Patiesības aizstāvis

Vācijas tronī bija ticis jaunais ķeizars Kārlis V. Saksijas kūrfirsts, kurš lielā mērā bija atbildīgs par Kārļa nonākšanu tronī, lūdza viņu nesākt nekādu darbību pret Luteru, kamēr viņš nav uzklausīts. Tas nostādīja ķeizaru sarežģītā stāvoklī. Pāvesta sekotājus neapmierinātu nekas mazāks par Lutera nāvi. Kūrfirsts bija paziņojis, ka „Dr. Luteram vajadzētu nodrošināt aizsardzības rakstu, lai viņš varētu stāties izglītotu, dievbijīgu un objektīvu tiesnešu tribunāla priekšā”. ^{1J. H. Merle D’Aubigné, History of the Reformation o f the Sixteenth Century, 6.gr., 11. nod.} Lc 63.1

Reihstāgs notika Vormsā. Vācijas firsti šajā sapulcē pirmo reizi satika jauno monarhu. Vormsā sapulcējās baznīcas un valsts amatpersonas un sūtņi no svešām zemēm. Tomēr jautājums, kas modināja visdziļāko interesi, bija reformators. Kārlis bija licis kūrfirstam ņemt Luteru sev līdzi, garantējot viņa aizsardzību un apsolot brīvu diskusiju par strīdīgiem jautājumiem. Luters rakstīja ķeizaram: „Ja mani aicina ķeizars, es nešaubos, ka tas ir paša Dieva aicinājums. Ja viņu nolūks ir vardarbība pret mani, .. es nolieku šo jautājumu Kunga rokās. .. Ja Viņš mani neglābs, mana dzīvība ir mazsvarīga. .. Tu vari gaidīt no manis visu, .. izņemot bēgšanu un atkāpšanos. Bēgt es nevaru, un vēl mazāk varu atkāpties.” ^{2Turpat, 7. gr., 1. nod.}Lc 63.2

Kad izplatījās ziņa, ka Luters ieradīsies sapulcē, vispārējais satraukums pieauga. Pāvesta pārstāvis Aleanders bija satraukts un saniknots. Izskatīt lietu, kurā pāvests savu notiesājošo spriedumu jau bija pasludinājis, nozīmētu parādīt necieņu pret pāvesta autoritāti. Vēl vairāk- šī vīra spēcīgie argumenti varētu pamudināt daudzus firstus nostāties pret pāvestu. Aleanders lūdza Kārli neļaut Luteram ierasties Vormsā, un viņš pierunāja ķeizaru paklausīt.Lc 63.3

Aleanderam nepietika ar šo uzvaru, un viņš darīja visu, lai Luters tiktu notiesāts, apsūdzot reformatoru „musināšanā, dumpja celšanā, godbijības trūkumā un zaimošanā”. Bet viņa skarbā valoda atklāja, kāds gars viņu vada. Valdīja vispārējs uzskats, ka „viņu vada naids un atriebība.” ^3Turpat.Lc 63.4

Ar jaunu dedzību Aleanders mudināja ķeizaru izpildīt pāvesta pavēles. Noguris no šīs uzstājības, Kārlis aicināja viņu izteikt savu viedokli sapulcē. Tie, kuri bija reformatora pusē, bija satraukti par to, ko Aleanders teiks. Saksijas kūrfirsts pats nebija klāt, bet daži viņa pārstāvji pierakstīja Aleandera runu.Lc 63.5