Svētā un vissvētākā vieta

Svētajā vietā dienvidu pusē atradās svečturis ar septiņiem žuburiem, kas deva gaismu gan dienā, gan naktī. Ziemeļu pusē atradās galds ar skatāmajām maizēm. Pie priekškara, kas atdalīja svēto vietu no vissvētākās, bija zelta kvēpināmais altāris, no kura ik dienas uz augšu pretī Dievam pacēlās smaržu mākonis ar Israēla lūgšanām.Lc 165.6

Vissvētākajā vietā stāvēja ar zeltu pārklāts derības šķirsts, kurā atradās desmit baušļi. Virs šķirsta bija žēlastības krēsls jeb salīdzināšanas vāks. Šajā vietā godības mākonī starp ķerubiem atklājās paša Dieva klātbūtne.Lc 166.1

Pēc tam kad ebreji apmetās Kanaānā, telts vietā tika uzcelts Sālamana templis. Lai gan tas nebija pārvietojams un bija lielāks, tika saglabātas tās pašas proporcijas un tāds pats iekārtojums kā teltij. Šāda svētnīca pastāvēja līdz pat mūsu ēras 70. gadam, kad romieši to izpostīja. Vienīgi Daniēla dzīves laikā tā bija sagrauta. Šī ir vienīgā svētnīca virs zemes, par ko Bībele sniedz kādu informāciju, pirmās derības svētnīca. Bet vai jaunajai derībai nav svētnīcas?Lc 166.2

Atgriežoties pie Ebreju grāmatas, patiesības meklētāji atrada, ka citētajos vārdos jau ir norādījums uz otrās jeb jaunās derības svētnīcu: „Bija jau gan arī pirmajai (derībai) kalpošanas noteikumi un laicīga svētnīca.”Lc 166.3

Atgriežoties pie iepriekšējās nodaļas sākuma, mēs lasām: „Bet galvenais pārrunājamā lietā ir tas, ka mums ir tāds augstais priesteris, kas nosēdies pa labo roku godības tronim debesīs, svētnīcas un īstās telts kalpotājs, ko uzcēlis Tas Kungs, ne cilvēks.” (Ebrejiem 8:1, 2)Lc 166.4

Šeit Bībele atklāj jaunās derības svētnīcu. Mozus cēla svētnīcu pirmajai derībai, bet šo ir uzcēlis Kungs. Tajā svētnīcā kalpošanu veica zemes priesteri, bet šajā pie Dieva labās rokas kalpo Kristus, mūsu Augstais Priesteris. Viena svētnīca ir virs zemes, otra — Debesīs.Lc 166.5

Mozus cēla telti pēc parauga. Kungs norādīja: „Visu pēc tā parauga, ko Es tev rādīšu, gan telti, gan visus tās rīkus, tā jums būs taisīt.” „Un ievēro, ka tos taisi pēc parauga, kas tev kalnā tika parādīts.” Pirmā telts bija „simbols tagadējam laikmetam; saskaņā ar to tiek upurētas dāvanas un upuri”. Tās svētās vietas ir „attēli Debesu lietām”. Priesteri kalpoja „debesu svētnīcas atveidam un ēnai”. „Jo Kristus nav iegājis rokām taisītā svētnīcā, patiesās attēlā, bet pašās debesīs, lai tagad par mums parādītos Dieva vaiga priekšā.” (2. Mozus 25:9, 40; Ebrejiem 9:9, 23; 8:5; 9:24)Lc 166.6

Svētnīca Debesīs ir lielais oriģināls. Svētnīca, ko uzcēla Mozus, bija tās kopija. Zemes telts krāšņums atspoguļoja Debesu tempļa godību, kur Kristus kalpo mūsu labā Dieva troņa priekšā. Zemes svētnīca un kalpošana tajā mācīja svarīgas patiesības par Debesu svētnīcu un par mūsu pestīšanu.Lc 166.7