Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents
Lielā cerība - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Veslijs izbēg no nāves

    Ietekmīgi cilvēki centās viņus apstādināt. Daudzi mācītāji bija naidīgi noskaņoti un aizvēra baznīcas, apsūdzēja reformatorus no kanceles, uzjundīja tumsas un ļaunuma spēkus. Džons Veslijs atkal un atkal izbēga no nāves, pateicoties Dieva žēlastības brīnumam. Kad šķita, ka nav iespējams izbēgt, eņģelis cilvēka izskatā nostājās viņam blakus, pūlis atkāpās, un Kristus kalps aizgāja drošā vietā.Lc 106.7

    Runājot par vienu šādu atbrīvošanu, Veslijs teica: „Lai gan daudzi centās sagrābt mani aiz apkakles vai drēbēm un nogāzt zemē, viņi nemaz nespēja satvert. Tikai viens spēcīgi sagrāba manu vestes atloku, kas drīz arī palika viņa rokā. Otrs atloks, kas aizsedza kabatu, kurā atradās nauda, bija norauts tikai pa pusei. .. Kāds enerģisks vīrietis aiz manis vairākas reizes sita man ar resnu ozolkoka nūju. Ja viņš būtu tikai vienreiz trāpījis man pa pakausi, tas viņam būtu aiztaupījis tālākas pūles. Bet katru reizi sitiens tika novirzīts sāņus. Nezinu, kā tas notika, jo nevarēju pakustēties ne pa labi, ne pa kreisi.” 12John Wesley, Works, 3. sēj. 297, 298. lpp.Lc 107.1

    Tolaik metodisti piedzīvoja izsmieklu un vajāšanas, un bieži arī vardarbību. Dažos gadījumos ļaudis izlika izkārtnes, kas aicināja tos, kas grib izsist logus un aplaupīt metodistu mājas, pulcēties noteiktā laikā un vietā. Neticīgie turpināja sistemātiskas vajāšanas pret ļaužu grupu, kuras vienīgā vaina bija tā, ka tie centās atgriezt grēciniekus uz svētuma takas.Lc 107.2

    Lielā mērā garīgā pagrimuma cēlonis Anglijā tieši pirms Veslija laika bija mācība, ka Kristus ir iznīcinājis morāles likumu un ka kristiešiem nav pienākuma to ievērot. Citi paziņoja, ka mācītājiem nav jāmudina cilvēki paklausīt tā mācībām, jo tie, kurus Dievs izredzējis glābšanai, tiks „vadīti uz dievbijīgu un tikumīgu dzīvi”, kamēr tiem, kuri nolemti mūžīgai iznīcībai, „nav spēka paklausīt dievišķajam likumam”.Lc 107.3

    Citi uzskatīja, ka „tie, kurus Dievs izredzējis, lai glābtu, nevar ne atkrist no žēlastības, ne arī zaudēt Dieva labvēlību”. Tas ļāva viņiem secināt, ka „ļaunā rīcība, ko viņi pastrādāja, patiesībā nav grēcīga, .. un ka viņiem nav iemesla ne atzīt savus grēkus, ne arī nožēlojot pārtraukt tos”. 13McClintock & Strong, Cyclopedia, art. Antinomians. 14 Wesley, Sermon 25. 15 Wesley, Sermon 35. Viņi secināja, ka pat viens no visļaunākajiem grēkiem, „ko ikviens uzskata par briesmīgu dievišķā likuma pārkāpumu, Dieva acīs nav grēks”, ja to izdara Dieva izredzētie. „Viņi nevar izdarīt neko, kas ir vai nu nepatīkams Dievam, vai arī aizliegts ar likumu.”Lc 107.4

    Šīs šokējošās doktrīnas būtībā ir tas pats, kas vēlākā mācība, ka nav nemainīga likuma kā taisnības standarta, bet morāle ir kaut kas, ko sabiedrība pati nolemj, un ir pastāvīgi pakļauta pārmaiņām. Visas šīs idejas iedvesis sātans, kas starp Debesu iemītniekiem sāka savu darbu, lai sagrautu Dieva likuma taisnās prasības.Lc 107.5

    Doktrīna, ka dievišķie dekrēti padara cilvēku raksturus nemainīgus, ir vadījusi daudzus atmest Dieva likumus. Veslijs nelokāmi pretojās šai mācībai, kas noveda pie nelikumīgas dzīves. „Ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem.” Dievs, mūsu Pestītājs „grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas. Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem- cilvēks Kristus Jēzus, kas Sevi pašu ir nodevis par atpirkuma maksu par visiem.” Kristus „bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku.” (Titam 2:11, 1. Timotejam 2:36, Jāņa 1:9) Ļaudis zaudēja glābšanu, jo labprātīgi atteicās pieņemt dzīvības dāvanu.Lc 107.6

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents