Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents
Lielā cerība - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Kas varēja būt

    „Pēc hugenotu aizbēgšanas Franciju pārņēma vispārējs pagrimums. Plaukstošās rūpniecības pilsētas sāka vārguļot. .. Aprēķināts, ka laikā, kad sākās revolūcija, 200 000 trūcīgo ļaužu karalim pieprasīja žēlsirdības dāvanas. Tikai jezuīti brūkošajā valstī plauka un zēla.” 11Turpat.Lc 115.1

    Evaņģēlijs būtu sniedzis Francijai šo problēmu risinājumu, kas traucēja garīdzniecībai, karalim un likumdevējiem un kas, visbeidzot, iegrūda tautu postā. Bet Romas varā ļaudis bija pazaudējuši Glābēja mācības par pašuzupurēšanos un par nesavtīgu mīlestību citiem par labu. Bagātie netika norāti par nabadzīgo ļaužu apspiešanu, un nabadzīgie nesaņēma palīdzību savā nožēlojamajā stāvoklī. Bagāto un stipro savtība kļuva arvien nomācošāka. Gadsimtiem ilgi bagātie darīja pāri nabadzīgajiem, un nabadzīgie ienīda bagātos.Lc 115.2

    Daudzās provincēs strādnieku šķira bija atkarīga no savas zemes īpašnieku žēlastības, un viņi bija spiesti pakļauties viņu iedomīgajām prasībām. Laicīgās varas autoritātes un garīdzniecība bija nomocījusi ar nodokļiem vidējo un zemāko šķiru. „Zemnieki un fermeri varēja ciest badu, rūpēdamies par saviem apspiedējiem. .. Lauksaimniecības strādnieku dzīve sastāvēja no nebeidzama darba un nemainīga posta. Pret viņu sūdzībām .. izturējās ar nekaunīgu nicinājumu. .. Tiesneši bija slaveni kukuļņemšanas dēļ. .. Mazāk nekā puse no nodokļiem nonāca karaļa vai baznīcas mantnīcā. Pārējo paturēja nodokļu iekasētāji un izšķērdēja to bezkaunīgā baudkārē.Lc 115.3

    Tiem, kuri šādi bija noveduši nabadzībā savus līdzcilvēkus, neprasīja maksāt nodokļus, un viņiem likums vai tradīcijas piešķīra visas valsts privilēģijas. .. Lai viņi varētu apmierināt savas savtīgās vēlmes, miljoniem ļaužu tika pakļauti bezcerīgai un pazemojošai dzīvei.” (Sk. pielikumu.)Lc 115.4

    Vairāk nekā gadsimtu pirms revolūcijas tronī kāpa karalis Luijs XV. Viņš bija labi pazīstams kā slinks, paviršs un baudkārs monarhs. Nebija vajadzīga pravieša acs, lai ikviens paredzētu, ka valsts finansiālais sabrukums un saniknotā tauta izraisīs šausmu pilnu sacelšanos. Karaļa padomdevēji mudināja viņu ieviest reformas, bet viņš neklausījās. Liktenis, kas sagaidīja Franciju, iezīmējas karaļa savtīgajā atbildē: „Pēc manis kaut vai ūdensplūdi!”Lc 115.5

    Roma bija ietekmējusi karaļus un valdošo šķiru, lai tie turētu tautu pakļautībā, domādama tā noturēt ieslēgtas savās važās gan valdnieku, gan tautas dvēseles. Morālais pagrimums bija tūkstoš reižu šausmīgāks nekā fiziskās ciešanas, ko sagādāja tās politika. Tauta, kurai bija atņemta Bībele un kura bija pilnībā pakļauta savtībai, bija tīta nezināšanā un iegrimusi netiklībā, kļūdama pilnīgi nespējīga valdīt pār sevi.Lc 115.6

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents