32. Nodaļa—Pirmie Aizņemiet Sirds Dārzu!
[200] Vecāki kā dārznieki. Kungs ir uzticējis vecākiem svētu darbu. Viņiem ir rūpīgi jākopj sirds augsne. Tā viņi var būt strādnieki kopā ar Dievu. Viņš gaida, ka vecāki rūpīgi sargās un kops savu bērnu sirds dārzu. Viņiem ir jāsēj labā sēkla un jāizravē katra neglītā nezāle. Katrs rakstura trūkums un katra uzvedības kļūda ir jāizgriež, jo, ja tām ļaus palikt, tās sabojās rakstura skaistumu. Am 170.1
Vecāki, jūsu mājas ir pirmais lauks, kurā esat aicināti strādāt. Dārgie augi mājas dārzā ir jāaprūpē pirmie. Jums ir uzticēts modri vērot dvēseles kā tādiem, kam par tām būs jāatbild. Rūpīgi pārdomājiet savu darbu, tā raksturu, tā ietekmi un sekas. Am 170.2
Jūsu durvju priekšā ir neliels zemes gabals, kas jākopj, un Dievs prasīs jums atbildēt par šo darbu, ko Viņš ir atstājis jūsu rokās. Am 170.3
Dārza kopšana. Pasaulē valdošais uzskats ir ļaut jauniešiem sekot sava prāta dabiskajām nosliecēm. Ja jaunieši ir nevaldāmi, tad vecāki saka, ka viņi pēc kāda laika kļūs prātīgāki un, pienākot sešpadsmit vai astoņpadsmit gadu vecumam, paši mācēs saprātīgi spriest par sevi un at-brīvosies no nepareizajiem ieradumiem, kļūstot par lietderīgiem vīriem un sievām. Kāda kļūda! Gadiem ilgi viņi ļauj ienaidniekam sēt sirds dārzā. Viņi ļauj attīstīties nepareizajiem principiem, [201] un daudzos gadījumos viss darbs, kas pēc tam tiks darīts ar šo augsni, neko nedos. [..]Am 170.4
Daži vecāki ir pieļāvuši, ka bērniem izveidojas nepareizi ieradumi, un to zīmes ir redzamas visā dzīvē. Šis grēks gulstas uz vecākiem. Šie bērni varbūt sauc sevi par kristiešiem, tomēr bez īpaša žēlastības darba pie viņu sirdīm un bez pamatīgas reformas dzīvē viņu pagātnes ieradumi būs redzami visā viņu pieredzē, un viņi parādīs tieši tādu raksturu, kādu vecāki ļāva viņiem izveidot. Am 171.1
Jauniešiem nevajadzētu ļaut bez kritiskas pieejas mācīties labo un ļau-no, ar domu, ka kaut kad nākotnē labais gūs virsroku un ļaunais zaudēs savu ietekmi. Launais vairosies ātrāk nekā labais. Iespējams, ka pēc dau-dziem gadiem ļaunais, ko viņi būs iemācījušies, var tikt izdzēsts, bet kurš gan ir labprātīgs riskēt? Laika nav daudz. Vieglāk un daudz drošāk sēt tīru, labu sēklu bērnu sirdīs, nekā pēc tam ravēt nezāles. Iespaidi, kas ir atstāti uz jauniešu prātiem, ir grūti izdzēšami. Tāpēc ļoti svarīgi, ka šie iespaidi ir pareizi, lai jauniešu pielāgoties spējas tiktu vadītas pareizajā virzienā. Am 171.2
Sēklas sēšana un ravēšana. Agrīnajos bērna dzīves gados sirds aug-sni vajadzētu rūpīgi sagatavot Dieva žēlastības straumēm. Tad rūpīgi jāsēj un čakli jāaudzē patiesības sēkla. Un Dievs, kurš atalgo visas Viņa vārdā pieliktās pūles, ieliks dzīvību iesētajā sēklā. Vispirms parādīsies stiebrs, tad vārpa, tad nobrieduši graudi vārpā.Am 171.3
Pārāk bieži vecāku ļaunas nevērības dēļ sātans sēj savas sēklas bērnu sirdīs, un rodas kauna un ciešanu raža. Pasaulē mūsdienās trūkst patiesas dievbijības, [202] tāpēc ka vecākiem nav izdevies sapulcināt savus bērnus mājās ap sevi. Viņi nav atturējuši viņus no draudzības ar bezrūpīgajiem un pārsteidzīgajiem. Tāpēc bērni ir izgājuši pasaulē, sēdami nāves sēklu. Am 171.4
Lielais pamācīšanas, nevērtīgo un indīgo nezāļu ravēšanas darbs, ir vissvarīgākais. Jo, atstātas savā vaļā, šīs nezāles augs, kamēr apslāpēs dārgos morālo principu un patiesības augus. Am 171.5
Ja lauks ir atstāts nekopts, noteikti parādīsies kaitīgu nezāļu sēklas, ko būs ļoti grūti iznīcināt. Tad augsne ir jāapstrādā un nezāles jānomāc, pirms var augt dārgie augi. Pirms šie vērtīgie augi var augt, vispirms ir rūpīgi jāsēj sēkla. Ja mātes atstāj novārtā dārgās sēklas sēšanu un tad gaida vērtīgu graudu ražu, viņas piedzīvos vilšanos. Jo viņas vāks ērkšķus un dadžus. Sātans visu laiku ir nomodā, gatavs sēt sēklas, kas uzdīgs un nesīs bagātīgu ražu saskaņā ar savu sātanisko raksturu. Am 172.1
Mums par bērniem pastāvīgi jābūt modrībā. Sātans ar dažādiem līdzekļiem sāk strādāt pie viņu raksturiem un gribas, tiklīdz viņi pie-dzimst. Viņu drošība ir atkarīga no vecāku gudrības un modrās aprūpes. Viņiem jācenšas Dieva mīlestībā un bijībā pirmajiem aizņemt sirds dārzu, sējot labās sēklas, kas ir pareizs gars, pareizi ieradumi un mīlestība un dievbijība. Am 172.2
Atveroties dabiskajam skaistumam. Vecākiem un skolotājiem vajadzētu ļoti nopietni meklēt gudrību, kuru Jēzus ir gatavs dot. Viņi rīkojas ar cilvēku prātiem visinteresantākajā un ietekmīgākajā viņu attīstības periodā. Viņiem vajadzētu sev par mērķi noteikt tā izkopt jauniešu tieksmes, lai katrā savas dzīves posmā [203] viņi varētu atklāt dabisko skaistumu, kas ir piemērots šim periodam, atveroties pakāpeniski kā augi un puķes dārzā. Am 172.3