Divas telpas

Debesu svētnīcas svētās vietas zemes svētnīcā ir attēlotas ar divām telpām. Jānis saņēma atklāsmi par Dieva templi Debesīs. Viņš redzēja, ka „septiņas uguns lāpas dega goda krēsla priekšā”. Viņš redzēja eņģeli ar „zelta kvēpināmo trauku; viņam tika dots daudz kvēpināmā, lai pietiktu visu svēto lūgšanām uz zelta altāra goda krēsla priekša”. (Atklāsmes 4:5; 8:3) Šeit pravietis redzēja pirmo Debesu svētnīcas telpu un „septiņas uguns lāpas”, un „zelta altāri”, ko zemes svētnīcā attēloja zelta svečturis un kvēpināmais altāris.Lc 166.8

Un atkal: „Tad atvērās Dieva templis debesīs, un Templī bija redzams Viņa derības šķirsts; un nāca zibeņi un balsis, pērkona grāvieni, zemestrīce un liela krusa.” (Atklāsmes 11:19)Lc 167.1

Ticīgie, pētot šo jautājumu, atrada pierādījumus, ka Debesīs ir svētnīca. Jānis apliecina, ka viņš to redzēja Debesīs.Lc 167.2

Debesu tempļa vissvētākajā vietā ir Dieva likums. Uz šķirsta, kurā atrodas likums, ir žēlastības krēsls, kura priekšā Kristus ar Savām asinīm iestājas par grēciniekiem. Tādā veidā tiek atainota taisnības un žēlastības savienība glābšanas plānā, kas Debesis piepilda ar izbrīnu. Tas ir žēlastības noslēpumus, ko eņģeļi gribētu saprast,- ka Dievs var palikt taisns, attaisnojot nožēlojošo grēcinieku, ka Kristus pazemojoties var pacelt daudz ļaužu no sabrukuma un ietērpt viņus Savas taisnības neaptraipītajās drēbēs.Lc 167.3

Caharija attēlo Kristus kā mūsu starpnieka darbu: „Viņš uzcels Tā Kunga namu un nēsās valdnieka rotājumu pilnā godībā, un viņš sēdēs un valdīs uz sava troņa, arī priesteris būs savā goda krēslā, un miers valdīs viņu abu starpā.” (Caharijas 6:13)Lc 167.4

„Viņš uzcels Tā Kunga namu.” Pateicoties upurim un starpniecībai, Kristus ir Dieva draudzes pamats un cēlājs, „stūra akmens .., viņā visa celtne, kopā salaista, aug par svētu templi Tam Kungam”. (Efeziešiem 2:20, 21)Lc 167.5

Viņš „nēsās valdnieka rotājumu pilnā godībā”. Izglābtie dziedās: „Viņam, kas mūs mīlējis, kas mūs ar Savām asinīm atsvabinājis no mūsu grēkiem .. Viņam lai ir slava un vara mūžu mūžos!” (Atklāsmes 1:5, 6)Lc 167.6

„Viņš sēdēs un valdīs uz sava troņa, arī priesteris būs savā goda krēslā.” Godības valstība vēl nav atnākusi. Tikai tad, kad būs pabeigts Viņa kā starpnieka darbs, Dievs dos Viņam valstību, kurai „nebūs vairs gala”. (Lūkas 1:33) Kristus kā priesteris tagad ir apsēdies kopā ar Tēvu Viņa tronī. Tronī sēž Kāds, kurš ir „nesis mūsu sērgas un ciešanas”, „tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka”, un kurš „var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti”. (Jesajas 53:4; Ebrejiem 4:15; 2:18) Ievainotās plaukstas, caurdurtie sāni, sakropļotās kājas aizlūdz par kritušo cilvēci, par kuras glābšanu Jēzus samaksāja tādu maksu.Lc 167.7

„Miers valdīs viņu abu starpā.” Tēva mīlestība ir pamats pazudušās cilvēces glābšanai. Jēzus Saviem mācekļiem teica: „Pats Tēvs jūs mīl.” Dievs Kristū „salīdzināja pasauli ar Sevi”. „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo dēlu.”(Jāņa 16:27; 2. Korintiešiem 5:19; Jāņa 3:16)Lc 167.8