Sekas- asins pļauja

Tā vietā, lai noturētu vienkāršos ļaudis aklā pakļautībā savai mācībai, Romas darbs padarīja viņus par bezdievjiem un revolucionāriem. Viņi nicinoši uzskatīja Romas reliģiju par priesteru meliem. Bet vienīgais dievs, ko viņi pazina, bija Romas dievs. Viņi ticēja, ka Romas alkatība un nežēlība ir Bībeles auglis, un negribēja neko no tās.Lc 115.7

Roma bija nepareizi attēlojusi Dieva raksturu, un tagad ļaudis noraidīja abus — gan Bībeli, gan tās Autoru. Reaģējot uz to, Voltērs un viņa biedri pilnībā atmeta Dieva Vārdu un izplatīja savu mācību, kas bija vērsta pret kristietību. Roma bija piespiedusi ļaudis pie zemes ar savu dzelzs papēdi, un tagad viņi gribēja atbrīvoties no visiem ierobežojumiem. Saniknoti viņi noraidīja gan patiesību, gan maldus.Lc 116.1

Sākoties revolūcijai, karalis negribīgi piešķīra tautai lielāku politisko pārstāvību nekā muižniekiem un garīdzniekiem kopā. Spēku pārsvars nonāca tautas rokās, bet tā nebija gatava to saprātīgi un ar mēru izmantot. Saniknotie pilsoņi bija nolēmuši atriebties. Apspiestie īstenoja dzīvē mācības, ko viņi bija apguvuši, atrodoties tirānijas gūstā, un kļuva par apspiedējiem tiem, kuri bija apspieduši viņus.Lc 116.2

Pakļaušanās Romai lika Francijai pļaut asins ražu. Tur, kur Francija, iesākoties reformācijai, bija uzslējusi pirmo sārtu, revolūcija uzstādīja savu pirmo giljotīnu. Vietā, kur 16. gadsimtā tika sadedzināti pirmie protestantu ticības mocekļi, 18. gadsimtā pirmajiem upuriem tika nocirstas galvas. Kad tauta atmeta Dieva likuma ierobežojumus, tā tika ierauta dumpī un anarhijā. Karš pret Bībeli pasaules vēsturē ir iegājis kā „terora valdīšanas laiks”. Tas, kurš triumfēja tagadnē, tika notiesāts nākotnē.Lc 116.3

Karalis, garīdznieki un muižnieki bija spiesti pakļauties saniknotās tautas zvērībām. Tie, kuri piesprieda nāvessodu karalim, paši drīz sekoja viņam uz ešafotu. Slepkavoja ikvienu, kurš tika turēts aizdomās par naidīgumu pret revolūciju. Francija kļuva par bezgalīgi plašu tautas masu sacelšanās lauku, un tās dzinējspēks bija cilvēcīgu kaislību trakums. „Parīzē viens dumpis sekoja otram, un pilsoņi bija sadalījušies tādās frakcijās, kurām, kā šķita, nebija nekāda cita nodoma kā vien izskaust citai citu. .. Valsts bija tuvu bankrotam, armija prasīja izmaksāt nokavētās algas, Parīzes ļaudis cieta badu, laukus bija izlaupījuši bruņoti laupītāji, anarhija un neapvaldīta netikumība bija gandrīz iznīcinājusi civilizāciju.”Lc 116.4

Ļaudis pārāk labi bija apguvuši nežēlības un spīdzināšanas mācību, ko Roma tik uzcītīgi bija mācījusi. Šoreiz uz sārta netika vilkti Jēzus mācekļi. Tie jau sen bija miruši vai aizbēguši trimdā. „Ešafoti bija sarkani no priesteru asinīm. Galeras un cietumi, kas reiz bija pārpildīti ar hugenotiem, tagad bija pilni ar viņu vajātājiem. Pieķēdēti pie sola un strādādami ar airiem, Romas katoļu priesteri piedzīvoja ciešanas, ko viņu baznīca tik bagātīgi bija sagādājusi lēnprātīgajiem ķeceriem.” (Sk. pielikumu.)Lc 116.5

„Tad pienāca dienas, .. kad spiegi uzglūnēja no katra stūra, kad giljotīna darbojās ilgi un čakli katru rītu, kad cietumi bija tā pārpildīti kā kravas telpas uz vergu kuģiem, kad pa notekcaurulēm Sēnas upē ietecēja putojošas asinis. .. Garas gūstekņu rindas tika nopļautas ar lielgabalu šāvieniem. Pārpildītu kuģu grīdā tika izveidoti caurumi. .. Šī šausmīgā valdība nogalināja simtiem septiņpadsmitgadīgu zēnu un meiteņu. Kareivji norāva zīdaiņus mātēm no krūtīm un mētāja tos cits citam no durkļa uz durkli.” (Sk. pielikumu.)Lc 116.6

Viss bija tieši tā, kā sātans gribēja. Viņa politika ir krāpšana, un viņa mērķis ir padarīt cilvēci nožēlojamu, sabojāt Dieva meistardarbu un izkropļot dievišķo mīlestības nodomu, lai tikai radītu Debesīs bēdas. Ar savu krāpniecisko mākslu viņš vada cilvēkus tā, ka viņi sāk apsūdzēt Dievu, it kā visas šīs ciešanas būtu Radītāja plāna rezultāts. Kad ļaudis atklāja, ka Romas reliģija ir maldi, sātans mudināja uzskatīt jebkuru reliģiju par krāpšanu un Bībeli- par pasaku grāmatu.Lc 117.1