Prāga zem soda

Ziņas par notiekošo nonāca līdz Romai, un Husam pavēlēja ierasties pie pāvesta. Paklausīt pavēlei viņam nozīmētu drošu nāvi. Bohēmijas karalis un karaliene, universitāte, dižciltīgie un valdības ierēdņi lūdza pāvestam atļauju Husam palikt Prāgā un atbildēt ar pārstāvja starpniecību. Tā vietā pāvests Husu apsūdzēja un notiesāja, bet Prāgas pilsētu pasludināja zem interdikta. ^{*Romas katoļu baznīcas sods, kas aizliedz lielāko daļu sakramentu un kristīgu apbedīšanu kādai personai vai apgabalam.}Lc 44.4

Tolaik šāds spriedums sacēla lielu trauksmi. Ļaudis domāja, ka pāvests ir Dieva pārstāvis, kas savās rokās tur Debesu un elles atslēgas un kam ir vara likt Dieva sodam nākt pār viņiem. Viņi ticēja, ka tikmēr, kamēr pāvests neatcels aizliegumu, mirušie būs izslēgti no Debesīm. Tika atcelti visi dievkalpojumi. Baznīcas tika slēgtas. Laulības tika slēgtas baznīcas pagalmā. Mirušie tika apglabāti grāvjos vai uz lauka bez apbedīšanas rituāla.Lc 44.5

Prāgā uzvirmoja nemieri. Daudzi apsūdzēja Husu un pieprasīja, lai viņš tiktu izdots Romai. Lai apklusinātu vētru, reformators uz kādu laiku devās uz dzimto ciematu. Viņš nepārtrauca savu darbu, bet ceļoja pa valsti, sludinādams klausīties kārajam pūlim. Kad satraukums Prāgā norima, Huss atgriezās, lai turpinātu sludināt Dieva Vārdu. Viņa ienaidnieki bija spēcīgi, bet karaliene un daudzi augstmaņi bija viņa draugi, un liela daļa tautas nostājās viņa pusē.Lc 44.6

Līdz šim Huss savā darbā bija bijis viens. Tagad reformai pievienojās Hieronīms. Kopš tā laika abu dzīves tika savienotas, un arī nāvē viņi bija nešķirami. Īpašībās, kas padara raksturu spēcīgu, Huss bija pārāks. Hieronīms atzina viņa pārākumu un pieņēma Husa padomus. Pateicoties abu pūlēm, reforma strauji izplatījās.Lc 44.7

Dievs ļāva šo izredzēto vīru prātos iespīdēt lielākai gaismai, atklājot viņiem daudzas Romas kļūdas, bet visu gaismu, kas Dievam bija, ko dot šai pasaulei, viņi nesaņēma. Dievs veda ļaudis ārā no Romas tumsas, un Viņš to darīja soli pa solim, lai tie spētu tikt līdzi. Tiem, kas bija bijuši tumsā ilgu laiku, gaisma liktu novērsties, līdzīgi pusdienlaika saules spožumam. Tāpēc Dievs patiesību atklāja pamazām, lai ļaudis to varētu uzņemt.Lc 45.1

Šķelšanās draudzē turpinājās. Tagad par varu cīnījās trīs pāvesti. Viņu nesaskaņas samulsināja visu kristīgo pasauli. Tiem nepietika ar pārmetumiem citam pret citu. Visi trīs bija apņēmušies pirkt ieročus un veidot karaspēku. Protams, tam bija vajadzīga nauda. Lai to iegūtu, viņi pārdeva baznīcas dāvanas, amatus un svētības (sk. pielikumu).Lc 45.2

Ar pieaugošu drosmi Huss uzstājās pret šausmīgajiem noziegumiem, kas tika paciesti reliģijas vārdā. Cilvēki atklāti apsūdzēja Romu visu to ciešanu izraisīšanā, kas bija pārņēmušas kristīgo pasauli.Lc 45.3

Atkal šķita, ka Prāga atrodas asiņaina kara priekšā. Kā jau tas bija bijis pagātnē, Dieva kalpu apsūdzēja, ka tas ir viņš, kurš „Israēlu ieved nelaimē”. (1. Ķēniņu 18:17) Roma atkal sodīja pilsētu ar interdiktu, un Huss devās uz savu dzimto ciematu. Pirms viņš atdeva savu dzīvību kā patiesības liecinieks, viņam bija no augstāka paaugstinājuma jāuzrunā visa kristietība.Lc 45.4

Konstancē Vācijas dienvidrietumos tika sasaukts koncils. Šādu koncilu gribēja ķeizars Sigismunds, un to sasauca pāvests Jānis XXIII, viens no trim konkurējošajiem pāvestiem. Pāvests Jānis, kura raksturs un uzskati, ja to papētītu, neizskatītos diez cik labi, neuzdrošinājās nostāties pret Sigismunda gribu (sk. pielikumu). Galvenais uzdevums bija pārtraukt šķelšanos baznīcā un ar saknēm izraut „ķecerību”. Uzaicināti ierasties bija divi karojošie pāvesti, kā arī Jans Huss. Pāvestus pārstāvēja viņu pilnvarotie delegāti. Pāvests Jānis ieradās ar ļaunām priekšnojautām. Viņš baidījās, ka būs jāatbild par daudzajiem noziegumiem, kas apkaunoja pāvestības varu, kā arī par varasdarbiem, ko bija pastrādājis, lai to iegūtu. Tomēr viņš ieradās Konstancē ar lielu greznību, baznīcas amatpersonu un citu apmeklētāju procesijas pavadībā. Virs viņa galvas bija zelta baldahīna, ko turēja četri maģistrāti. Viņam pa priekšu nesa svētā vakarēdiena mises maizi. Šo skatu iespaidīgu padarīja greznais kardinālu un augstmaņu apģērbs.Lc 45.5

Tikmēr Konstancei tuvojās vēl kāds ceļotājs. Huss atvadījās no saviem draugiem tā, it kā viņš viņus vairs nekad nesatiks, nojauzdams, ka viņa ceļojums beigsies uz sārta. Viņš bija saņēmis no Bohēmijas karaļa, kā arī no ķeizara Sigismunda aizsardzības rakstu. Tomēr viņš kārtoja savas lietas, paturot prātā, ka viņam, iespējams, būs jāmirst.Lc 45.6