Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents
Adventistu māja - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    61. Nodaļa—Ģimenes Principi Finanšu Jautājumos

    [372] Nauda var būt svētība vai lāsts. Nauda ne vienmēr ir lāsts. Tai ir augsta vērtība, jo, ja tā tiek pareizi izmantota, tā var darīt labu dvēseļu glābšanā, svētot citus, kas ir trūcīgāki par mums. Tērējot neapdomīgi un nesaprātīgi, [..] nauda kļūs tās lietotājam par slazdu. Tas, kurš izmanto naudu, lai apmierinātu lepnumu un godkāri, padara to par lāstu, nevis par svētību. Nauda ir pastāvīga pieķeršanās jūtu pārbaude. Tam, kurš iegūst vairāk, nekā nepieciešams viņa reālajām vajadzībām, vajadzētu meklēt gudrību un žēlastību pazīt savu sirdi un čakli to sargāt, lai nerastos iedomātas vajadzības un viņš nekļūtu par neuzticīgo kalpu, kurš izšķērdīgi izmanto Kunga uzticēto kapitālu.Am 327.1

    Ja vairāk par visu mīlam Dievu, laicīgās lietas ieņems pareizo vietu mūsu jūtās. Ja pazemīgi un nopietni meklēsim zināšanas un spējas, kā pareizi izlietot sava Kunga piešķirto, mēs saņemsim gudrību no aug-šienes. Kad sirds sliecas pretī savām vēlmēm un tieksmēm un kad tiek lolota doma, ka nauda var sniegt laimi bez Dieva labvēlības, nauda kļūst par tirānu un valda pār cilvēku. Tā gūst viņa uzticību un novērtējumu, un to pielūdz kā dievu. Gods, patiesība, taisnība un tiesa tiek upurēti uz tās altāra. Dieva Vārda pavēles ir aizmirstas, un par noteicošo spēku kļūst pasaules ieradumi un naudas izlietošana tā, kā ķēniņš Mamons ir pavēlējis. 1Vēstule 8, 1889.Am 327.2

    Meklējiet drošību savas mājas iegādē. Ja pastāvīgi būtu ievēroti Dieva dotie likumi, cik atšķirīgs tagad būtu pasaules [373] stāvoklis gan morālā, gan garīgā, gan laicīgā ziņā. Savtība un uzpūtība tā neatklātos, bet ikviens rūpētos par citu laimi un labklājību. [.. ] Trūcīgie ļaudis netiktu turēti apspiestībā, citi cilvēki nedomātu un neplānotu viņu vietā gan laicīgos, gan garīgos jautājumos, bet viņiem būtu iespēja būt neatkarīgiem savās domās un rīcībā.Am 328.1

    Apziņa, ka viņi ir savu māju īpašnieki, iedvesmotu viņus uz spēcīgām ilgām pēc izaugsmes. Viņi drīz apgūtu prasmi plānot un domāt par savu dzīvi. Viņu bērni tiktu mācīti būt čakliem un taupīgiem, un intelekts tiktu lielā mērā stiprināts. Viņi justos, ka ir cilvēki, nevis vergi, un būtu spējīgi atgūt lielā mērā savu zaudēto pašcieņu un morālo neatkarību. 2Historical Sketches of The S.D.A. Foreign Mission, 165, 166.Am 328.2

    Māciet mūsu ļaudis, lai viņi no pilsētām dodas uz laukiem, kur viņi var iegādāties nelielu zemes gabalu un uzcelt māju sev un saviem bērniem. 3General Conference Bulletin, Church and Sabbath School, April 6, 1903.Am 328.3

    Piesardzība māju pārdošanas jautājumā. Ir trūcīgi vīrieši un sie-vietes, kas man raksta un lūdz padomu, vai viņiem vajadzētu pārdot savas mājas un iegūto atdot Dieva darbam. Viņi stāsta, ka aicinājumi ziedot līdzekļus uzrunā viņu sirdis un viņi grib kaut ko darīt Kunga labā, kurš ir izdarījis viņu labā visu. Es teiktu tā: “Tas varbūt nav jūsu pienākums pārdot savas nelielās mājas tieši tagad, bet ejiet pie Dieva. Kungs noteikti dzirdēs jūsu nopietnās lūgšanas pēc gudrības saprast jūsu pienākumu.” 4Liecības draudzei 5, 734Am 328.4

    Dievs tagad neaicina pārdot mājas, kurās Viņa ļaudīm ir jādzīvo, bet, ja tie, kam ir pārpilnība, nedzird Viņa balsi, nenošķiras no pasaules un neupurē Dievam, Viņš paies tiem garām un aicinās tos, [374] kas ir labprātīgi darīt Jēzus labā, kaut vai pārdot savas mājas, lai nodrošinātu Dieva darba vajadzības. 5The Review and Herald, September 16, 1884.Am 328.5

    Neatkarība ir uzslavas cienīga. Neatkarība vienā ziņā ir uzslavas cienīga. Ilgoties pašam par sevi pastāvēt un neēst otra maizi, no kā esi atkarīgs, ir pareizi. Tā ir cēla un augstsirdīga vēlme, kas nosaka ilgas pašam sevi uzturēt. 6Liecības draudzei 2, 308.Am 329.1

    Līdzsvarojiet savu budžetu. Daudzi, ļoti daudzi nav tā izglītoti, lai viņu izdevumi nepārsniegtu ienākumus. Viņi nemācās pielāgoties apstākļiem un atkal un atkal aizņemas, iegrimstot parādos, līdz zaudē drosmi un visas cerības. 7The Review and Herald, December 19, 1983.Am 329.2

    Pierakstiet savu izdevumus. Ieradumi izdabāt savām iegribām vai sievas un mātes taktiskuma un prasmju trūkums var pastāvīgi iztukšot ģimenes kasi. Tomēr māte var domāt, ka viņa dara vislabāko, jo nekad nav mācīta ierobežot savas un bērnu iegribas un nekad nav apguvusi prasmes taktiski vadīt mājsaimniecību. Tāpēc vienai ģimenei sevis uz-turēšanai var būt vajadzīgs divreiz vairāk, nekā būtu pietiekami kādai citai tikpat lielai ģimenei.Am 329.3

    Visiem vajadzētu mācīties, kā kārtot grāmatvedību. Daži šo darbu uztver kā nesvarīgu, bet tas nav pareizi. Visiem izdevumiem jābūt precīzi pierakstītiem. 8Evaņģēlija kalpi, 460.Am 329.4

    Izšķērdīgu ieradumu ļaunums. Kungam ir paticis [375] atklāt man ļaunumu, ko rada izšķērdība, lai es varētu brīdināt vecākus mācīt savus bērnus dzīvot taupīgi. Māciet viņiem, ka nauda, kas tiek iztērēta, iegā-dājoties nevadzīgas lietas, nav izlietota pareizi. 9Kristīgā sātība, 63.Am 329.5

    Ja jums ir ieradums būt izšķērdīgiem, atbrīvojieties no tā. Ja to ne-darīsit, piedzīvosit bankrotu uz visu mūžību. Taupības, strādīguma un apdomības ieradumi ir lielāks ieguvums jūsu bērniem nekā bagātīgs pūrs.Am 329.6

    Mēs uz šīs zemes esam ceļinieki un svešinieki. Neizlietosim savus līdzekļus, lai apmierinātu ilgas, ko Dievs vēlas, lai mēs apspiežam. Pie-nācīgi pārstāvēsim savu ticību, ierobežojot savas vēlmes. 10The Review and Herald, December 24, 1903.Am 329.7

    Vecāki, kas norāti par izšķērdību. Jūs neprotat būt taupīgi un ne-mācāties dzīvot savu ienākumu robežās. [..] Jūs dedzīgi ilgojaties iegūt naudu, lai varētu to izlietot savu tieksmju apmierināšanai, un jūsu mācība un paraugs ir izrādījies par lāstu jūsu bērniem. Cik maz viņiem rūp pamatprincipu ievērošana! Viņi aizvien vairāk un vairāk aizmirst par Dievu, mazāk baidās Viņu apbēdināt un ir nepacietīgi, ja viņus ierobežo. Jo vieglāk naudu ir iegūt, jo mazāk pateicības cilvēks izjūt. 11Vēstule 8, 1889.Am 330.1

    Ģimenei, kas dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Jums jābūt piesardzīgiem, lai jūsu izdevumi nepārsniegtu ienākumus. Ierobežojiet savas vēlmes.Am 330.2

    Ļoti žēl, ka tavai sievai ir līdzīgi uzskati par līdzekļu tērēšanu kā tev, tāpēc viņa šajā jautājumā nevar tev palīdzēt būt piesardzīgam attiecībā uz maziem izdevumiem, lai izvairītos no lielākiem izdevumiem. Jūsu ģimenes saimniecībā nepārtraukti ir nevajadzīgi izdevumi. [376] Tavai sievai patīk redzēt bērnus, apģērbtus dārgāk, nekā jūsu līdzekļi pieļauj, tāpēc jūsu bērnos tiek attīstīta gaume un ieradumi, kas viņus padara iedomīgus un lepnus. Ja jūs apgūtu prasmi būt taupīgiem un saskatītu līdzekļu nepārdomātās lietošanas dēļ jums un bērniem, kā arī Dieva lietai draudošās briesmas, jūs iegūtu pieredzi, kas ir būtiska jūsu kristīgā rakstura pilnveidošanai. Ja jūs šādu pieredzi neiegūstat, jūsu bērni jutīs kļūdainās audzināšanas sekas tik ilgi, cik ilgi viņi dzīvos. [..]Am 330.3

    Es negribētu tevi mudināt uzkrāt līdzekļus - tev tas būtu pārāk grūti -, tomēr vēlos jums abiem dot padomu tērēt naudu piesardzīgi un ļaut savam ikdienas paraugam mācīt bērniem pieticību, pašaizliedzību un taupību. Viņiem ir jātiek audzinātiem ar vārdiem un ar paraugu. 12Vēstule 2 3 , 1888.Am 330.4

    Ģimene, kas aicināta būt pašaizliedzīga. Man rādīja, ka jums, mans brāli un māsa, ir daudz jāmācās. Jūs neesat dzīvojuši atbilstoši saviem līdzekļiem. Jūs neesat mācījušies taupīt. Ja nopelnāt lielu algu, jūs nezināt, kā to izlietot pēc iespējas labāk. Jūs prasāt padomu garšai vai ēstkārei, nevis apdomībai. Reizēm jūs iztērējat naudu par tādu ēdienu, ko jūsu brāļi nevar atļauties. Dolāri slīd ārā no jūsu kabatas ļoti viegli. [..] Pašaizliedzība ir mācība, kas jums abiem vēl ir jāmācās. 13Liecības draudzei 2, 431, 432.Am 330.5

    Vecākiem vajadzētu mācīties dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem. Viņiem vajadzētu mācīt pašaizliedzību saviem bērniem, mācot viņus ar vārdiem un ar paraugu. Savas vajadzības viņiem vajadzētu samazināt un vienkāršot, lai atliktu laiks arī garīgai izaugsmei un gara izglītošanai. 14The Review and Herald, June 24, 1890.Am 331.1

    Izdabāšana nav mīlestības izpausme. Nemāciet savus bērnus do-māt, ka jūsu mīlestībai uz viņiem vajadzētu izpausties kā [377] izdabā-šanai viņu lepnumam, greznībai un patikai izrādīties. Tagad nav laika, lai izgudrotu veidus, kā lietot naudu. Izmantojiet savas izgudrošanas spējas, lai meklētu veidus, kā ietaupīt. 15Liecības draudzei 6: 451.Am 331.2

    Taupība ir cieši saistīta ar dāsnumu. Jauniešu dabiskā nosliece šajā laikmetā ir nebūt taupīgiem un nicināt to, un pielīdzināt to skopumam un aprobežotībai. Tomēr taupība ir cieši saistīta ar visplašākajiem un brīvākajiem uzskatiem un jūtām. Tur, kur tā netiek praktizēta, nevar būt arī patiess dāsnums. Nevienam nevajadzētu domāt, ka mācīties nav viņa cienīgi. 16Turpat, 5:400.Am 331.3

    Otra galējība - nevajadzīga taupība. Kad ķermenis tiek atstāts novārtā vai pret to izturas ļaunprātīgi, tādējādi padarot to nederīgu kalpošanai, Dievs netiek pagodināts. Rūpēties par miesu, nodrošinot tai pārtiku, kas ir baudāma un spēcinoša, ir viens no mājas saimnieka pirmajiem pienākumiem. Daudz labāk, ja ir maz dārgu apģērbu un mē-beļu, nevis ierobežots pārtikas daudzums.Am 331.4

    Daži māju saimnieki ierobežo uz sava ģimenes galda liekamo pārtiku, lai nodrošinātu dārgas izklaides apmeklētājiem. Tas nav saprātīgi. Viesu izklaidēšanā viņiem vajadzētu būt vienkāršākiem. Ģimenes vajadzībām jāatvēl galvenā uzmanība.Am 331.5

    Nesaprātīga taupība un samāksloti ieradumi bieži neļauj būt viesmī-līgam tur, kur tas ir nepieciešams un būtu par svētību. Regulārai ēdiena nodrošināšanai uz mūsu galdiem vajadzētu būt tādai, ka mēs varam laipni uzņemt negaidītus viesus, neapgrūtinot mājsaimnieci ar papildu gatavošanu. 17Kristus dziedinošā kalpošana, 322.Am 332.1

    Mūsu taupībai nekad nevajadzētu būt tādai, ka gatavojam [378] trūcīgas maltītes. Skolēniem vajadzētu būt bagātīgi pieejamam pilnvērtīgam ēdienam. Lai tie, kas ir atbildīgi par ēdiena pagatavošanu, savāc druskas un lai nekas neiet zudumā. 18Liecības draudzei 6, 209.Am 332.2

    Taupība nenozīmē skopumu, bet apdomīgu līdzekļu tērēšanu, jo ir darāms liels darbs. 19Vēstule 1 5 1 , 1899.Am 332.3

    Nodrošiniet ērtības, lai atvieglotu sievas darbu. Brāļa E ģime-ne dzīvo saskaņā ar visstingrākajiem taupības likumiem. [..] Brālis E ir apzināti nolēmis neizbūvēt ērtu malkas šķūni un virtuvi savai lielajai ģimeni, jo viņš negrib ieguldīt naudu personīgās ērtībās, kad Dieva darbam ir vajadzīgi līdzekļi, lai virzītu to uz priekšu. Es centos parādīt viņam, ka patīkama māja un ērtības, kas atvieglo sievas nastas, ir nepieciešama gan veselībai, gan viņa bērnu morālajai audzināšanai. 20Vēstule 9, 1888.Am 332.4

    Sievas nauda personīgiem tēriņiem. Jums ir jāpalīdz viens otram. Neuztveriet to kā tikumu, ja turat cieši naudas maku, atsakoties dot sievai naudu. 21Vēstule 6 5 , 1904.Am 332.5

    Jums katru nedēļu vajadzētu dot sievai noteiktu naudas summu un ļaut viņai darīt ar to, ko viņa vēlas. Jūs neesat devis viņai iespēju vingrināt savu taktiskumu un gaumi, jo neesat pareizi sapratis stāvokli, kādu sievai vajadzētu ieņemt. Jūsu sievai ir izcils un līdzsvarots prāts. 22Vēstule 4 7 , 1904.Am 332.6

    Dodiet sievai daļu naudas, ko saņemat. Lai tā ir viņas nauda, un lai viņa to izlieto, kā vien vēlas. Viņai vajadzētu ļaut lietot līdzekļus, ko no-pelnījusi, tā, kā, pēc viņas domām, būtu vislabāk. Ja viņai būs noteikta summa, ko izlietot kā savu, nesaņemot par to kritiku, no viņas prāta tiks noņemts liels smagums. 23Vēstule 1 5 7 , 1903Am 332.7

    [379] Rūpējieties par ērtībām un veselību. Brālis P naudu nav izlietojis saprātīgi. Viņu vairāk ietekmējušas bērnu balsis un ilgas, nevis gudrs spriedums. Viņš nenovērtē līdzekļus, kas ir viņa rokās, un netērē tos piesardzīgi visvajadzīgākajām lietām, - tām, kas viņam ir nepieciešamas ērtībām un veselībai. Šajā ziņā visai ģimenei ir jāaug. Ģimenē ir daudz lietu, kas vajadzīgas ērtībām. Kārtības un sistēmas trūkums ģimenes jautājumu sakārtošanā vada pie postažas un lielām neveiksmēm. 24Liecības draudzei 2, 699Am 333.1

    Mēs nevaram padarīt sirdi šķīstāku un svētāku, ieģērbjot miesu maisā vai atņemot mājai visu, kas palielina ērtības un labsajūtu, kā arī attīsta gaumes izjūtu. 25The Review and Herald, May 16, 1882.Am 333.2

    Dievs neprasa, lai Viņa ļaudis atņemtu sev to, kas patiešām ir nepie-ciešams veselībai un ērtībām, bet Viņš neatbalsta greznību, izšķērdību un izrādīšanos. 26The Review and Herald, December 19, 1893.Am 333.3

    Mācieties, kad taupīt un kad tērēt. Jums vajadzētu mācīties sa-prast, kad taupīt un kad tērēt. Mēs nevaram būt Kristus sekotāji, ja neaizliedzam sevi un nepaceļam krustu. Mums vajadzētu maksāt uzreiz un godīgi, savākt to, kas ir pa ceļam nokritis, atšķetināt to, kas ir samudžinājies, un zināt, ko mēs varam saukt par savu. Jums vajadzētu sarēķināt visus mazos izdevumus, kas iztērēti sevu iegribu apmierinā-šanai. Jums vajadzētu ievērot, kas ir izlietots, lai apmierinātu ēstkāri un lai izpatiktu nepareizai, baudkārai ēstgribai. Nauda, kas iztērēta nevajadzīgos gardumos, varēja tikt izlietota, lai vairotu nozīmīgas ērtības mājās. Jums nevajadzētu būt pārāk skopiem. Jums ir jābūt godīgiem pret sevi un godīgiem pret saviem brāļiem. Skopums ir Dieva balvu ļaunprātīga izmantošana. Arī izšķērdība ir ļaunprātība. Mazie izdevumi, par kuriem domājat, ka tos [380] nav vērts pieminēt, beigās izveidojas par lielu summu. 27Vēstule 11, 1888.Am 333.4

    Nodevusies sirds tiks vadīta. Šeit nav vajadzīgs īpaši norādīt, kā taupību var ievērot ir visur. Tie, kuru sirdis ir pilnībā nodotas Dievam un kuri Viņa Vārdu izmanto kā savu vadoni, zinās, kā rīkoties visos dzīves pienākumos. Viņi mācīsies no Jēzus, kurš ir lēnprātīgs un no sirds pazemīgs. Attīstot Kristus lēnprātību, viņi aizvērs durvis pret ne-skaitāmiem kārdinājumiem. 28Kristīgā sātība, 63.Am 334.1

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents