Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents
Lielā cerība - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Paceļot nākotnes priekškaru *Autores ievads.

    Pirms grēks ienāca šajā pasaulē, Ādams un Ieva baudīja brīvu sadraudzību ar savu Radītāju. Bet, kopš mūsu pirmie vecāki nepaklausot aizgāja no Dieva, cilvēcei šī lielā priekštiesība ir atņemta. Taču glābšanas plāns ir sagādājis zemes iedzīvotājiem iespēju būt savienotiem ar Debesīm. Dievs ar cilvēkiem ir sazinājies ar Gara starpniecību, dodot atklāsmes Saviem izredzētiem kalpiem. Tas ir ienesis pasaulē dievišķu gaismu. „Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā.” (1. Pētera 1:21)Lc 7.1

    Pirmos 2500 gadus cilvēces vēsturē nebija rakstītas vēsts no Dieva. Tie, kurus Dievs pamācīja, nodeva savas zināšanas citiem, un daudzās paaudzēs tēvi tās nodeva tālāk dēliem. Vēsts rakstītā veidā aizsākās Mozus laikos. Tad iedvesmojošās atklāsmes tika apkopotas iedvesmojošā grāmatā. Šis darbs turpinājās 1600 gadus- sākot ar Mozu, radīšanas un bauslības vēsturnieku, līdz pat Jānim, evaņģēlija vislielāko patiesību paudējam.Lc 7.2

    Bībele norāda uz Dievu kā uz tās autoru, tomēr to ir sarakstījušas cilvēku rokas. Tās dažādo grāmatu atšķirīgie stili atspoguļo katra rakstītāja personīgo raksturu. Visas atklātās patiesības ir „Dieva iedvestas” (2. Timotejam 3:16), tomēr tās ir izteiktas cilvēku vārdiem. Ar Svētā Gara starpniecību Mūžīgais ir ienesis gaismu Savu kalpu sirdīs un prātos. Viņš ir devis sapņus un atklāsmes, simbolus un ilustrācijas, un tie, kam Viņš ir atklājis šīs patiesības, ir paši izteikuši domu cilvēku valodā.Lc 7.3

    Bībeles grāmatas, ko dažādos laikmetos rakstījuši dažādu sociālo slāņu un profesiju cilvēki ar atšķirīgām prāta un garīgajām spējām, atklāj plašu stilu un aplūkoto tematu dažādību. Dažādie autori izmanto atšķirīgas izteiksmes formas. Bieži viens atklāj to pašu patiesību daudz dramatiskāk nekā cits. Dažādiem rakstniekiem atklājot kādu jautājumu atšķirīgos veidos un no dažādām perspektīvām, lasītāji, kas ir pavirši, neuzmanīgi un aizspriedumaini, var domāt, ka viņi saskata pretrunas vai nesakritības tur, kur uzmanīgs, godbijīgs pētnieks ar skaidrām izpratnes spējām ierauga saskaņu.Lc 7.4

    Dažādie autori izsaka atšķirīgus patiesības aspektus. Vienu rakstnieku spēcīgāk ir ietekmējusi viena jautājuma fāze, un viņš uztver to, kas ir saistīts ar viņa pieredzi vai ar viņa spējām saprast un novērtēt. Cits autors runā par citu fāzi. Svētā Gara vadībā katrs no viņiem atklāj, kas ir visspēcīgāk ietekmējis viņa prātu — katrs citu patiesības aspektu, bet tie visi ir pilnīgas saskaņas caurvīti. Šādi atklātās patiesības ir apkopotas, lai veidotu vienotu veselumu, kas pielāgots cilvēka prāta vajadzībām visos apstākļos un dzīves piedzīvojumos.Lc 7.5

    Dievs ir izvēlējies nodot Savu patiesību šai pasaulei ar cilvēku palīdzību. Viņš pats ir sagatavojis šos vīriešus un sievietes un piešķīris viņiem spējas darīt šo darbu. Viņš ir vadījis viņu prātus, izvēloties, ko runāt un rakstīt. Dievs ir uzticējis dārgumus zemes traukiem, taču tie tik un tā ir no Debesīm. Liecība ir nodota cilvēka valodas nepilnīgajā izteiksmē, tomēr tā ir Dieva vēsts. Paklausīgais, ticošais Dieva bērns redz šajā vēstī dievišķā spēka godību, pilnu žēlastības un patiesības.Lc 8.1

    Dievs Savā Vārdā ir nodevis mums zināšanas, kas nepieciešamas glābšanai. Mums ir jāpieņem Svētie Raksti kā autoritatīva, nekļūdīga Viņa gribas atklāsme. Tie ir rakstura etalons, tie atklāj doktrīnas un ar tiem var pārbaudīt savu kristīgo pieredzi. „Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.” (2. Timotejam 3:16, 17)Lc 8.2

    Tomēr fakts, ka Dievs ir atklājis cilvēkiem Savu gribu Bībelē, nepadara nevajadzīgu pastāvīgu Svētā Gara klātbūtni un vadību. Tieši pretēji — mūsu Glābējs apsolīja dot Garu, lai Saviem kalpiem Vārdu atvērtu, lai to izskaidrotu un ieviestu tā mācības dzīvē. Tā kā Dieva Gars bija tas, kas iedvesmoja Bībeli, nav iespējams, ka Gara mācība kādreiz varētu būt pretēja Dieva Vārdam.Lc 8.3

    Gars nekad nav bijis dots un arī nekad netiks dots, lai aizstātu Bībeli, jo Raksti skaidri atklāj, ka Dieva Vārds ir standarts, pēc kā mēs varam pārbaudīt visas mācības un piedzīvojumus. Apustulis Jānis saka: „Neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus pravieši ir izgājuši pasaulē.” (1. Jāņa 4:1) Jesaja paziņo: „Pie bauslības un liecības! Ja tie nerunā saskaņā ar šo vārdu, tad tas ir tāpēc, ka viņos nav gaismas.” (Jesajas 8:20, NKJV)Lc 8.4

    Svētā Gara darbu ir nomelnojušas to cilvēku kļūdas, kas apgalvojuši, ka ir Gara apgaismoti, bet pēc tam teikuši, ka viņiem vairs nav vajadzīgs Dieva Vārds, kas tos vadītu. Viņus vada ietekmes, ko viņi uzskata par Dieva balsi savā sirdī. Bet Gars, kas viņus pārvalda, nav Dieva Gars.Lc 8.5

    Šī sekošana ietekmēm, atstājot novārtā Rakstus, var radīt tikai sajukumu, krāpšanu un sagrāvi. Tās kalpo tikai ļaunā plānu atbalstīšanai. Tā kā Svētā Gara kalpošana ir vitāli svarīga Kristus draudzei, viens no sātana projektiem ir izmantot ekstrēmistu un fanātiķu kļūdas, lai celtu neslavu Svētā Gara darbam un būtu par iemeslu, kāpēc Dieva ļaudis atstāj novārtā šo paša Kunga sagādāto spēka avotu.Lc 8.6

    Saskaņā ar Dieva Vārdu Viņa Garam bija jāturpina darbs visā evaņģēlija laikmetā. Laikā, kad tika doti gan Vecās, gan Jaunās Derības Raksti, Svētais Gars nepārstāja nodot gaismu cilvēku prātiem arī bez tām atklāsmēm, kas iekļautas Bībeles grāmatās. Pati Bībele stāsta, kā ļaudis Svētā Gara darbības rezultātā ir saņēmuši brīdinājumus, rājienus, padomus un norādījumus gadījumos, kas nav saistīti ar Svēto Rakstu tapšanu. Tā arī nosauc vārdā praviešus no dažādiem laikiem, kuru vēstis nav pierakstītas. Tieši tāpat pēc tam, kad Bībele bija pabeigta, Svētais Gars vēl joprojām turpināja darboties, lai apgaismotu, brīdinātu un mierinātu Dieva bērnus.Lc 8.7

    Jēzus apsolīja Saviem mācekļiem: „Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis.” „Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; Viņš .. darīs jums zināmas nākamās lietas.” (Jāņa 14:26; 16:13) Raksti skaidri māca, ka šie apsolījumi neattiecas tikai uz apustuļu dienām, bet ir domāti Kristus draudzei visos laikmetos. Glābējs apliecina Saviem sekotājiem: „Redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:20) Un Pāvils paziņo, ka Gara dāvanas un darbs ir dots draudzei, „lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu, līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru”. (Efeziešiem 4:12, 13)Lc 9.1

    Par Efezas ticīgajiem Pāvils lūdza, „lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu, apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot”. (Efeziešiem 1:1719) Svētības, ko Pāvils lūdza Efezas draudzei, bija dievišķā Gara kalpošana, apgaismojot izpratni un atverot prātam dziļās Dieva Svētā Vārda patiesības.Lc 9.2

    Pēc brīnišķīgās Svētā Gara izliešanās Vasarsvētku dienā Pēteris lūdza ļaudis atzīt savus grēkus un tikt kristītiem Kristus vārdā, lai saņemtu grēku piedošanu. Viņš teica: „Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu. Jo šis solījums dots jums un jūsu bērniem un visiem, kas vēl ir tālu, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās.” (Apustuļu darbi 2:38, 39)Lc 9.3

    Tiešā saistībā ar Dieva lielās dienas ainām Kungs caur pravieti Joēlu ir apsolījis īpašu Viņa Gara atklāšanos (Joēla 2:28). Šis paravietojums daļēji ir piepildījies Gara izliešanā Vasarsvētku dienā. Bet pilnībā tas piepildīsies dievišķās žēlastības izpausmēs, kas pavadīs evaņģēlija darba noslēgumu.Lc 9.4

    Pašās laiku beigās lielā cīņa starp labo un ļauno kļūs arvien intensīvāka. Visos laikmetos sātans ir parādījis savas dusmas pret Kristus draudzi, un Dievs ir devis Savu žēlastību un Garu Saviem ļaudīm, lai stiprinātu viņus nostāties pret ļaunā spēku. Kad Kristus apustuļiem bija jānes Viņa evaņģēlijs pasaulei un jāpasludina tas visiem nākotnes laikmetiem, viņiem tika dota Gara apgaismība īpašā mērā. Bet, draudzei tuvojoties galīgajai atbrīvošanai, sātans strādās ar vēl lielāku spēku. Viņš ir nonācis pie mums „lielās dusmās, zinādams, ka tam maz laika atlicis”. (Atklāsmes 12:12) Viņš strādās „ar visu savu viltus varu, zīmēm un brīnumiem”. (2. Tesaloniķiešiem 2:9) Sešus tūkstošus gadu Debesu inteliģences pārstāvis, kas reiz bija augstākā būtne starp Dieva eņģeļiem, ir izlietojis visu savu enerģiju krāpšanas un graušanas darbam. Visus šos viltus dziļumus, visu nežēlību, ko sātans ir attīstījis tūkstošiem gadu ilgās cīņas laikā, viņš izmantos pret Dieva ļaudīm pēdējā konfliktā. Šajā briesmu laikā Kristus sekotājiem ir jānes pasaulei brīdinājums par Kunga otro nākšanu. Viņu liecībai ir jāpalīdz ļaudīm sagatavoties, lai, Kungam nākot, tie stāvētu Viņa priekšā „neaptraipīti un nevainojami”. (2. Pētera 3:14) Šajā laikā draudzei ir vajadzīga īpaša dievišķās žēlastības dāvana un vismaz tik daudz spēka kā apustuļu dienās.Lc 9.5

    Pateicoties Svētā Gara gaismai, šo lappušu sarakstītājai ir atklājušās ainas no ilgstošā konflikta starp labo un ļauno. Laiku pa laikam man ir bijis ļauts redzēt, kā dažādos laikmetos ir noritējusi lielā cīņa starp Kristu, dzīvības Valdnieku, mūsu glābšanas Autoru, un sātanu, ļaunuma valdnieku, grēka autoru, pirmo Dieva svētā likuma pārkāpēju. Sātana ļaunprātība pret Kristu ir pavērsta pret Viņa sekotājiem. Visā vēsturē mēs varam izsekot vienam un tam pašam naidam pret Dieva likuma principiem, vienam un tam pašam krāpšanas plānam, kuru izmantojot sātans ir centies maldus attēlot kā patiesību, Dieva likumus aizstāt ar cilvēku likumiem un likt ļaudīm pielūgt radību, nevis Radītāju. Visos laikmetos sātans ir pastāvīgi centies nepareizi attēlot Dieva raksturu, vadījis ļaudis pieņemt nepareizus uzskatus par Radītāju un uzlūkot Viņu ar bailēm un naidu, nevis ar mīlestību. Viņš ir centies nostumt malā dievišķo likumu, vadot ļaudis pie domām, ka viņi ir brīvi no tā prasībām. Viņš ir vajājis tos, kas uzdrīkstējušies pretoties viņa maldiem. Mēs to varam redzēt sentēvu, praviešu, apustuļu, mocekļu un reformācijas vēsturē.Lc 10.1

    Lielajā noslēdzošajā konfliktā sātans izmantos tās pašas metodes, atklās to pašu garu un darbosies tā paša mērķa labad kā visos iepriekšējos laikmetos. Kas ir bijis, tas atkal būs, vienīgi priekšā esošās cīņas iezīme būs ārkārtīgi liels spraigums- tāds, kādu pasaule nekad iepriekš nav redzējusi. Sātana maldi būs vēl viltīgāki, viņa uzbrukumi vēl noteiktāki. Ja tas būtu iespējams, viņš labprāt novirzītu no ceļa tos, ko Dievs glābj (Marka 13:22).Lc 10.2

    Kad Dieva Gars atvēra manam prātam Sava Vārda lielās patiesības un pagātnes un nākotnes ainas, man teica, lai es to, kas man ir atklāts, daru zināmu citiem šādā veidā — izsekojot cīņas vēsturei pagātnes laikmetos un īpaši atklājot to tā, lai tiktu dota gaisma par strauji tuvojošos cīņu nākotnē. To darot, esmu centusies izvēlēties un sagrupēt draudzes vēstures notikumus tā, lai parādītu, kā atklājušās lielās pārbaudošās patiesības, kas pasaulei ir dotas dažādos laikos, kas izsaukušas sātana dusmas un pasauli mīlošās draudzes naidu un ir saglabātas, pateicoties lieciniekiem, kuri „nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei”. (Atklāsmes 12:11)Lc 10.3

    Šajos ziņojumos mēs varam redzēt, kāda būs gaidāmā cīņa. Aplūkojot tos Dieva Vārda gaismā un ar Viņa Gara apskaidrību, mēs ieraudzīsim atklājamies sātana krāpšanas un bīstamo, no kā mums jāizvairās, ja mēs Kunga priekšā, Viņam atnākot, gribam tikt atrasti „bez vainas”. (Atklāsmes 14:5)Lc 11.1

    Lielie notikumi, kas iezīmējuši reformas attīstību pagātnes laikmetos, ir vēsture, kas labi zināma un vispārīgi atzīta protestantu pasaulē. Tie ir fakti, ko neviens nevar atspēkot. So vēsturi esmu atklājusi nedaudz, saglabājot grāmatas ideju. Cik vien iespējams, esmu faktus saīsinājusi, taču tā, lai būtu saprotams, kāda ir to nozīme mūsu laikos. Dažos gadījumos, kur vēsturnieks ir sagrupējis notikumus tā, lai sniegtu īsu, bet visaptverošu pārskatu par kādu tēmu, vai arī uzrakstījis viegli saprotamu kopsavilkumu, esmu citējusi viņa vārdus. Bet tas nenozīmē, ka šiem vēsturniekiem veltu īpašu uzticību, jo citāti nav izmantoti ar mērķi citēt šo rakstnieku kā autoritāti, bet vienkārši tāpēc, ka viņš izsakās par šo tēmu viegli saprotamā un spēcīgā veidā. Stāstot par to cilvēku piedzīvojumiem un uzskatiem, kas veic reformas darbu mūsu laikos, līdzīgā veidā esmu izmantojusi viņu publicētos darbus.Lc 11.2

    Šī grāmata nav tik daudz domāta, lai atklātu jaunas patiesības par pagātnes cīņām, bet gan lai atklātu faktus un principus, kam ir kāda saistība ar nākotnes notikumiem. Tomēr, raugoties uz tiem kā uz daļu no lielās cīņas starp gaismas un tumsas spēkiem, mēs šos vēstures ziņojumus ieraugām jaunām acīm. Tie izlej gaismu pār nākotni, apgaismojot to cilvēku ceļu, kas līdzīgi pagātnes laikmetu reformatoriem tiks aicināti liecināt „Dieva vārda un Jēzus liecības dēļ” (Atklāsmes 1:9), pat riskējot zaudēt visu, ko piedāvā šī pasaule.Lc 11.3

    Šīs grāmatas nolūks ir atklāt ainas no lielās cīņas starp patiesību un maldiem, darīt zināmus sātana krāpšanas darbus un līdzekļus, kā mēs varam veiksmīgi stāties viņam pretī, pastāstīt par pozitīvo ļaunuma problēmas risinājumu, izskaidrojot grēka sākumu un beigas tādā veidā, kas pilnībā atklāj Dieva taisnību un labestību visā Viņa rīcībā ar Saviem radījumiem, kā arī parādīt svēto, nemainīgo Dieva likumu. Mana visnopietnākā lūgšana ir, lai šīs grāmatas ietekmē cilvēki tiktu atbrīvoti no tumsas varas un kļūtu „līdzdalīgi dievišķajā gaismā pie tā, kas iedalīts Dieva ļaudīm” (Kolosiešiem 1:12, jaunais 2007. g tulk.) par godu Viņam, kurš mūs ir mīlējis un atdevis Sevi mūsu labā.Lc 11.4

    Elena VaitaLc 11.5

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents