53. Nodaļa—Vienota Fronte

[312] Ir jādala atbildība pārvaldē. Vienotībā un ar lūgšanām tēvam un mātei vajadzētu uzņemties nopietnu atbildību vadīt bērnus pareizi. ^{1Counsels to Teachers, Parents, and Students, 127.}Am 272.1

Vecākiem ir jāstrādā kopā kā vienai vienībai. Nedrīkst būt šķelšanās, bet daudzi vecāki darbojas viens otram pretī, un tādā veidā bērnus sabojā nepareiza vadība. [..] Dažreiz notiek tā, ka viens no vecākiem - tēvs vai māte - ir izdabājošs, bet otrs - pārāk bargs. Tas neļauj sasniegt labus rezultātus bērnu raksturu veidošanā. Lai īstenotu reformas, nedrīkst izmantot skarbu spēku, bet nedrīkst arī pārāk izdabāt. Mātei nav jācenšas slēpt no tēva acīm bērnu kļūdas, kā arī nav jāļauj bērniem darīt to, ko tēvs aizliedzis. Mātei nevajadzētu sēt nevienu šaubu sēklu savu bērnu prātos attiecībā uz tēva vadības gudrību. Viņai ar savu rīcību nevajadzētu darboties pretī tēva darbam. ^{2The Review and Herald, March 30, 1897.}Am 272.2

Ja tēvs un māte nav vienoti un strādā viens otram pretī, ģimene būs zemā morālā stāvoklī. Ne tēvs, ne māte nesaņems cieņu un uzticību, kas ir tik būtiska labi pārvaldītā ģimenē. [..] Bērni ātri saprot visu, kas saistīts ar mājās noteiktajiem likumiem un noteikumiem, īpaši ar tiem, [313] kas ierobežo viņu rīcību. ^{3The Review and Herald, March 13, 1894.}Am 272.3

Tēvam un mātei vajadzētu apvienoties savu bērnu disciplinēšanā. Katram vajadzētu uzņemties savu atbildības daļu, atzīstot, ka uz viņiem gulstas svinīga atbildība pret Dievu mācīt savas atvases tā, lai, cik vien iespējams, nodrošinātu viņiem labu fizisko veselību un labi attīstītus raksturus. ^{4Pacific Health Journal, April, 1890.}Am 272.4

Kā var tikt sniegtas mācības krāpšanā. Dažas mīlošas mātes pa-cieš savu bērnu kļūdas, kuras nevajadzēja pieļaut pat ne uz mirkli. Bērnu kļūdas reizēm tiek slēptas no tēva. Māte atbalsta kāda apģērba valkāšanu vai izpilda kādas citas iegribas ar noteikumu, ka tēvs nedrīkst neko par to zināt, jo viņš to nosodītu.Am 273.1

Šādā veidā bērniem tiek efektīvi mācīta krāpšanās. Kad tēvs atklāj krāpšanos, tiek izdomāti aizbildinājumi un atklāta tikai puse patiesības. Māte nav atklāta. Viņa nesaprot, ka tēvam ir tāda pati interese par bērniem kā viņai un ka viņu nevajadzētu turēt neziņā par bērnu kļūdām vai trūkumiem, kas ir jānovērš, kamēr bērni ir mazi. Patiesība tiek noklusēta. Bērni zina, ka vecāki nav vienisprātis, un tam ir sava ietekme. Jau būdami mazi, bērni sāk krāpties, slēpt, atklāt visu citā gaismā, nekā tas ir patiesībā, un viņi to dara gan attiecībā uz māti, gan uz tēvu. Pārspīlēšana kļūst par ieradumu, un atklāti meli tiek izteikti tikai ar ne-lieliem sirdsapziņas pārmetumiem.Am 273.2

Krāpšanās sākums atrodams brīdī, kad māte noklusēja kaut ko no tēva, kurš bija tikpat ieinteresēts bērnu raksturu veidošanā. Ar tēvu vajadzētu brīvi pārrunāt visus jautājumus. Viņam vajadzētu stāstīt visu. Bet pretēja rīcība, noklusējot bērnu kļūdas, rada viņos [314] drosmi krāpt, uzticības un godīguma trūkumu. ^{5Liecības draudzei 1, 156, 157.}Am 273.3

Kristīgiem vecākiem vienmēr vajadzētu ievērot pamatprincipu - būt vienisprātis bērnu vadīšanā. Šajā ziņā daži vecāki kļūdās - viņi nav vie-noti. Dažreiz kļūdas meklējamas tēvā, bet biežāk - mātē. Mīloša māte lutina bērnus un izdabā tiem. Darba dēļ tēvs bieži ir prom no mājām un no bērnu sabiedrības. Mātes ietekme ir noteicošā. Viņas paraugam bērnu rakstura veidošanā ir liela nozīme. ^{6Liecības draudzei 1, 156.}Am 273.4

Bērni ir samulsuši vecāku uzskatu atšķirību dēļ. Ģimenes uzņēmumam vajadzētu būt labi organizētam. Tēvam un mātei kopīgi vajadzētu pārdomāt savu atbildību un ar skaidru izpratni uzņemties savus pienākumus. Nedrīkst būt nekādu nesaskaņu. Tēvam un mātei bērnu klātbūtnē nekad nevajadzētu kritizēt otra plānus un spriedumus.Am 274.1

Ja mātei trūkst pieredzes Dieva atziņās, viņai vajadzētu meklēt sakarību starp cēloņiem un sekām, pārdomājot, vai izmantotajiem bērnu disciplinēšanas paņēmieniem nav tāds raksturs, kas apgrūtina tēva darbu bērnu glābšanā. Vai es sekoju Kunga ceļam? Šim vajadzētu būt ārkārtīgi svarīgam jautājumam. ^{7Manuskripts 79, 1901.}Am 274.2

Ja vecākiem rodas domstarpības, viņi tās nedrīkst risināt bērnu klātbūtnē. ^{8The Review and Herald, March 30, 1897.}Am 274.3

Pārāk bieži vecāki savas ģimenes pārvaldīšanas jautājumos nav vienoti. Tēvs, kas ir īsu brīdi kopā ar bērniem, nepazīst viņu raksturu un temperamentu un ir bargs un skarbs. Viņš nekontrolē savu noskaņojumu, bet norāj bērnus, būdams emociju varā. Bērns [315] to zina un pakļāvības vietā sods viņu sadusmo. Māte vienā reizē ļauj pārkāpumam paslīdēt garām nepamanītam, bet citā reizē pzr to pašu pārkāpumu smagi soda. Bērni nekad nezina, ko gaidīt, un viņi ir kārdināti pārbaudīt, cik tālu var iet un palikt nesodīti. Šādā veidā tiek sēta ļauna sēkla, kas uzdīgs un nesīs augļus. ^{9The Signs of the Times, March 11, 1886.}Am 274.4

Ja vecāki būs vienoti disciplinēšanas darbā, bērns sapratīs, kas no viņa tiek prasīts. Ja tēvs ar vārdiem un skatieniem parāda, ka viņš neatbalsta mātes sodus, ja viņš jūt, ka viņa ir pārāk stingra, un domā, ka viņam ir jāmazina stingrība ar lutināšanu un izdabāšanu, bērns būs sagrauts. Viņš drīz iemācīsies, ka var darīt, kā pašam patīk. Vecāki, kas izdara šādu grē-ku pret saviem bērniem, ir atbildīgi par viņu dvēseļu sagraušanu. ^{10The Review and Herald, June 27, 1899.}Am 274.5

Eņģeļi ar spraigu interesi vēro katru ģimeni, lai redzētu, kā pret bēr-niem izturas vecāki, audzinātāji vai draugi. Kādu dīvainu un nepareizu vadību viņi redz ģimenēs, kurās tēvs un māte nav vienisprātis! Tēva un mātes balss tonis, viņu skatieni, viņu vārdi - tas viss atklāj, ka viņi nav vienoti savu bērnu audzināšanas darbā. Tēvs met ēnu uz māti un vada bērnus necienīt mātes maigumu un pieķeršanās jūtas pret mazajiem. Māte domā, ka viņa ir spiesta vairāk pieķerties bērniem, izpildīt viņu iegribas un izdabāt tiem, jo domā, ka tēvs ir skarbs un nepacietīgs un viņai ir jāstrādā, lai darbotos pretī viņa skarbuma ietekmei. ^{11The Review and Herald, March 13, 1894.}Am 274.6

Nepieciešams daudz lūgšanu un saprātīgu pārdomu. Pieķeršanās nevar būt ilgstoša, pat ģimenes lokā, ja griba un raksturs netiek saskaņoti ar Dieva gribu. Visām spējām un patikai [316] ir jātiek saskaņotai ar Jēzus Kristus īpašībām. Ja tēvs un māte, mīlot un bīstoties Dievu, savieno savas intereses, lai viņiem būtu autoritāte mājās, viņi sapratīs nepieciešamību pēc daudzām lūgšanām un pārdomām. Meklējot Dievu, viņu acis atvērsies un viņi ieraudzīs Debesu vēstnešus, kas būs klāt, lai pasargātu viņus, atbildot uz viņu ticības lūgšanu. Viņi uzvarēs rakstura vājības un ies uz priekšu līdz pilnībai. ^{12Manuskripts 36, 1899.}Am 275.1

Sirdīm ir jātiek saistītām ar mīlestības zīda saiti. Tēvi un mātes, saistiet savas sirdis ciešā, laimīgā vienotībā. Neaizejiet tālu viens no otra, saistiet sevi ciešāk cits pie cita, tad jūs būsit gatavi saistīt pie sevis bērnu sirdis ar mīlestības zīda saiti. ^{13The Review and Herald, September 15, 1891}Am 275.2

Turpiniet sēt sēklu šai dzīvei un mūžībai. Visas Debesis vēro kristīgu vecāku pūles. ^14Turpat.Am 275.3