24. Nodaļa—Ģimenes Lielums
[162] Smaga pārestība pret māti, bērniem un sabiedrību. Ir vecāki, kas, nedomājot par to, vai viņi var vai nevar pienācīgi uzturēt lielu ģimeni, piepilda savas mājas ar šīm mazajām, bezpalīdzīgajām būtnēm, kuras ir pilnībā atkarīgas no saviem vecākiem gan aprūpes, gan audzināšanas ziņā. [..] Šī ir smaga kļūda ne tikai pret māti, bet arī pret viņas bērniem un sabiedrību. [..]Am 135.1
Vecākiem vienmēr vajadzētu padomāt savu bērnu nākotnes labumu. Viņiem nevajadzētu būt spiestiem veltīt katru stundu nogurdinošam darbam, lai nodrošinātu nepieciešamo dzīvei. Am 135.2
Pirms ģimenes palielināšanas vecākiem vajadzētu pārdomāt, vai, ie-nesot bērnu pasaulē, Dievs būs pagodināts vai apkaunots. Viņiem vaja-dzētu censties pagodināt Dievu ar savu vienotību, sākot no pirmā savas laulības dzīves gada un turpinot katru nākamo gadu. Am 135.3
Mātes veselība ir svarīga. Raugoties uz atbildībām, kas gulstas uz vecākiem, vajadzētu rūpīgi pārdomāt, vai bērna ienākšana ģimenē ir vislabākais. Vai mātei ir pietiekami daudz spēka, lai rūpētos par bērniem? Vai tēvs var nodrošināt tādas priekšrocības, kas pareizi veidos un audzinās bērnu? Cik maz tiek domāts par bērna likteni! Kaislību apmierināšana ir vienīgā doma, un sievai un mātei tiek uzliktas nastas, kas samazina viņas dzīvības spēkus un paralizē viņas garīgo spēku. Ar salauztu veselību un mazdūšīgu garu viņa atklāj, ka ap viņu ir mazais ganāmpulks, par kuru viņa nespēj parūpēties tā, kā [163] vajadzētu. Audzināšanas trūkuma dēļ viņi izaug, apkaunodami Dievu un nododami citiem sava rakstura ļaunumu, un tādā veidā tiek audzināta armija, ko sātans vada, kā viņam patīk. Am 135.4
Citi faktori, kas jāņem vērā. Dievs gribētu, lai vecāki rīkojas kā saprātīgas būtnes un dzīvo tā, lai katrs bērns tiktu pienācīgi audzināts, mātei būtu spēks un laiks izmantot savu prātu mācīt savus mazos bērnus eņģeļu sabiedrībai. Viņai vajadzētu būt drosmei darīt cēli savu daļu un darīt savu darbu, bīstoties Dievu un mīlot Viņu, lai viņas bērni varētu kļūt par svētību ģimenei un sabiedrībai.Am 136.1
Vīram un tēvam vajadzētu pārdomāt šos jautājumus, lai sieva un viņa bērnu māte nebūtu pārslogota un lai viņu nepārņemtu grūtsirdība. Viņam vajadzētu redzēt, vai viņa bērnu māte neatrodas pozīcijās, kur viņai nav iespējams pienācīgi rūpēties par saviem daudzajiem bērniem un viņiem nebūtu jāpaliek bez pienācīgas apmācības. Am 136.2
Vecākiem nevajadzētu palielināt savas ģimenes agrāk, kamēr nav droši, ka bērni būs labi aprūpēti un izglītoti. Bērns mātei uz rokām gadu no gada ir liela netaisnība pret viņu. Tas mazina un bieži iznīcina sa-biedrisko dzīvi un palielina mājas dzīves nožēlojamību. Tas laupa viņu bērniem aprūpi, izglītību un laimi, ko vecākiem vajadzētu izjust kā savu pienākumu viņiem nodrošināt. Am 136.3
Padoms lielas ģimenes vecākiem . Tev vajadzētu uzdot jautājumu: “Vai es audzinu bērnus, lai stiprinātu tumsības spēku ietekmi un papil-dinātu to rindas, vai arī es audzinu bērnus Kristum?”Am 136.4
[164] Ja jūs nevaldāt pār saviem bērniem un neveidojat viņu raksturus, lai tie atbilstu Dieva prasībām, tad, jo mazāk bērniem ir jācieš no jūsu kļūdainās audzināšanas, jo labāk tas būs jums, viņu vecākiem, un jo labāk tas būs sabiedrībai. Ja bērnus no zīdaiņa vecuma nevar mācīt un audzināt gudra un saprātīga māte, kura ir apzinīga un inteliģenta un kura vada savu saimi Kunga bijībā, veidojot viņu raksturus atbilstoši taisnības standarta prasībām, tad palielināt ģimeni ir grēks. Dievs ir devis jums saprātu, un Viņš prasa, lai jūs to izmantotu. Am 136.5
Tēvi un mātes, ja zināt, ka jums trūkst zināšanu, kā audzināt bērnus Kungam, kāpēc jūs nemācāties? Kāpēc jūs turpināt ievest pasaulē bērnus, kas papildina sātana armijas rindas? Vai Dievs ir iepriecināts, to redzot? Kad redzat, ka liela ģimene būs smags materiāls apgrūtinājums, kad redzat, ka mātei būs pilnas rokas ar maziem bērniem un ka viņai nav laika starp dzemdībām darīt darbu, kas ikvienai mātei ir jādara, kāpēc jūs nepārdomājat sekas? Ikviens bērns atņem mātei dzīvības spēkus, un, ja tēvi un mātes saprātīgi nepārdomā šo jautājumu, kādas iespējas ir dotas vecākiem vai bērniem būt pareizi audzinātiem? Kungs aicina vecākus pārdomāt šo jautājumu mūžīgās realitātes gaismā. Am 137.1
Ekonomiski apsvērumi. [Vecākiem] vajadzētu mierīgi apsvērt, kā viņi varēs nodrošināt savus bērnus. Viņiem nav tiesību laist pasaulē bērnus, lai tie būtu par nastu citiem. Vai viņiem ir nodarbošanās, uz ko viņi var paļauties, lai uzturētu ģimeni un viņiem [165] nebūtu jākļūst par nastu citiem? Ja viņiem tādas nav, viņi izdara noziegumu, laižot pasaulē bērnus, kas cieš pienācīgas aprūpes, ēdiena un apģērba trūkuma dēļ. Am 137.2
Tie, kuriem neveicas darba lietās un kuri vismazāk prot tikt galā šajā pasaulē, parasti piepilda savas mājas ar bērniem, kamēr cilvēkiem, kuri spēj iegādāties īpašumu, parasti nav vairāk bērnu, kā viņi var nodrošināt. Tiem, kuri neprot parūpēties par sevi, nevajadzētu būt bērniem. Am 137.3
Kā draudzē reizēm tiek izraisīts apjukums. Daudzi, kas tikko sevi var apgādāt, būdami vieni, izvēlas apprecēties un izveidot ģimeni, lai gan viņi zina, ka viņiem nav nekā, ar ko to uzturēt. Vēl sliktāk ir tas, ka viņiem ģimenē nav nekādas kārtības. Viņu ģimenes dzīvi raksturo nenoteiktība un nolaidība. Viņi maz kontrolē sevi, un viņi ir straujas dabas, nepacietīgi un īgni. Kad tādi cilvēki pieņem vēsti, viņi domā, ka viņiem ir tiesības uz turīgāko brāļu atbalstu. Ja nenotiek tā, kā viņi bija gaidījuši, tad viņi sūdzas par draudzi un apsūdz to savas ticības neīstenošanā. Kam jābūt cietējam šajā gadījumā? Vai Dieva darbs ir jānovājina un jāizsmeļ tā resursi dažādās vietās, lai rūpētos par šīm lielajām un trūcīgajām ģimenēm? Nē! Jācieš ir vecākiem pašiem. Viņi necietīs lielāku trūkumu pēc sabata pieņemšanas, nekā tas bija pirms tam. Am 137.4
Kā var tikt ierobežota misionāra kalpošana. Sūtot misionārus uz tālām zemēm, ir jāizraugās cilvēki, kuri zina, kā taupīt, kuriem nav lielu ģimeņu un kuri [166] saprot, cik īss ir laiks un cik liels ir darbs, kas jāpaveic, kuri nepiepilda savas rokas un mājas ar bērniem, bet tur sevi, cik vien iespējams, brīvus no visa, kas varētu novirzīt viņu prātus no viena lielā darba. Sieva, kura ir nodevusies un brīva to darīt, var būt blakus savam vīram un paveikt tikpat, cik viņš. Dievs ir svētījis sievietes ar ta-lantiem, kas ir jāizlieto Viņa godam, pievedot daudzus dēlus un meitas Dievam. Bet daudzi, kuri būtu varējuši būt ietekmīgi strādnieki, tiek turēti mājās, lai rūpētos par mazajiem.Am 138.1
Mēs gribam misionārus, kuri tādi ir vārda vispilnīgākajā nozīmē, kuri noliks malā savtīgus apsvērumus un ļaus Dieva lietai būt pirmajā vietā, kuri strādās tikai Dieva godam un būs vienmēr gatavi doties turp, kurp viņš aicinās doties, un kuri strādās, cik vien viņa spēkos, lai izplatītu patiesības atziņas. Misijas laukā ir vajadzīgi vīri, kuriem ir sievas, kas bīstas un mīl Dievu un kas var palīdzēt viņiem darbā. Daudzi, kuriem ir ģimenes, dodas darbā, bet viņi neatdod sevi darbam pilnībā. Viņu prāts ir dalīts. Sieva un bērni atrauj viņu no darba un bieži attur viņu no ieiešanas laukos, kuros viņi varētu ieiet, ja nedomātu, ka viņiem ir jābūt tuvu savām mājām. Am 138.2