7. Daļa—Kunga Mantojums

23. Nodala —Bērni Ir Svētība

[159] Dievam bija plāns ģimenēm. Viņš, kurš deva Ādamam Ievu par palīgu [..] bija iekārtojis tā, ka vīrieši un sievietes savienojas svētā laulībā, lai audzinātu ģimenes, kuru locekļi, kronēti ar godu, būtu atzīti par augšā esošās ģimenes locekļiem. ^{1Kristus dziedinošā kalpošana, 356.}Am 132.1

Bērni ir Kunga mantojums, un mēs esam atbildīgi Viņa priekšā par Viņa īpašuma pārvaldīšanu. [..] Lai vecāki strādā savas ģimenes labā mīlestībā, ticībā un ar lūgšanām, līdz viņi ar prieku var nākt pie Dieva, sakot: «Redzi, es un bērni, ko Kungs man devis.» ^{2Kristus līdzības, 1 9 5 , 196.}Am 132.2

Māja bez bērniem ir tuksnesim līdzīga vieta. Iemītnieku sirdis ir briesmās kļūt savtīgas, mīlēt savas ērtības un prasīt padomu savām ilgām un izdevīgumam. Viņi prasa līdzjūtību sev, bet viņiem ir maz, ko dot citiem. ^{3Liecības draudzei 2:647.}Am 132.3

Padoms bezbērnu pārim. Savtībai, kas atklājas dažādos veidos atkarībā no apstākļiem un cilvēka īpatnībām, ir jāmirst. Ja jums būtu bērni un jūsu prāts būtu spiests nedomāt par sevi, bet rūpēties par viņiem, pamācīt viņus un būt par paraugu, tad jums tā būtu priekšrocība. [..] Kad divi cilvēki izveido ģimeni, kā tas ir jūsu gadījumā, un viņiem nav bērnu, kas vingrinātu pacietību, iecietību un patiesu mīlestību, ir nepieciešama pastāvīga modrība, citādi savtība gūs virsroku, jūs paši kļūsit par centru un pieprasīsit uzmanību, rūpes un interesi par sevi, ko jūs nekādā gadījumā neizjutīsit [160] par pienākumu veltīt citiem. ^{4Turpat, 2:230, 231.}Am 132.4

Daudzi ir fiziski, garīgi un morāli slimi, jo viņu uzmanība ir pievērsta gandrīz tikai viņiem pašiem. Viņi varētu tikt izglābti no sastinguma ar jaunu un mainīgu prātu, veselīgu dzīvīgumu un bērnu nemiera pilno enerģiju. ^{5Turpat, 2:647.}Am 133.1

Rūpējoties par bērniem, attīstās cēlas rakstura īpašības. Es ļoti interesējos par visiem bērniem, jo kļuvu par cietēju ļoti agrā vecumā. Savā apgādībā esmu pieņēmusi daudzus bērnus un esmu vienmēr izjutusi, ka saikne ar bērna vienkāršo dabu man ir bijusi liela svētība. [..]Am 133.2

Līdzjūtība, iecietība un mīlestība, kas nepieciešama, rūpējoties par bērniem, būtu svētība jebkurās mājās. Tām vajadzētu izlīdzināt un pakļaut to cilvēku rakstura īpašības, kuriem jākļūst priecīgākiem un mierīgākiem. Bērna klātbūtne padara mājas jaukākas un attīra tās. Bērns, kas audzināts Kunga bijībā, ir svētība. ^{6Vēstule 3 2 9 , 1904.}Am 133.3

Rūpes un pieķeršanās bērniem, kuri ir atkarīgi no mums, atņem mūsu raksturam skarbumu, padara mūs maigus un līdzjūtīgus, un tas ietekmē to, kas attīsta cēlāko mūsu raksturā. ^{7Liecības draudzei 2:647.}Am 133.4

Bērna ietekme uz Ēnohu. Pēc pirmā bērna piedzimšanas Ēnohs sasniedza augstāku pieredzes līmeni. Viņš nonāca tuvākās attiecībās ar Dievu un pilnīgāk saprata savus kā Dieva dēla pienākumus un atbildību. Redzot bērna mīlestību uz tēvu, viņa vienkāršo uzticēšanos viņa aizsardzībai, izjūtot dziļu un sirsnīgu maigumu pret pirmo dēlu, viņš saņēma dārgu mācību par Dieva brīnišķīgo mīlestību uz cilvēkiem, dā-vinot savu Dēlu, un paļāvību, ar kādu Dieva bērni var uzticēties savam Debesu Tēvam. ^{8Sentēvi un pravieši, 84.}Am 133.5

[161] Dārga uzticība. Bērni ir nodoti saviem vecākiem kā dārga at-bildība, ko Dievs kādu dienu atprasīs no viņu rokām. Viņu audzināša nai mums vajadzētu veltīt vairāk laika, vairāk rūpju un vairāk lūgšanu. Viņiem jāsaņem vairāk pareizu pamācību. [..]Am 133.6

Atcerieties, ka jūsu dēli un meitas ir Dieva ģimenes jaunākie locekļi. Viņš ir nodevis viņus jūsu aprūpē, lai audzinātu un izglītotu Debesīm. Jums būs jādod Dievam pārskats par to, kā jūs pildāt savu svēto pienā-kumu. ^{9The Review and Herald, June 13, 1882.}Am 134.1