Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents
Lielā cerība - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Uzrodas fanātisms

    Ap šo laiku sāka parādīties fanātisms. Daži, kas sevi sauca par ticīgiem, parādīja fanātisku dedzību. Viņu fanātiskie uzskati lielākajā daļā adventistu neizraisīja nekādas simpātijas, tomēr viņi apkaunoja patiesības lietu.Lc 160.2

    Sātans zaudēja savus kalpus, un, lai Dieva lietai būtu slikta reputācija, viņš strādāja, lai pieviltu tos, kas sevi sauca par ticīgiem, ievedot viņus galējībās. Viņa sekotāji bija gatavi uztvert katru kļūdu, katru dīvainību vai apšaubāmu rīcību, parādot to ļaudīm, cik vien iespējams, pārspīlētākā gaismā, lai attēlotu adventistus kā kauna traipu. Jo lielāku pūli velns sapulcināja ar tādiem ļaudīm, kuri apliecināja ticību otrajai nākšanai, tomēr savas sirdis atstāja velna pārvaldībā, jo lielāku labumu viņš varēja gūt.Lc 160.3

    Sātans ir „brāļu apsūdzētājs”. (Atklāsmes 12:10) Viņa gars iedvesmo savus sekotājus modri vērot Kunga ļaužu kļūdas, lai atklātu tās citiem, neminot viņu labos darbus.Lc 160.4

    Visā vēsturē neviena reformācija nav gājusi uz priekšu, nesastopoties ar nopietniem šķēršļiem. Kur vien Pāvils dibināja draudzi, daži, kuri apgalvoja, ka pieņēmuši ticību, ienesa tajā ķecerības. Arī Luters piedzīvoja postu, ko radīja fanātiski cilvēki, kuri apgalvoja, ka Dievs tiešā veidā ir runājis caur viņiem, bet savus uzskatus vērtēja augstāk par Rakstiem. Jaunie skolotāji pievīla daudzus un pievienoja viņus sātanam, izārdot to, ko Luters Dieva vadībā bija uzcēlis. Vesliji redzēja sātana darbu, ieraujot fanātismā nelīdzsvarotus, nepārveidotus cilvēkus.Lc 160.5

    Viljams Millers neizrādīja nekādu līdzjūtību pret fanātismu. Viņš teica: „Velnam mūsdienās ir liels spēks pār dažu cilvēku prātiem.” „Esmu bieži guvis vairāk pierādījumu par patiesu nodošanos Dievam, raugoties dzīvās acīs, uz mikliem vaigiem un apslāpētā reakcijā, nekā visā kristīgās pasaules troksnī.” 1Bliss, Memoirs of William Miller, 236., 2 3 7 .1pp.Lc 160.6

    Reformācijas laikā tās ienaidnieki vainoja fanātisma ļaunumā tos, kuri ar vislielāko dedzību cīnījās pret to. Tie, kuri pretojās adventes kustībai, rīkojās līdzīgi. Neapmierināti ar pārspīlētajiem fanātiķu maldiem, viņi izplatīja baumas, kurās nebija pat ne drusciņas no patiesības. Viņu mieru iztraucēja ziņa, ka Kristus jau gandrīz ir atnācis. Viņi baidījās, ka tā varētu būt patiesība, tomēr cerēja, ka tas tā nav. Tas bija noslēpums viņu karam pret adventistiem.Lc 161.1

    Pirmā eņģeļa vēsts sludināšana tiešā veidā vērsās pret fanātismu. Starp tiem, kas piedalījās šajās svinīgajās kustībās, valdīja saskaņa. Viņu sirdis pildīja savstarpēja mīlestība un mīlestību pret Jēzu, ko viņi drīz cerēja ieraudzīt. Viena ticība, viena svētīta cerība izrādījās labs vairogs pret sātana uzbrukumiem.Lc 161.2

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents