Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents
Adventistu māja - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    72. Nodaļa—Viesmīlība

    [445] Arī mūsdienās var tikt uzņemti eņģeļi. Bībele ļoti uzsver viesmīlības praktizēšanu. Tā ne tikai nosaka viesmīlību par pienākumu, bet arī atklāj daudzas skaistas ainas, kā šī īpašība atklājas dzīvē, un svētības, ko tā nes. Svarīgākais no šiem piemēriem ir Ābrahāma pieredze. [..]Am 394.1

    Šos pieklājības darbus Dievs ir uzskatījis par pietiekami svarīgiem, lai par tiem ziņotu savā Vārdā. Pēc vairāk nekā 1000 gadiem uz tiem atsaucās inspirētais apustulis: “Neaizmirstiet viesmīlību! Svešiniekus uzņemdami, daži, pašiem nezinot, ir uzņēmuši eņģeļus.” (Ebr. 13:2). Priekštiesība, kas tika dāvāta Ābrahāmam un Latam, nav liegta arī mums. Parādot viesmīlību Dieva bērniem, arī mēs varam uzņemt savās mājvietās Viņa eņģeļus. Pat mūsdienās eņģeļi cilvēku izskatā ienāk cilvēku mājās, un viņi tos uzņem. Kristiešus, kas dzīvo Dieva vaiga gaismā, vienmēr pavada neredami eņģeļi, un šīs svētās būtnes mūsu mājās aiz sevis atstāj svētības. 1Liecības draudzei 6, 341, 342.Am 394.2

    Garām palaistas iespējas un priekštiesības. “Viesmīlības mīļo-tājs” (KJV) ir starp tām īpašībām, ko Svētais Gars ir iedevis kā pazīmi tam, kuram ir jānes atbildība draudzē. Visai draudzei ir dota pavēle: “Esiet bez kurnēšanas viesmīlīgi cits pret citu! Kalpojiet cits citam ar to dāvanu, ko esat saņēmuši, kā labi daudzveidīgās Dieva žēlastības pārvaldnieki!” (1. Pēt. 4:9)Šīs pavēles dīvainā kārtā ir palikušas neievērotas. Pat tie, [446] kas apliecina, ka ir kristieši, maz parāda patiesu viesmīlību. Starp mūsu pašu ļaudīm iespēja parādīt viesmīlību netiek tā cienīta, kā vajadzētu, - kā priekštiesība un svētība. Kopumā ir pārāk maz sabiedriskuma, pārāk maz vēlēšanās bez vilcināšanās vai izrādīšanās atvēlēt vietu pie ģimenes galda vēl diviem vai trim cilvēkiem. 2Turpat, 6:342, 343.Am 394.3

    Nepiemēroti aizbildinājumi. Esmu dzirdējusi daudzus attaisno-jošus iemeslus, kāpēc neieaicināt savās mājās un sirdīs Dieva svētos. “Man nav nekas pagatavots, es neesmu neko izvārījusi. Viņiem jāiet uz kādu citu vietu.” Šajās citās vietās ir izgudroti atkal citi aizbildinājumi, lai neuzņemtu tos, kam ir vajadzīga viesmīlība, un apmeklētāji jūtas dziļi apbēdināti. Viņi dodas prom ar nepatīkamu iespaidu par šo tā saucamo brāļu un māsu viesmīlību. Ja tev nav maizes, māsa, atdarini to gadījumu, kas ir aprakstīts Bībelē: “Kuram no jums būtu tāds draugs, ka, aizejot pie viņa pusnaktī un sakot viņam: draugs, aizdod man trīs maizes.” (Lūk. 11:5) Šis piemērs par maizes trūkumu mums nav dots tādēļ, lai atrastu aizbildinājumus atteikt kādam, kas vēlas ienākt mūsu mājās. Kad Elija nonāca pie atraitnes Sareptā, viņa dalījās savā kumosā ar Dieva pravieti. Viņš izdarīja brīnumu un paveica to, ka ar šo rīcību, atverot mājas viņa kalpam un daloties savā maizē ar viņu, viņa pati tika uzturēta un viņas un viņas dēla dzīvība tika pasargāta. Tā tas izrādīsies daudzos gadījumos, ja ļaudis to darīs priecīgi un Dievam par godu.Am 395.1

    Daži aizbildinās ar savu slikto veselību - viņi būtu viesmīlīgi, ja vien viņiem būtu spēks. Tādi ir tik ilgi sevi aizvēruši paši sev un tik daudz domājuši par savām sliktajām jūtām un runājuši par savām ciešanām, pārbaudījumiem un kaitēm, ka tā tagad ir viņu patiesība. [447] Viņi nevar domāt ne par vienu citu, kā vien par sevi, lai arī cik daudz citiem būtu vajadzīga līdzjūtība un palīdzība. Jūs, kas ciešat no sliktas veselības, šīs ir zāles jums. Ja jūs apģērbjat kailo, uzņemat savās mājās to, kas ir palicis bez mājām, un dalāt savu maizi ar izsalkušo, “tad tava gaisma izlauzīsies ausmā, tava dziedināšana steigs plaukt, taisnība ies tev pa priekšu, un Kunga godība būs tavs aizsegs” ( Jes. 58:8). Darīt labu ir izcilas zāles pret slimībām. Tie, kas iesaistās darbā, ir Dieva aicināti, un Viņš ir apsolījis viņiem atbildēt. Viņu dvēsele būs apmierināta sausumā, un viņi būs līdzīgi apūdeņotam dārzam, kura ūdeņi neizžūst. 3Turpat, 2:28, 29.Am 395.2

    Svētības zaudētas savtīgas norobežošanās dēļ. Dievs nav ap-mierināts ar savtīgo interesi, kas bieži tiek parādīta pret “sevi un savu ģimeni”. Ikvienai ģimenei, kas lolo šādu garu, ir jātiek atgrieztai ar pa-tiesības principiem, kuru paraugs ir Kristus dzīve. Tie, kas noslēdzas sevī un nelabprāt uzņem viesus, zaudē daudzas svētības. 4Turpat, 6:344.5 Am 396.1

    Eņģeļi gaida, lai redzētu, vai mēs izmantosim iespējas, kas atrodas mūsu sniedzamības robežās, lai darītu labu, - gaida, lai redzētu, vai mēs svētīsim citus, lai viņi savukārt svētītu mūs. Kungs pats ir darījis tā, lai mēs būtu atšķirīgi - citi trūcīgi, citi bagāti, citi slimi -, un lai visiem būtu iespēja attīstīt raksturu. Trūcīgajiem ar nolūku ir ļauts būt tādiem Dieva dēļ, lai mēs varētu tikt pārbaudīti, pārveidoti un uzlabotu to, kas ir mūsu sirdīs. 5Turpat, 2:28. Am 396.2

    Ja viesmīlības gars mirst, sirds kļūst paralizēta ar savtību. 6Manuskripts 41, 1903.Am 396.3

    Cik tālu vajadzētu sniegties viesmīlībai? Mūsu sabiedriskajā dzīvē nevajadzētu valdīt pasaulīgiem ieradumiem, bet gan Kristus Gara un Viņa Vārda mācībām. Israēlieši visos savos svētkos iesaistīja trūcīgos, svešiniekus un [448] levītus, kas bija gan priestera palīgi svētnīcā, gan reliģiskie skolotāji un misionāri. Viņi tika uzskatīti par cilvēku viesiem, lai dalītos viesmīlībā visos sabiedriskos un reliģiskos priecīgos notiku-mos un lai maigi rūpētos par viņiem slimībās vai trūkumā. Šādi cilvēki mums ir jāuzņem savās mājās. Cik daudz šāda uzņemšana varētu darīt, lai iepriecinātu un iedrošinātu medmāsu misionāri vai skolotāju, rūpju nomākto, smagi strādājošo māmiņu vai vājo un sirmo, kas bieži ir bez mājām un cīnās ar nabadzību un drosmi atņemošiem apstākļiem.Am 396.4

    Kristus saka: “Kad tu rīko pusdienas vai vakariņas, neaicini nedz savus draugus, nedz brāļus, nedz radus, nedz bagātus kaimiņus, ka arī viņi tevi neaicinātu un nenotiktu savstarpēja atlīdzināšana. Bet, kad tu rīko mielastu, aicini nabagus, tizlus, kroplus, aklus. Un tu būsi laimīgs, jo viņiem nav ar ko tev atlīdzināt. Tev tiks atlīdzināts pie taisno aug-šāmcelšanās.”Am 397.1

    Šie ir viesi, kuru uzņemšana jums nesagādās lielas grūtības. Jums nebūs viņiem jānodrošina sīki izstrādāta vai dārga uzņemšana. Jums nebūs jāpiepūlas, lai izrādītos. Sirsnīgas uzņemšanas siltums, vieta pie jūsu ģimenes pavarda, krēsls pie jūsu galda, priekštiesība dalīties svētībās lūgšanu stundā daudziem no viņiem būs kā ieskats Debesīs.Am 397.2

    Mūsu līdzjūtībai ir jāplūst pāri savtīguma un ģimenes sienu robežām. Tie, kas savas mājas padarīs par svētību citiem, iegūs dārgas iespējas. Sabiedriskā ietekme ir brīnišķīgs spēks. Ja mēs to lietosim, tā būs kā līdzeklis, lai palīdzētu tiem, [449] kas ir mums visapkārt. 7Kristus dziedinošā kalpošana, 352-354.Am 397.3

    Patvērums kārdinātiem jauniešiem. Mūsu mājām vajadzētu būt patvēruma vietai kārdinātiem jauniešiem. Ir daudzi, kas atrodas krust-celēs. Katra ietekme, katrs iespaids nosaka izvēli, kas veido viņu likteni gan šeit, gan mūžībā. Ļaunums viņus aicina. Tā vietas ir padarītas gaišas un pievilcīgas. Tas laipni aicina uz katra stūra. Mums visapkārt ir jaunieši, kuriem nav māju, un daudzi, kuru mājām nav izpalīdzīga, paceļoša spēka, un viņi ieslīgst ļaunumā. Viņi piedzīvo sagrāvi mūsu pašu durvju ēnā.Am 397.4

    Šiem jauniešiem ir vajadzīga roka, kas izstiepta pret viņiem līdzjūtībā. Laipni vārdi, kas izteikti vienkārši, maza uzmanība, vienkāršā veidā vel-tīta, izkliedēs kārdinājumu mākoņus, kas savelkas pār dvēseli. Patiesai Debesīs dzimušai līdzjūtībai ir spēks atvērt sirds durvis pret tiem cilvēkiem, kam vajadzīga Kristus vārdu smarža un vienkāršs, smalkjūtīgs Kristus mīlestības gara pieskāriens. Ja mēs izrādītu interesi par jaunie-šiem, ieaicinātu viņus savās mājās un apņemtu viņus ar priecīgu, izpalī-dzīgu ietekmi, būtu daudzi, kas priecīgi pavērstu savus soļus uz Debesu taku. 8Turpat, 354.Am 397.5

    Saglabājiet ģimenes vienkāršību. Kad ierodas apmeklētāji, un tas notiek bieži, nevajadzētu pieļaut, ka viņi piesaista visu mātes laiku un uzmanību. Viņas bērnu laicīgajai un garīgajai labklājībai vajadzētu būt pirmajā vietā. Nevajadzētu izlietot laiku, lai pagatavotu kūkas, kēksus un neveselīgus našķus galdam. Tie ir papildu izdevumi, un daudzi to nevar atļauties. Tomēr vēl lielāks ļaunums ir atstātais paraugs. Lai tiek saglabāta ģimenes vienkāršība. Necentieties atstāt iespaidu, ka varat uzturēt tādu dzīves stilu, kas [450] pārsniedz jūsu līdzekļus. Necentieties izlikties par to, kas neesat, ne galda klāšanā, ne uzvedībā.Am 398.1

    Lai gan jums jāizturas laipni pret apmeklētājiem un jāļauj viņiem justies kā mājās, jums vajadzētu vienmēr atcerēties, ka esat skolotāji mazajiem bērniem, ko Dievs jums ir devis. Viņi jūs vēro, un jūsu rīcībā nevajadzētu būt nekam tādam, kas viņu kājas virza nepareizā ceļā. Iz-turieties pret saviem apmeklētājiem tā, kā izturaties pret savu ģimeni katru dienu - patīkami, uzmanīgi un pieklājīgi. Šādā veidā visi var būt audzinātāji, labu darbu paraugs. Viņi apliecina, ka ir kaut kas būtiskāks nekā pastāvīgi domāt par to, ko ēst, dzert vai ko vilkt mugurā. 9Kristīgā sātība, 143.Am 398.2

    Saglabājiet miera pilnu, nomierinošu gaisotni. Mēs būtu daudz laimīgāki un noderīgāki savā mājas dzīvē, ja mūsu sabiedriskās attiecības pārvaldītu Kristus lēnprātība un vienkāršība. Tā vietā, lai censtos izrādīties un izsaukt apmeklētāju apbrīnu vai skaudību, mums ar savu priecīgo izturēšanos, līdzjūtību un mīlestību vajadzētu censties padarīt visus ap sevi laimīgus. Lai apmeklētāji redz, ka mēs cenšamies saskaņoties ar Kristus gribu. Lai viņi redz mūsos apmierinātības un pateicības garu, pat ja mūsu liktenis ir būt pazemīgiem. Patiesas kristīgas mājas gaisotne ir mierpilna un nomierinoša. Šāds paraugs nebūs bez ietekmes. 10The Review and Herald, November 29, 1887.Am 398.3

    Debesīs tiek kārtota visu izdevumu uzskaite. Kristus pieraksta katru izdevumu, kas ir radies Viņa lietas uzturēšanai. Viņš nodrošina visu, kas ir nepieciešams šim darbam. Tie, kuri Kristus vārdā uzņem savus brāļus, dara vislabāko, ko spēj, lai padarītu apmeklējumu patīkamu gan viesiem, gan sev, Debesīs ir ierakstīti kā īpašu svētību vērti. [..]Am 399.1

    [451] Kristus savā dzīvē ir sniedzis viesmīlības mācību. Kad ap Viņu atradās izsalcis pūlis, Viņš nesūtīja to mājās neatspirdzinātu. Viņš teica saviem mācekļiem: “Dodiet jūs viņiem ēst.” (Mat. 14:16) Ar radoša spēka darbību Viņš nodrošināja pietiekami daudz ēdiena, lai apmierinātu viņu vajadzību. Tomēr cik vienkāršs ēdiens tika pasniegts! Nebija nekādas izšķērdības. Viņš, kura pakļautībā bija nodoti visi Debesu resursi, varēja ļaudīm sagādāt bagātīgu maltīti, bet Viņš deva tikai to, kas apmierināja viņu vajadzību un kas bija zvejnieku tautas ikdienas ēdiens.Am 399.2

    Ja cilvēki mūsdienās būtu vienkārši savos ieradumos, dzīvojot saskaņā ar dabas likumiem, tad būtu bagātīgi pieejams viss, kas vajadzīgs cilvēces ģimenes vajadzību nodrošināšanai. Būtu mazāk iedomātu vajadzību un vairāk iespēju strādāt pēc Dieva metodēm. [..]Am 399.3

    Trūcīgumam nevajadzētu mūs atturēt no viesmīlības parādīšanas. Mums ir jāsniedz tas, kas mums ir. Ir ļaudis, kuri cīnās par iztiku un kuriem ir lielas grūtības savus ienākumus salāgot ar vajadzībām, bet viņi mīl Jēzu Viņa svēto personā un ir gatavi parādīt viesmīlību ticīgajiem un neticīgajiem, cenšoties padarīt viņu apmeklējumus patīkamus. Viesi ir laipni aicināti pie ģimenes galda un ģimenes altāra. Lūgšanu laiks ietekmē tos, kas tiek uzņemti, un pat viens apmeklējums var nozīmēt dvēseles izglābšanu no nāves. Par šo darbu Kungs izsaka atzinību, sakot: “Es atmaksāšu.” 11Liecības draudzei 6, 3 4 4 , 345, 347.Am 399.4

    Pamostieties iespējām. Brāļi un māsas, pamostieties. Nebaidieties no labiem darbiem. “Darīsim labu nepagurdami, jo savā laikā mēs pļau-sim, ja vien nepadosimies.” (Gal. 6:9) Negaidiet, kad jums [452] pateiks jūsu pienākumu. Atveriet acis, lai ieraudzītu, kas ir ap jums. Iepazīstieties ar bezpalīdzīgajiem, slimajiem un trūkumā nonākušajiem. Neslēpieties no viņiem un nemēģiniet aizvērt savas sirdis pret viņu vajadzībām. Kas sniedz patiesas reliģijas pierādījumus, par kuriem minēts Jēkaba grāmatā, neaptraipītus ar savtību un samaitātību? Kas ir dedzīgs darīt visu, kas ir viņa spēkos, lai palīdzētu lielajā glābšanas plānā? 12Turpat, 2:29Am 400.1

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents