Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents
Lielā cerība - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Millers atrod Draugu

    „Pēkšņi,” viņš saka, „manam prātam spilgti atklājās Glābēja raksturs. Šķita, ka tāda būtne, kas ir tik laba un līdzjūtīga, ka pati ir samaksājusi par mūsu pārkāpumiem un izglābusi mūs no grēku soda izciešanas, patiešām varētu pastāvēt. .. Bet radās jautājums, kā mēs varam pārbaudīt, vai šāda būtne patiešām eksistē? Es atklāju, ka ārpus Bībeles nespēju iegūt nevienu pierādījumu, ka patiešām eksistē šāds Glābējs vai nākotnes dzīve. ..Lc 131.1

    Es sapratu, ka Bībele stāsta tieši par tāda veida Glābēju, kāds man bija vajadzīgs, un biju samulsis, kā tik neiedvesmojoša grāmata var atklāt principus, kas tik perfekti atbilst kritušās pasaules vajadzībām. Es biju spiests atzīt, ka Rakstiem ir jābūt atklāsmei no Dieva. Tie kļuva par manu prieku, un Jēzū es atradu Draugu. Glābējs kļuva man par galveno starp desmit tūkstošiem. Raksti, kas pirms tam šķita drūmi un pretrunīgi, tagad kļuva par spīdekli manām kājām un par gaismu manā ceļā. .. Es atklāju Kungu kā Klinti dzīves okeāna vidū. Bībele tagad kļuva par manu galveno studiju objektu, un es patiešām varu teikt, ka pētīju to ar lielu prieku. .. Brīnījos, kā pirms tam varēju neredzēt tās skaistumu un godību, un biju izbrīnīts par to, kā varēju to atmest. .. Man zuda ilgas lasīt kaut ko citu, un es no sirds lūdzu gudrību no Dieva.” 1S. Bliss, Memoirs o f William Miller, 6 5 . 67. 1pp.Lc 131.2

    Millers publiski atzina savu ticību. Bet viņa neticīgie draugi izteica visus tos argumentus, ko viņš pats bieži bija izmantojis pret Rakstiem. Viņš sprieda: ja Bībele ir atklāsme no Dieva, tai ir jāsaskan pašai ar sevi. Viņš nolēma pētīt Rakstus, lai redzētu, vai ir iespējams iegūt saskaņu starp visām acīmredzamajām pretrunām.Lc 131.3

    Nolicis komentārus malā, viņš salīdzināja rakstvietu ar rakstvietu, izmantojot norādes lappušu malās un alfabētisko vārdu sarakstu. Sākdams ar 1. Mozus grāmatu, lasīdams pantu pēc panta, viņš salīdzināja visu, kas bija neskaidrs, ar citiem pantiem, kas šķita atbilstam tēmai. Viņš ļāva katram vārdam atstāt savu ietekmi uz pantu. Kad vien viņš nonāca pie rindkopas, kas bija grūti saprotama, viņš atrada tai skaidrojumu kādā citā Rakstu daļā. Pētot Millers nopietni lūdza, lai Dievs apgaismo viņa prātu, un viņš piedzīvoja dziesminieka vārdos izteikto patiesību: „Kad kļūst izprotami Tavi vārdi, tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus.” (Psalmi 119:130)Lc 131.4

    Ar saspringtu interesi Millers pētīja Daniēla un Atklāsmes grāmatu un atklāja, ka pravietiskos simbolus ir iespējams saprast. Viņš ieraudzīja, ka visi dažādie simboli, metaforas, ilustrācijas utt. bija vai nu izskaidrojami tiešā kontekstā, vai arī skaidrojums bija meklējams citā Rakstu vietā un tad tas bija jāsaprot burtiski. Patiesības ķēdē viņš atrada posmu pēc posma, kas atalgoja viņa pūles. Soli pa solim Millers atklāja Bībeles lielo patiesību nozīmi. Viņa prātu vadīja Debesu eņģeļi.Lc 131.5

    Viņš bija priecīgs, ka Dieva Vārds nemāca populāro uzskatu par laicīgu tūkstošgadi pirms pasaules gala. Šī mācība, norādīdama uz tūkstoš taisnības un miera gadiem pirms Kunga nākšanas, ir pretrunā Kristus un Viņa apustuļu mācībai, kas uzskata, ka kviešiem un nezālēm jāaug kopā līdz pļaujai, līdz pasaules galam, un ka „ļauni cilvēki un krāpnieki iestigs arvien lielākā ļaunumā”. (2. Timotejam 3:13)Lc 131.6

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents