Bīstama saslimšana

Pēkšņi Viklifa pūles tika apturētas. Lai gan viņam vēl nebija sešdesmit gadu, nepārtrauktā strādāšana, pētīšana un ienaidnieku uzbrukumi bija izsmēluši viņa spēkus un likuši priekšlaikus novecot. Viņu piemeklēja bīstama slimība. Mūki domāja, ka tagad viņš nožēlos visu ļauno, ko bija nodarījis baznīcai, un steidzās uz viņa istabu, lai uzklausītu grēksūdzi. „Uz tavām lūpām ir nāve,” viņi teica. „Nožēlo savas kļūdas un atsauc mūsu priekšā visu, ko tu esi izteicis pret mums.”Lc 38.8

Reformators klausījās klusēdams. Tad viņš palūdza savam apkalpotājam piecelt viņu gultā sēdus. Raugoties uz viņiem, viņš stingrā, nelokāmā balsī, kas tik bieži bija likusi viņiem drebēt, sacīja: „Es nemiršu, bet dzīvošu un atkal runāšu par mūku ļaunajiem darbiem.” ^{4D’Aubigné, 17. gr., 7. nod.} Pārsteigti un apkaunoti mūki izsteidzās ārā no istabas.Lc 38.9

Viklifs dzīvoja, lai dotu saviem tautiešiem visspēcīgāko ieroci pret Romu- Bībeli, Debesu norādītu līdzekli, lai ļaudis atbrīvotu, apgaismotu un lai nestu tiem evaņģēliju. Viklifs zināja, ka darbam atlikuši vairs tikai daži gadi. Viņš redzēja pretestību, ar ko viņam jāsastopas, bet, Dieva Vārda apsolījumu iedrošināts, viņš gāja uz priekšu. Viņš bija intelektuāli spēcīgs un bagāts savā pieredzē- Dieva roka bija sagatavojusi Viklifu vislielākajam viņa mūža darbam. Savā mācītāja mājā Lutervortā, nepievēršot uzmanību vētrām, kas plosījās ap viņu, reformators nodevās savam izvēlētajam uzdevumam.Lc 39.1

Beidzot darbs bija pabeigts- sagatavots pirmais Bībeles tulkojums angļu valodā. Viklifs angļu tautas rokās bija ielicis gaismu, kas nekad vairs netiks izdzēsta. Lai pārrautu nezināšanas ķēdes un atbrīvotu savu zemi, viņš bija izdarījis vairāk, nekā jebkura uzvara kaujas laukā, kas jebkad ir izcīnīta.Lc 39.2

Bībeli pavairot bija iespējams tikai nogurdinošā darbā. Grāmatu vēlējās tik daudz cilvēku, ka pārrakstītāji tik tikko spēja apmierināt pieprasījumu. Bagātie pircēji gribēja visu Bībeli. Citi pirka tikai daļu. Daudzos gadījumos ģimenes apvienojās, lai nopirktu vienu eksemplāru. Viklifa Bībele drīz atrada ceļu uz cilvēku mājām.Lc 39.3

Tagad Viklifs mācīja protestantisma atšķirīgās doktrīnas, proti, ka glābšana iespējama ticībā Kristum un ka tikai Bībele ir nekļūdīga. Gandrīz puse Anglijas iedzīvotāju pieņēma jauno ticību.Lc 39.4

Baznīcas autoritātes bija samulsušas, uzzinot, ka Raksti tagad ir pieejami. Anglijā nebija likuma, kas aizliegtu Bībeli, jo vēl nekad iepriekš tā nebija publicēta tautas valodā. Vēlāk šāds likums tika ieviests un stingri ievērots.Lc 39.5

Romas vadītāji atkal perināja plānus apklusināt reformatora balsi. Vispirms bīskapu sinode pasludināja viņa rakstus par ķecerīgiem. Viņi savā pusē ieguva jauno karali Ričardu II un saņēma viņa atļauju iemest cietumā visus, kas turējās pie nosodītajām doktrīnām.Lc 39.6

Viklifs iesniedza parlamentā apelācijas sūdzību pret sinodes lēmumu. Viņš bezbailīgi apsūdzēja hierarhiju tautas koncila priekšā un pieprasīja reformēt šausmīgos sagrozījumus, ko baznīca bija apstiprinājusi. Viņa ienaidnieki tika samulsināti. Ikviens gaidīja, ka reformators, palicis vecumā viens un bez draugiem, pakļausies karaliskajai autoritātei. Bet tā vietā parlamentu uzrunāja Viklifa saviļņojošie aicinājumi. Tas atcēla ediktu, kas atļāva vajāšanas, un reformators atkal bija brīvs.Lc 39.7

Vēl trešo reizi viņš tika vests tiesas priekšā. Tagad tā bija augstākā baznīcas tiesa valstī. Pāvesta sekotāji domāja, ka nu beidzot reformatora darbs tiks pārtraukts. Ja viņi būtu sasnieguši savu mērķi, Viklifs no tiesas nama būtu devies tieši liesmās.Lc 39.8