Pārsteidzošais secinājums

Sākot Rakstu pētīšanu, Millers pat ne iedomāties nevarēja, ka viņš nonāks pie tādiem secinājumiem. Viņš pats tik tikko spēja ticēt savu pētījumu rezultātiem. Bet Rakstu pierādījumi bija pārāk skaidri, lai tos neievērotu.Lc 135.5

1818. gadā viņš bija nonācis pie svinīgas pārliecības, ka pēc aptuveni 25 gadiem Kristus nāks, lai atpestītu Savus ļaudis. „Man nemaz nav jāstāsta,” Millers teica, „cik liels prieks pildīja manu sirdi par šīm iepriecinošajām izredzēm un cik ļoti es ilgojos piedalīties atpestīto priekos. .. Ak, cik spoža un godības pilna bija atklājusies patiesība! ..Lc 135.6

Domājot par pierādījumiem, kas bija saviļņojuši manis paša prātu, manu sirdi spēcīgi uzrunāja jautājums, kāds ir mans pienākums pret pasauli.” ^{4Turpat, 76., 77., 81. 1pp.} Milleru nelika mierā sajūta, ka viņa pienākums ir dot citiem to gaismu, ko viņš pats bija saņēmis. Viņš zināja, ka bezdievīgie pretosies, bet bija pārliecināts, ka visi kristieši priecāsies cerībā sastapt Glābēju. Millers tomēr vilcinājās atklāt godības pilnās atbrīvošanas cerību, kas gaidāma jau tik drīz, baidīdamies, ka viņš varbūt ir kļūdījies un varētu maldināt citus. Tas lika viņam pārskatīt pierādījumus un rūpīgi pārdomāt katru iespējamo iebildumu. Pēc pieciem pētījumos pavadītiem gadiem viņš bija pārliecināts par sava viedokļa pareizību.Lc 135.7