Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents
Lielā cerība - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Miers ar Dievu

    Vēlme rast mieru ar Dievu lika viņam nodoties mūka dzīvei. Daļa no tās bija pazemojošāko darbu darīšana un ubagošana no mājas uz māju. Viņš pacietīgi izturēja šos pazemojumus, ticot, ka tas nepieciešams viņa grēku dēļ.Lc 54.1

    Luteram patika pētīt Dieva Vārdu. Viņš bija atradis Bībeli, pienaglotu pie klostera sienas, un bieži gāja turp, laupot sev miegu un neatvēlot pat laiku savai trūcīgajai maltītei.Lc 54.2

    Viņš bija dzīvojis ļoti skarbu dzīvi, cenšoties ar gavēni, negulētām naktīm un pātagas sitieniem mazināt savas dabas ļaunumu. Vēlāk viņš teica: „Ja kāds mūks jebkad varētu iegūt Debesis ar saviem mūka darbiem, man noteikti būtu tiesības uz to. .. Ja tas būtu turpinājies mazliet ilgāk, es būtu ar savu pašaizliedzību nonācis kapā.” 3Turpat, 2. gr., 3. nod. Lai kā viņš pūlējās, nospiestā sirds nespēja rast atvieglojumu. Beidzot viņš bija nonācis līdz izmisumam.Lc 54.3

    Kad šķita, ka visas cerības ir izgaisušas, Dievs viņam deva draugu. Staupics atvēra Lutera prātam Dieva Vārdu un aicināja viņu neskatīties uz sevi, bet raudzīties uz Jēzu. „Tā vietā, lai savu grēku dēļ mocītu sevi, meties Pestītāja rokās. Uzticies Viņam, Viņa dzīves taisnībai, Viņa nāves salīdzināšanai. .. Dieva Dēls .. kļuva par cilvēku, lai tev dotu pārliecību par Dieva labvēlību. .. Mīli To, kas tevi ir pirmais mīlējis.” 4Turpat, 2. gr., 4. nod. Viņa vārdi dziļi ietekmēja Lutera prātu. Viņa satrauktajā sirdī ienāca miers.Lc 54.4

    Pēc tam kad Luters bija ordinēts kā priesteris, viņš tika aicināts kļūt par profesoru Vitenbergas Universitātē. Viņš sāka vadīt lekcijas par psalmiem, evaņģēlijiem un vēstulēm veselam pūlim sajūsminātu klausītāju. Štaupics, viņa vadītājs, mudināja viņu stāties aiz kanceles un sludināt. Bet Luters jutās necienīgs uzrunāt cilvēkus Kristus vietā. Tikai pēc ilgas cīņas viņš padevās draugu lūgumam. Viņš bija spēcīgs Rakstos, un Dieva žēlastība dusēja uz viņa. Luters atklāja patiesību skaidri un ar spēku, kas pārliecināja viņu prātus, un viņa nopietnie aicinājumi aizskāra viņu sirdis.Lc 54.5

    Luters vēl joprojām bija patiess pāvesta baznīcas dēls, un viņam pat prātā neienāca, ka kādreiz viņš varētu būt kaut kas cits. Viņš kājām devās uz Romu, pavadot naktis pa ceļam esošajos klosteros. Viņš bija pārsteigts par tur redzēto greznību un krāšņumu. Mūki dzīvoja elegantos dzīvokļos, valkāja dārgas drēbes un ēda pie dzīru galda. Luters bija apmulsis.Lc 54.6

    Līdz viņš tālumā ieraudzīja pilsētu uz septiņiem pakalniem. Viņš nometās ar seju pie zemes un izsaucās: „Esi sveicināta, svētā Roma!” 5Turpat, 2. gr., 6. nod. Luters apmeklēja baznīcas, klausījās priesteru un mūku fantastiskajos stāstos un veica visas nepieciešamās ceremonijas. Viss, ko viņš redzēja, viņu izbrīnīja- ļaunums garīdznieku vidū, baznīcas vadības nepiedienīgie joki. Viņš šausminājās par viņu rupjo valodu pat mises laikā. Viņš sastapās ar nesātību un amorālumu. Viņš rakstīja: „Neviens nevar iztēloties, kādi grēki un apkaunojoši darbi tiek veikti Romā. .. Viņiem ir ierasts teikt: „Ja pastāv tāda elle, tad Roma ir uzcelta virs tās.”” 6TurpatLc 54.7

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents