Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents
Lielā cerība - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Gaisma iedegta Šveicē

    Dažas nedēļas pēc tam, kad Saksijas ogļrača būdā bija piedzimis Luters, nelielā lauku mājiņā starp Alpiem gana ģimenē piedzima Ulrihs Cvinglijs. Uzaudzis krāšņo dabas ainavu ieskauts, viņu jau bērnībā ietekmēja Dieva majestātiskums. Sēdēdams blakus savai vecmāmiņai, viņš klausījās nedaudzajos mīļajos Bībeles stāstos, ko viņa bija atradusi starp baznīcas leģendām un tradīcijām.Lc 74.1

    Trīspadsmit gadu vecumā Cvinglijs devās uz Berni, kur atradās tolaik vislabākā skola Šveicē. Tomēr šeit bija bīstami. Mūki centīgi pūlējās ievilināt viņu klosterī. Pateicoties Dievam, viņa tēvs tika informēts par mūku plāniem. Viņš saprata, ka uz spēles ir likta viņa dēla lietderība nākotnē, tāpēc lika viņam atgriezties mājās.Lc 74.2

    Cvinglijs paklausīja, bet ilgi nespēja palikt savā dzimtajā ielejā un drīz atsāka studijas Bāzelē. Šeit Cvinglijs pirmo reizi dzirdēja evaņģēliju par Dieva žēlastību, kas pieejama bez maksas. Seno valodu skolotājs Vitembahs, studējot grieķu un ebreju valodu, bija nonācis pie Svētajiem Rakstiem, un tā viņa vadībā dievišķās gaismas stari krita arī studentu prātos. Viņš mācīja, ka Kristus nāve ir grēcinieka vienīgā izpirkšanas maksa. Cvinglijam šie vārdi bija kā pirmais gaismas stars, kas ievada rītausmu.Lc 74.3

    Drīz Cvinglijs tika aicināts doties prom no Bāzeles, lai sāktu sava mūža darbu. Viņa pirmā darba vieta bija kādā Alpu pagastā. Iecelts priestera amatā, viņš „no visas sirds nodevās dievišķās patiesības meklēšanai”. 1James A. Wylie, History o f Protestantism , 8. gr., 5. nod.Lc 74.4

    Jo vairāk viņš pētīja Rakstus, jo skaidrāk saskatīja pretstatu starp patiesību un Romas viltus mācībām. Viņš padevās Bībelei kā Dieva Vārdam, vienīgajam atbilstošajam un nekļūdīgajam vadonim. Viņš saprata, ka Bībelei pašai ir jāizskaidro sevi. Lai iegūtu pareizu izpratni, Cvinglijs atteicās no jebkādas palīdzības, izņemot Svēto Garu. „Es sāku lūgt Dievam pēc Viņa gaismas,” viņš vēlāk rakstīja, „un Raksti man kļuva daudz vieglāk saprotami.” 2Turpat, 8. gr., 6. nod.Lc 74.5

    Doktrīnas, ko Cvinglijs sludināja, nenāca no Lutera. „Ja Luters sludina Kristu,” Cvinglijs teica, „tad viņš dara to pašu, ko es. .. Es neesmu rakstījis Luteram nevienu vienīgu vārdu, ne arī Luters man. Kāpēc? .. Lai parādītu, cik ļoti saskanīgs ir Dieva Gars, jo mēs abi bez kādām slepenām norunām vienādi mācām Kristus doktrīnu.” 3J. H. Merle D’Aubigné, History o f the Reformation o f the Sixteenth Century, 8. gr., 9. nod. Lc 74.6

    1516. gadā Cvinglijs tika uzaicināts sludināt Ainzīdelnas klosterī. Šeit viņa kā reformatora ietekme bija tik liela, ka sniedzās tālāk par dzimtajiem Alpiem.Lc 74.7

    Viens no galvenajiem Ainzīdelnas valdzinājumiem bija jaunavas Marijas attēls. Ļaudis teica, ka tam piemīt spēks darīt brīnumus. Virs klostera vārtiem bija uzraksts: „Šeit var iegūt pilnīgu grēku atlaišanu.” 4Turpat, 8. gr., 5. nod. Uz jaunavas svētvietu nāca ļaužu masas no visām Šveices pusēm un pat no Francijas un Vācijas. Cvinglijs izmantoja izdevību, lai pasludinātu šiem māņticības vergiem brīvību, kas iegūstama caur evaņģēliju.Lc 75.1

    Viņš teica: „Nedomājiet, ka šajā templī ir vairāk no Dieva nekā jebkurā citā vietā radībā. .. Vai jūsu nekam nederīgie darbi, garie svētceļojumi, upuri, bildes vai lūgumi jaunavai var nopelnīt Dieva žēlastību? .. Kā spīdīga kapuce, gludi nogriezti mati un garš apģērbs vai ar zeltu izgreznotas kurpes vispār var kaut ko palīdzēt grēku piedošanā?” Viņš teica: „Kristus, kurš reiz tika upurēts pie krusta, ir upuris, kas samaksājis par ticīgo grēkiem līdz pašai mūžībai.” 5Turpat.Lc 75.2

    Daudzi bija rūgti vīlušies, uzzinājuši, ka grūtais ceļojums ir bijis velts. Viņi nespēja aptvert piedošanu, kas tika brīvi piedāvāta Kristū. Viņi bija apmierināti ar Romas norādīto ceļu. Vieglāk bija uzticēt savu glābšanu priesteriem un pāvestam, nekā meklēt sirds skaidrību.Lc 75.3

    Tomēr daži priecīgi uzņēma labo vēsti par pestīšanu Kristū un ticībā pieņēma Glābēja asinis savu grēku izpirkšanai. Viņi devās mājās un pastāstīja arī citiem par dārgo gaismu, ko bija saņēmuši. Šādi patiesība ceļoja no pilsētas uz pilsētu, un svētceļnieku skaits uz jaunavas Marijas svētvietu stipri saruka. Samazinājās ziedojumi, arī Cvinglija alga, kas tika maksāta no tiem. Bet tas viņu tikai iepriecināja, redzot, ka māņticības vara ir lauzta. Patiesība bija iegūlusies cilvēku sirdīs.Lc 75.4

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents