6. Daļa—Jaunās Mājas
19. Nodaļa—Kur Vajadzētu Atrasties Mājām?
[131] Vadošie principi, izvēloties vietu. Dievs grib, lai mēs, izvēloties mājvietu, vispirms pārdomātu morālo un reliģisko ietekmi, kas apņems mūs un mūsu ģimeni. Am 108.1
Mums vajadzētu izvēlēties garīgajai izaugsmei vislabvēlīgāko sabiedrību, kurā varēsim izmantot jebkuru sev pieejamo palīdzību; sātans izmantos daudzus šķēršļus, lai padarītu mūsu ceļu uz Debesīm pēc iespējas grūtāku. Mēs varam nonākt situācijās, kurās tiksim pārbaudīti, jo daudzi nevar iegūt tādu apkārtni, kādu gribētu. Tomēr mums nevajadzētu labprātīgi pakļaut sevi ietekmei, kas nav labvēlīga kristīga rakstura veidošanai. Kad pienākums sauc mūs to darīt, mums vajadzētu būt divtik modriem un lūgt, lai Kristus žēlastībā mēs paliktu nesamaitāti. Am 108.2
Evaņģēlijs .. mūs māca novērtēt lietas pēc to patiesās vērtības un pielikt vislielākās pūles pie tā, kam ir vislielākā vērtība, proti, kas neies bojā. Šī mācība ir nepieciešama tiem, uz ko gulstas atbildība izvēlēties mājas. Viņiem nevajadzētu ļaut sevi novirzīt no visaugstākā mērķa. [..]Am 108.3
Domājot par dzīvesvietu, lai šis nolūks vada izvēli. Lai jūs nevada ilgas pēc bagātības, modes diktāts vai sabiedrības ieradumi. Pārdomājiet, kas būs visvienkāršākais, visšķīstākais, visveselīgākais un kam būs patiesa vērtība. [..]Am 108.4
Tā vietā, lai kavētos tur, kur var redzēt tikai cilvēka darbus, kur skati un skaņas bieži ierosina ļaunas domas, kur nemiers un apjukums izraisa nogurumu un nemieru, dodieties tur, [132] kur varat redzēt Dieva darbus. Atrodiet mieru garam dabas skaistumā, klusumā un mierā. Lai acis kavējas pie zaļiem laukiem, birztalām un pakalniem! Raugieties uz zilajām debesīm, ko neaptumšo pilsētas putekļi un dūmi, un elpojiet dzīvinošo Debesu gaisu! Am 109.1
Paraugs - pirmās mājas . Mūsu pirmo vecāku mājām bija jākļūst par paraugu pārējo cilvēku mājām, viņu bērniem izejot un piepildot visu zemi. Šīs mājas, ko bija izskaistinājusi Dieva roka, nebija grezna vieta. Cilvēki savā lepnumā priecājas par varenām un dārgām celtnēm un godā savu pašu roku darbu. Bet Dievs Ādamu ielika dārzā. Tā bija viņa mājvieta. Zilās debesis bija tās velve, zeme ar smalkajām puķēm un dzīvi zaļo paklāju bija tās grīda, un koku lapotie zari bija tās pārsegs. Sienas rotāja viskrāšņākie rotājumi - lielā Mākslinieka roku darbs. Svētā pāra apkārtne bija pastāvīga mācība - patiesa laime ir rodama nevis lepnumā un ārišķībās, bet savienībā ar Dievu Viņa radītajos darbos. Ja cilvēki mazāk uzmanības pievērstu mākslīgajam un uzturētu lielāku vienkāršību, viņi nonāktu tuvāk Dieva nolūkam, kāds Viņam bija, tos radot. Lepnums un godkāre nekad nesniedz apmierinājumu, bet tie, kuri ir patiesi gudri, atradīs spēcinošu un cēlinošu prieku tajos avotos, ko Dievs devis visiem. Am 109.2
Dievs izvēlas zemes mājas savam Dēlam. Jēzus nāca uz šo zemi, lai paveiktu vislielāko darbu, kāds jebkad ir paveikts starp cilvēkiem. Viņš nāca kā Dieva vēstnieks, lai parādītu mums, kā dzīvot tā, lai nodrošinātu dzīvē vislabākos rezultātus. Kādi bija nosacījumi, ko Bezgalīgais Tēvs izvēlējās savam Dēlam? Vientuļa mājvieta Galilejas [133] kalnos, saime, ko uzturēja ar godīgu, sevi cienošu darbu, dzīves vienkāršība, ik-dienas cīņa ar grūtībām, sevis uzupurēšana, taupība un pacietīga, priecīga kalpošana, mācību stunda kopā ar savu māti pie atvērta Rakstu ruļļa, rīta vai vakara krēsla zaļajā ielejā, dabas svētā kalpošana, radības un dievišķās aizgādības pētīšana, dvēseles savienība ar Dievu - tie bija Jēzus bērnības apstākļi un iespējas. Am 109.3
Lauku mājas Apsolītajā zemē. Tuksnesī sāktās mācības tika tur-pinātas Apsolītās zemes apstākļos, kas bija labvēlīgi pareizo ieradumu veidošanai. Cilvēki nedrūzmējās pilsētās, bet katrai ģimenei bija savs lauku īpašums, kas nodrošināja visas dabiskās veselīgās svētības nesa-maitātā dzīvē. Am 110.1
Vides ietekme uz Jāņa raksturu. Jānis Kristītājs, Kristus priekštecis, savas pirmās pamācības saņēma no saviem vecākiem. Lielu daļu savas dzīves viņš pavadīja tuksnesī. [.. ] Tā bija Jāņa izvēle atteikties no pilsētas dzīves priekiem un greznuma un dot priekšroku tuksneša bargajai disciplīnai. Šeit apkārtne bija labvēlīga, lai attīstītu vienkāršības un pašaizliedzības ieradumus. Pasaules trokšņu netraucēts, viņš šeit varēja apgūt dabas, atklāsmes un aizgādības sniegtās mācības. [..] Jau no bērnības viņš zināja savu misiju, un viņš pieņēma šo svēto pienākumu. Viņam tuksneša vientulība bija bēgšana no sabiedrības, kurā aizdomas, neticība un nešķīstība bija pārņēmušas gandrīz visu. Viņš neuzticējās savam spēkam, lai pretotos kārdinājumiem, [134] un vairījās no pastāvīgas saskares ar grēku, lai nezaudētu tā pārmērīgā grēcīguma izjūtu. Am 110.2
Citas vērtības, ko sniedz augšana lauku mājās. Tā bija lielākajai daļai vislabāko un viscēlāko cilvēku visos laikmetos. Lasiet Ābrahāma, Jēkaba un Jāzepa, Mozus, Dāvida un Elīšas vēsturi. Pētiet vēlāko laiku cilvēku dzīves, kas darbojās atbildīgos amatos.Am 110.3
Cik daudzi no viņiem bija uzauguši lauku mājās! Viņi nepazina grez-nību. Viņi nepavadīja savu jaunību izpriecās. Daudzi bija spiesti cīnīties ar nabadzību un grūtībām. Viņi agri iemācījās strādāt, un viņu aktīvā dzīve brīvā dabā deva visām viņu spējām enerģiju un prasmi pielāgoties. Būdami atkarīgi paši no saviem resursiem, viņi mācījās pārvarēt grūtības un šķēršļus, iemantojot drosmi un neatlaidību. Viņi apguva pašpaļāvību un paškontroli. Lielā mērā pasargāti no ļauniem biedriem, viņi bija apmierināti ar dabas priekiem un pilnīgo sadraudzību. Viņi bija vienkārši savā gaumē un sātīgi ieradumos. Viņus pārvaldīja principi, un viņi uzauga šķīsti, spēcīgi un patiesi. Aicināti savam dzīves darbam, viņi tam veltīja fizisku un garīgu spēku, gara enerģiju, spēju plānot un izdarīt, un neatlaidību pretoties ļaunumam, kas viņus pasaulē bija padarījis par pozitīvu spēku uz labu. Am 110.4