz tik lielu mīlestību un cieņu, kāda nepienākas nevienam citam cilvēkam. Pats Dievs, uzliekot vecākiem atbildību par dvēselēm, kuras uzticētas viņu rūpēm, ir pavēlējis, lai dzīves agrīnajos gados vecāki bērniem ir Dieva vietā. Kas atmet vecāku autoritāti, atmet arī Dieva autoritāti. Piektais bauslis prasa, lai bērni ne tikai parādītu cieņu, pakļāvību un paklausību saviem vecākiem, bet arī sniegtu viņiem mīlestību un maigumu, atvieglotu viņu rūpes, sargātu viņu reputāciju un palīdzētu un atbalstītu viņus vecumā. Am 255.1
Dievs nevar būt labvēlīgs pret tiem, kuri rīkojas tieši pretēji visskaidrākajam pienākumam, kas rakstīts Viņa Vārdā, bērnu pienākumam pret saviem vecākiem. [..] Ja viņi neciena un negodā savus šīs zemes vecākus, viņi necienīs un nemīlēs savu Radītāju. Am 255.2
Ja bērniem ir neticīgi vecāki un viņu pavēles ir pretējas Kristus pra-sībām, tad, lai arī cik tas būtu sāpīgi, viņiem ir jāpaklausa Dievam un jāuztic sekas Viņam. Am 255.3
Daudzi pārkāpj piekto bausli. Šajās pēdējās dienās bērni ir tik nepaklausīgi un vecākus necienoši, ka Dievs ir īpaši to atzīmējis, un tas veido zīmi, ka gals ir tuvu. Tas parāda, ka sātans jau gandrīz pilnībā kontrolē bērnu prātus. Daudzi vairs neciena vecumu. Am 255.4
Ir daudzi bērni, kas apliecina, ka pazīst patiesību, bet neparāda [294] tādu cieņu un pieķeršanos vecākiem, kāda tiem pienāktos, un ir tādi bērni, kas tikai nedaudz parāda mīlestību tēvam un mātei un kas negodā viņus, izturoties ar cieņu pret viņu vēlmēm vai mēģinot mazināt viņu satraukumu. Daudzi, kas sevi sauc par kristiešiem, nezina, ko nozīmē “godāt tēvu un māti”, un līdz ar to tikpat maz zina, ko nozīmē “lai tavas dienas būtu ilgas tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod”. Am 255.5
Šajā dumpīgajā laikmetā bērni, kuri nav saņēmuši pareizās pamācības un audzināšanu, neizprot savus pienākumus pret vecākiem. Bieži ir tā, ka, jo vairāk vecāki dara bērnu labā, jo nepateicīgāki viņi kļūst un jo mazāk godā viņus. Bērni, kas ir lutināti un apkalpoti, tādu izturēšanos gaida vienmēr. Ja viņu gaidas netiek piepildītas, viņi ir vīlušies un zaudē drosmi. Tāds pats noskaņojums būs redzams visā viņu dzīvē. Viņi būs bezpalīdzīgi, balstīsies uz citu cilvēku palīdzību un gaidīs citu labvēlību un pakļaušanos viņiem. Ja tiem pretojas, pat pēc tam, kad viņi ir pieauguši vīrieši un sievietes, viņi domā, ka viņiem ir nodarīts pāri. Tāpēc viņi uztraucas par savu ceļu šajā pasaulē, tik tikko spēj panest paši savu smagumu, bieži kurn un ir īgni, jo viss nenotiek pēc viņu prāta. Am 256.1
Debesīs nav vietas nepateicīgiem bērniem. Es redzēju, ka sātans ir padarījis aklus jauniešu prātus, lai viņi nevarētu saprast Dieva Vārda patiesības. Viņu jūtas ir tik notrulinātas, ka viņi neņem vērā svētā apustuļa pavēles: “Bērni, esiet paklausīgi saviem vecākiem Kungā, jo tas ir taisni. Godā savu tēvu un māti, šis ir pirmais bauslis ar apsolījumu: lai tev labi klātos un tu ilgi dzīvotu virs zemes.” (Ef. 6:1-3) “Jūs, bērni, esiet paklausīgi saviem vecākiem visās lietās, [295] jo tas ir patīkami un ir pēc Kunga prāta.” (Kol. 3:20) Bērniem, kas negodā un nepaklausa saviem vecākiem un kas neciena viņu padomus un pamācības, nevar būt daļa uz jaunās zemes. Uz šķīstītās, atjaunotās zemes nebūs vietas dumpīgiem, nepaklausīgiem, nepateicīgiem dēliem un meitām. Ja viņi nemācīsies paklausību un padošanos šeit, viņi to neiemācīsies nekad. Atpirkto ļaužu mieru netraucēs nepaklausīgi, nevaldāmi un nepakļāvīgi bērni. Neviens baušļu pārkāpējs nevar iemantot Debesu valstību. Am 256.2
Ir jāatklājas mīlestībai. Esmu redzējusi bērnus, kam, šķiet, nav ne-kādu pieķeršanās jūtu saviem vecākiem, nekādas mīlestības izpausmes un apliecinājumu, kas viņiem pienāktos un ko viņi novērtētu. Viņi izšķiež bagātīgi pieķeršanās jūtas un glāstus izraudzītajiem, kam viņi dod priekšroku. Vai Dievs to tā grib? Nē, nē. Ienesiet visus saules gaismas, mīlestības un pieķeršanās jūtu starus ģimenes lokā. Jūsu tēvs un māte novērtēs mazos uzmanības apliecinājumus, ko sniegsit. Jūsu pūles at-vieglot nastas un apspiest katru īgnu un nepateicīgu vārdu apliecinās, ka neesat nevērīgi bērni un ka novērtējat rūpes un mīlestību, kas jums ir veltīta jūsu bezpalīdzīgajos zīdaiņa un bērnības gados. Am 256.3
Bērni, ir ļoti svarīgi, lai mātes jūs mīlētu, citādi jūs būtu ļoti nelaimīgi. Un vai nav pareizi arī tas, ka bērni mīl savus vecākus un parāda šo mī-lestību ar patīkamiem skatieniem, jaukiem vārdiem un priecīgu, sirsnīgu sadarbību, palīdzot tēvam ārpus mājas un mātei mājās? Am 257.1
Darbi uzskatīti kā Jēzum darīti. Ja patiešām esat atgriezušies, ja esat Jēzus bērni, jūs godāsit savus vecākus. [296] Jūs ne tikai darīsit to, ko viņi saka, bet arī meklēsit iespējas viņiem palīdzēt. To darot, jūs strādāsit Jēzum. Viņš uzskata, ka visas šīs rūpes un darbi ir darīti Viņam. Šis ir vissvarīgākais misijas darbs. Tie, kuri ir uzticīgi šajos mazajos ikdienas pienākumos, iegūst vērtīgu pieredzi. Am 257.2