9. Nodaļa—Aizliegtas Laulības
[61] Kristiešu laulības ar neticīgiem. Kristīgajā pasaulē ir pārsteidzoša, satraucoša vienaldzība pret Dieva Vārda mācību attiecībā uz kristiešu laulībām ar neticīgajiem. Daudzi, kuri apliecina mīlestību un bijību pret Dievu, izvēlas sekot sava prāta tieksmēm, nevis pieņemt Bezgalīgās Gudrības padomu. Jautājumā, kas būtiski ir saistīts ar abu pušu laimi un labklājību šajā un nākamajā pasaulē, saprāts, spriestspējas un dievbijība tiek aizmirsta un tiek ļauts valdīt aklam impulsam vai stūrgalvīgam lēmumam.Am 48.1
Vīrieši un sievietes, kas citādi ir saprātīgi un apzinīgi, neuzklausa pa-domus. Viņi ir kurli pret draugu, tuvinieku un Dieva kalpu lūgumiem un aicinājumiem. Izteiktie brīdinājumi tiek uzskatīti par iejaukšanos nevietā, un pret draugu, kas ir pietiekami uzticīgs, lai izteiktu iebildumus, izturas kā pret ienaidnieku. Viss notiek tā, kā vēlas sātans. Viņš apauž savas burvestības ap dvēseli, un tā kļūst apmāta un savaldzināta. Saprāts ļauj paškontrolei nonākt iekāres pārvaldībā, nesvētas kaislības gūst virsroku, līdz pārāk vēlu upuris atjēdzas nožēlojamā verdzības dzīvē. Tā nav aina, kas radusies fantāzijā, tā ir reāla. Dieva svētība netiek dota savienībai, ko Viņš skaidri ir aizliedzis. Am 48.2
Dieva pavēles ir skaidras. Kungs pavēlēja senajam Israēlam nepre-cēties ar elkus pielūdzošajām tautām, kas dzīvoja blakus: “Neprecies ar viņiem, savas meitas [62] nedod viņu dēliem un viņu meitas neņem saviem dēliem.” (5. Moz. 7:3) Iemesls ir atklāts. Bezgalīgā Gudrība, paredzot šādu savienību sekas, paziņo: “Jo viņas novērsīs tavus dēlus no sekošanas Man, lai tie kalpotu citiem dieviem, un tad pret tevi iedegsies Kunga dusmas, un Viņš tevi iznīcinās drīz vien!” (4. pants) “Jo tu esi svēta tauta Kungam, savam Dievam, - tevi Kungs, tavs Dievs, ir izvēlējies no visām tautām, kas uz zemes, lai tu viņam būtu īpaša tauta.” (6. pants)Am 48.3
Jaunajā Derībā ir līdzīgi aizliegumi attiecībā uz kristiešu laulībām ar bezdievīgajiem. Apustulis Pāvils 1. vēstulē korintiešiem paziņo: “Sieva ir saistīta pie vīra, kamēr vīrs dzīvo, bet, kad viņš miris, tai ir brīv iziet pie cita vīra, pie kā vien viņa grib, bet tikai tai Kungā.” (1. Kor. 7:39) Otrajā vēstulē viņš raksta: “Neejiet nesaderīgā jūgā kopā ar neticīgajiem: kas gan kopīgs taisnībai un ļaundarībai, kas kopīgs gaismai ar tumsu? Kāda var būt saskaņa Kristum ar Beliaru, kas dalāms ticīgam ar neticīgu? Kāda var būt vienošanās starp Dieva templi un elkiem? Mēs esam dzīvā Dieva templis; kā saka Dievs: Es iemājošu viņos un dzīvošu viņu vidū, Es būšu viņu Dievs, un viņi būs Mana tauta. Tādēļ izejiet no viņu vidus un nošķirieties no viņiem, saka Kungs; nekam nešķīstītam nepieskarieties; un Es jūs pieņemšu. Tad Es būšu jums par tēvu, un jūs būsiet Man par dēliem un meitām, saka Kungs, Visuvaldītājs.” (2. Kor. 6:14-18) Am 49.1
Dieva lāsts gulstas pār daudzām nelaikā notikušām un nepiemērotām savienībām, kas ir izveidotas šajā pasaules laikmetā. Ja Bībelē šie jautājumi būtu atstāti neskaidrā, nenoteiktā gaismā, tad ceļš, kam seko daudzi mūsdienu jaunieši, pieķeroties cits citam, [63] būtu vairāk attaisnojams. Bet Bībeles prasības nav pakļautas kompromisiem; tās prasa pilnīgu domu, vārdu un darbu šķīstību. Mēs esam pateicīgi Dievam, ka Viņa Vārds ir gaisma kājām un ka nevienam nav jākļūdās attiecībā uz pienākuma taku. Jauniešiem vajadzētu padarīt par savu darbu meklēt padomu Bībeles lappusēs un ņemt vērā tās padomus, jo bēdīgās kļūdas vienmēr tiek izdarītas, novirzoties no tās priekšrakstiem. Am 49.2
Dievs aizliedz ticīgajiem precēties ar neticīgajiem. Dieva ļaudīm nekad nevajadzētu riskēt kāpt uz aizliegtās zemes. Dievs ir aizliedzis laulību starp ticīgajiem un neticīgajiem. Tomēr pārāk bieži neatgrieztās sirdis seko pašas savām vēlmēm un tiek noslēgtas laulības, ko Dievs nevar svētīt. Jo daudzi no šiem vīriešiem un sievietēm ir bez cerības un bez Dieva šajā pasaulē. Viņu cēlie centieni ir miruši. Apstākļu ķēdes tur viņus sātana tīklā. Tiem, kurus pārvalda kaislības un dziņas, būs jāvāc rūgta raža šajā dzīvē un viņu ceļš var noslēgties ar savas dvēseles zaudēšanu. Am 50.1
Tie, kuri, atzīstot patiesību, dodas laulībā ar neticīgo, min kājām Dieva gribu, zaudē Viņa labvēlību un sagādā sev rūgtu grēku nožēlošanas darbu. Neticīgajam var būt pat ļoti tikumisks raksturs, tomēr fakts, ka viņš vai viņa nav atsaukušies Dieva prasībām un ir noniecinājuši lielisko glābšanu, ir pietiekams iemesls, kāpēc šādu savienību nevajadzētu pilnveidot. Neticīgais raksturā var līdzināties jauneklim, kuru Jēzus uzrunāja ar vārdiem “vienas lietas tev trūkst”. Šī bija tā viena vajadzīgā lieta. Am 50.2
Sālamana paraugs. Ir trūkumā un neziņā esoši cilvēki, [64] kuru dzīves Dievs pieņemtu un padarītu lietderīgas virs zemes un godības pilnas Debesīs, bet sātans neatlaidīgi strādā, lai izjauktu Viņa nodomus un iznīcinātu viņus, noslēdzot laulību ar tiem, kuru raksturs ir tāds, kas nostāsies tieši priekšā dzīvības ceļam. Tikai nedaudzi no šīm nepatikšanām iziet kā uzvarētāji. Am 50.3
Sātans labi zināja, kādas būs paklausības sekas. Sālamana valdīšanas agrīnajos gados - gados, kas bija godības pilni, pateicoties ķēniņa gudrībai, labdarībai un taisnībai, - viņš centās ietekmēt tā, lai viltīgi mazinātu Sālamana uzticību principiem un atšķirtu viņu no Dieva. To, ka ienaidnieka pūles vainagojās panākumiem, mēs zinām no ziņojuma: “Sālamans noslēdza laulības derību ar faraonu, Ēģiptes ķēniņu; viņš ņēma faraona meitu un atveda uz Dāvida pilsētu.” (1. Ķēn. 3:1)Am 50.4
Izveidojot savienību ar pagānu tautu un apzīmogojot laulības līgumu ar elkus pielūdzošu princesi, Sālamans bez apdoma ignorēja gudros norādījumus, ko Dievs bija devis, lai saglabātu Viņa ļaužu šķīstumu. Cerība, ka šī ēģiptiete varētu atgriezties, bija vājš grēka aizbildinājums. Pārkāpjot tiešo pavēli palikt atšķirtam no citām tautām, ķēniņš savienoja savu spēku ar miesas elkoni.Am 51.1
Uz laiku Dievs savā līdzjūtīgajā žēlastībā atstāja neievērotu šausmīgo kļūdu. Sālamana sieva atgriezās. Ķēniņš ar gudru rīcību varēja darīt daudz, lai apstādinātu ļaunuma spēkus, kas bija sākuši darboties viņa neapdomības dēļ. Bet Sālamans sāka zaudēt no redzesloka savu spēka un godības Avotu. Tieksmes guva virsroku pār saprātu. Palielinoties viņa pašpaļāvībai, viņš centās īstenot Kunga nodomu pats savā veidā. [..]Am 51.2
Daudzi, kas sauc sevi par kristiešiem, līdzīgi Sālamanam, domā, ka viņi var [65] savienoties ar bezdievīgajiem, jo viņu ietekme pār tiem, kas ir maldos, var būt labvēlīga. Bet pārāk bieži viņi paši, nonākuši lamatās un uzvarēti, atstāj savu svēto ticību, upurē principus un aiziet no Dieva. Viens nepareizs solis vada pie nākamā, līdz beidzot viņi noliek sevi tur, kur viņi nevar cerēt salauzt ķēdes, kas viņus saista. Am 51.3
Aizbildinājums “Viņš ir labvēlīgs pret reliģiju”. Dažkārt tiek iz-teikts aizbildinājums, ka neticīgais labvēlīgi izturas pret reliģiju un viņā ir viss, ko var vēlēties redzēt dzīvesdraugā, izņemot vienu - viņš nav kristietis. Lai gan ticīgā labākās spriestspējas varētu norādīt uz to, cik nepiemērota ir mūža savienība ar neticīgo, tomēr deviņos no desmit gadījumiem uzvar tieksmes. Garīgs panīkums sākas ar brīdi, kad pie altāra tiek izteikts solījums. Reliģiskā dedzība tiek apslāpēta, un tiek salauzts viens balsts pēc otra, kamēr abi stāv blakus zem sātana melnā karoga. Pat kāzu svinībās pasaules gars uzvar pār sirdsapziņu, ticību un patiesību. Jaunajās mājās lūgšanu stunda netiek godāta. Līgava un līgavainis ir izvēlējušies viens otru un noraidījuši Jēzu. Am 51.4
Pārmaiņas notiek ticīgajā. Sākumā neticīgais var neparādīt nekādu pretestību jaunajās attiecībās, bet, kad Bībeles patiesības jautājums tiek atklāts, lai tam pievērstu uzmanību un to pārdomātu, uzreiz pamostas jūtas: “Tu mani apprecēji, zinot, ka es esmu tāds, kāds esmu. Es negribu, lai mani traucē. Kopš šī brīža sarunas par taviem īpašajiem uzskatiem ir aizliegtas.” Ja ticīgais parāda kādu īpašu interesi attiecībā uz savu ticību, tad tā var šķist kā nepieklājība pret to, kam nav intereses par kristīgu pieredzi.Am 52.1
[66] Ticīgais spriež, ka jaunajās attiecībās viņam ir jāatsakās no kaut kā sava izraudzītā dzīvesbiedra dēļ. Tiek atbalstīti sociāli, pasaulīgi laika kavēkļi. Sākumā ir liela nepatika, to darot, bet interese par patiesību kļūst arvien mazāka un mazāka, un ticību nomaina šaubas un neticība. Neviens nevarēja iedomāties, ka kādreiz tik stabilais, apzinīgais ticīgais un nodevies Kristus sekotājs varētu kļūt par šaubu pārņemtu cilvēku, kā tas tagad ir noticis. Ak, kādas pārmaiņas ir radījusi šī neprātīgā laulība! Am 52.2
Slēgt pasaulīgu savienību ir ļoti bīstami. Sātans labi zina, ka līdz ar laulībām beidzas daudzu jaunu vīriešu un sieviešu reliģiskie piedzīvojumi un viņu lietderība. Viņi Kristum ir zuduši. Kādu laiku gan vēl viņi var pūlēties dzīvot kristīgu dzīvi, tomēr visas viņu pūles ir vērstas, lai pastāvīgi ietekmētu pretējā virzienā. Ja kādreiz runāt par savu ticību un cerību bija viņu prieks un priekštiesība, tad tagad viņi nelabprāt to piemin, jo zina, ka cilvēks, ar kuru viņi ir saistījuši savu likteni, par reliģiju neinteresējas. Tā sirdī mirst ticība dārgajai patiesībai un sātans viltīgi auž ap viņiem neticības tīklu. Am 52.3
Riskējot ar Debesu priekiem. “Vai divi ceļo kopā, ja iepriekš nav norunājuši” (Am. 3:3). “Ja divi no jums virs zemes vienprātīgi kaut ko lūgs, tad mans debesu Tēvs viņiem to piešķirs.” (Mat. 18:19) Bet kāds savāds skats! Kamēr viens no tiem, kas ir tik cieši saistīti, lūdz Dievu, otrs ir bezrūpīgs un vienaldzīgs; kamēr viens meklē ceļu uz mūžīgo dzīvību, otrs atrodas uz platā ceļa, kas ved nāvē.Am 53.1
Simtiem cilvēku ir upurējuši Kristu un Debesis, [67] apprecoties ar neatgrieztu cilvēku. Vai var būt tā, ka mīlestībai un Kristus sadraudzībai viņi piešķir tik mazu vērtību, ka tās vietā labāk izvēlas draudzību ar mirstīgu cilvēku? Vai tiešām viņi tik zemu novērtē Debesis, ka ir labprātīgi riskēt ar tās priekiem viena cilvēka dēļ, kurš nemīl dārgo Glābēju? Am 53.2
Savienoties ar neticīgo nozīmē nostāties uz sātana zemes. Tu apbēdini Dieva Garu un zaudē Viņa aizsardzību. Vai tu vari atļauties tik lielu pārsvaru pret sevi, izcīnot cīņu par mūžīgo dzīvību? Am 53.3
Jautā sev: “Vai neticīgs vīrs nevadīs manas domas prom no Jēzus? Viņš mīl izpriecas vairāk nekā Dievu. Vai viņš nevadīs mani baudīt to, ko viņš bauda?” Taka uz mūžīgo dzīvību ir stāva un nelīdzena. Neņem sev līdzi lieku smagumu, kas kavēs tavu došanos uz priekšu. Am 53.4
Mājas, kurās nekad neizklīst ēnas. Sirds ilgojas pēc cilvēcīgas mī-lestības, bet šī mīlestība nav pietiekami stipra, šķīsta vai dārga, lai aizstātu Jēzus mīlestību. Tikai savā Glābējā sieva var atrast gudrību, spēku un žēlastību tikt galā ar dzīves rūpēm, pienākumiem un ciešanām. Viņai vajadzētu padarīt Viņu par savu spēku un vadoni. Lai sieviete atdod sevi Kristum, pirms viņa atdodas pasaulīgam draugam, un lai viņa neuzsāk nekādas attiecības, kas varētu nonākt konfliktā ar šīm. Tiem, kas vēlas atrast īstu laimi, ir vajadzīga Debesu svētība pāri visam, kas viņiem pieder un ko viņi dara. Tā ir nepaklausība Dievam, kas piepilda tik daudzas sirdis un mājas ar ciešanām. Mana māsa, ja tu nevēlies, lai tev būtu mājas, kurās nekad neizklīst ēnas, nesavienojies ar cilvēku, kas ir Dieva ienaidnieks. Am 53.5
Kristieša domāšana. Kas būtu jādara kristietim, nonākot situācijā, kurā tiek pārbaudīta [68] viņa reliģisko principu saprātīgums? Ar atdarināšanas cienīgu noteiktību viņam vaļsirdīgi jāsaka: “Es esmu apzinīgs kristietis. Es ticu, ka nedēļas septītā diena ir Bībeles sabats. Mūsu ticība un principi mūs ved pretējos virzienos. Kopdzīvē mēs nevarēsim būt laimīgi, jo, ja es turpināšu iegūt vēl pilnīgāku izpratni par Dieva gribu, es arvien mazāk līdzināšos pasaulei un arvien vairāk Kristum; bet tu, ja arī turpmāk nesaskatīsi Kristus pievilcību un tevi nesaistīs patiesība, turpināsi mīlēt pasauli, kuru es nemīlu, bet es mīlēšu Dieva lietu, kuru tu nemīli. Garīgās lietas ir garīgi apspriežamas, un bez garīgas izpratnes tu nespēsi saskatīt Dieva prasības pret mani, kā arī nespēsi saprast manus pienākumus pret Kungu, kuram es kalpoju. Tāpēc tu jutīsies tā, it kā es tevi būtu pametis novārtā reliģisko pienākumu dēļ. Tu nebūsi laimīga, bet kļūsi greizsirdīga tās mīlestības dēļ, ko es parādu Dievam, un es savā reliģiskajā pārliecībā palikšu viens. Mūsu attiecības var tikt atjaunotas, kad tavi uzskati mainīsies, kad tava sirds atsauksies Dieva prasībām un tu iemācīsies mīlēt manu Glābēju.”Am 54.1
Tā rīkojoties, ticīgais pienes tādu upuri Kristum, kuru atbalsta viņa sirdsapziņa un ar kuru viņš apliecina, ka mūžīgo dzīvību vērtē pārāk augstu, lai riskētu to pazaudēt. Viņš saprot, ka labāk palikt neprecētam, nekā uz mūžu savas intereses savienot ar cilvēku, kurš Jēzus vietā izvēlējies pasauli un kurš vadīs viņu prom no Kristus krusta. Am 54.2
Droša laulības savienība. Tikai Kristū laulības savienība var tikt noslēgta droši. Cilvēku mīlestībai savas ciešākās saites jāgūst no dievišķās mīlestības. Tikai tur, kur valda Kristus, var būt dziļa, patiesa un nesavtīga pieķeršanās. Am 54.3
[69] Kad viens partneris atgriežas pēc laulībām. Tas, kurš ir no-slēdzis laulības derību, neesot atgriezies, ar savu atgriešanos ir nolikts stingrā pienākumā būt uzticīgs savam dzīvesdraugam, lai arī cik ļoti viņi var atšķirties attiecībā uz reliģisko ticību. Tomēr Dieva prasības ir jāliek pāri jebkurām laicīgām attiecībām, pat ja var rasties pārbaudījumi un vajāšanas. Mīlestības un lēnprātības garā šī uzticība var atstāt tādu ietekmi, ka neticīgais tiek mantots. Am 55.1