Izraidīti tūkstošiem mācītāju

17. gadsimtā tūkstošiem mācītāju tika padzīti un ļaudīm bija aizliegts apmeklēt jebkādas citas reliģiskas sanāksmes, izņemot baznīcas atzītās. Parvērušies meža biezokņos, šie vajātie Kunga bērni satikās, lai izkratītu savas sirdis lūgšanās un izteiktu slavu. Daudzi cieta ticības dēļ. Cietumi bija pārpildīti, ģimenes izjauktas. Tomēr vajāšanas nespēja apklusināt viņu liecību. Daudzi aizbēga pāri okeānam uz Ameriku, un tur lika pamatus pilsoņu un reliģiskajai brīvībai.Lc 104.8

Pazemes cietumā, kas bija pilns noziedznieku, Džons Banjens elpoja Debesu gaisotni un sarakstīja savu brīnišķīgo alegoriju par svētceļnieka ceļojumu no posta zemes uz Debesu pilsētu. „Svētceļnieka gaita” un „Žēlastība vislielākajam grēciniekam” ir darbi, kas vadījuši daudzus uz dzīvības ceļa.Lc 104.9

Garīgas tumsas laikā par Dieva gaismas nesējiem kļuva Vaitfīlds un brāļi Vesliji. Oficiāli atzītās baznīcas vadībā ļaudis bija nonākuši tādā stāvoklī, kas daudz neatšķīrās no pagānisma. Augstākās šķiras ņirgājās par dievbijīgu dzīvi, zemākās- jūsmoja par netikumību. Baznīcai nebija ne drosmes, ne ticības, lai atbalstītu cīņai pakļauto patiesības lietu.Lc 105.1