Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents
Lielā cerība - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Progress Zviedrijā

    Arī Zviedrijā saviem tautiešiem dzīvības ūdeni atnesa jauni cilvēki no Vitenbergas. Divi zviedru reformācijas vadītāji, Olafs un Laurencijs Petri, mācījās pie Lutera un Melanhtona. Līdzīgi lielajam reformatoram, Olafs ieguva cilvēkus ar savu daiļrunību, bet Laurencijs, līdzīgi Melanhtonam, bija domām bagāts un mierīgs. Abiem bija nesatricināma drosme. Katoļu priesteri uzjundīja nezinošos un māņticīgos ļaudis. Dažkārt Olafam tikko izdevās izbēgt dzīvam. Tomēr šiem reformatoriem bija karaļa aizsardzība, kurš bija pieņēmis reformāciju un laipni uzņēma šos talantīgos palīgus cīņā pret Romu.Lc 101.2

    Karaļa un Zviedrijas vadošo vīru priekšā Olafs Petri ar lielu spēku aizstāvēja reformēto ticību. Viņš paziņoja, ka kristiešiem baznīctēvu mācība ir jāpieņem tikai tad, ja tā saskan ar Rakstiem, un ka Bībele svarīgas mācības atklāj ļoti skaidri- tā, ka ikviens var tās saprast.Lc 101.3

    Šie notikumi parāda mums, „kāda tipa cilvēki piederēja reformatoru armijai. Tie nebija neizglītoti, šauri domājoši, trokšņaini ļaudis, kuriem patika strīdēties- nepavisam ne. Viņi bija cilvēki, kuri bija pētījuši Dieva Vārdu un labi zināja, kā izmantot Bībeles ieroču glabātavas ieročus. Viņi bija zinātnieki un teologi, cilvēki, kuri pamatīgi pārzināja visu evaņģēlija patiesības sistēmu un kuri varēja gūt vieglu uzvaru pār maldos esošajiem skolu filozofiem un Romas augstajām amatpersonām.” 6Turpat, 10. gr., 4. nod.Lc 101.4

    Zviedrijas karalis pieņēma protestantu ticību, un nacionālā asambleja nobalsoja par to. Pēc karaļa lūguma abi brāļi uzņēmās pienākumu pārtulkot visu Bībeli. Sanāksmē pieņēma lēmumu, ka visā valstī mācītājiem ir jāskaidro Bībele un ka bērniem skolā vajadzētu mācīt lasīt Bībeli.Lc 101.5

    Atbrīvota no Romas spaidiem, tauta ieguva spēku un varenumu, kādu tā nekad iepriekš nebija sasniegusi. Gadsimtu vēlāk kādreizējā vājā tauta devās atbrīvot Vāciju šausmīgajā Trīsdesmit gadu karā — Zviedrija bija vienīgā valsts Eiropā, kas uzdrīkstējās sniegt palīdzīgu roku. Šķita, ka visa Ziemeļeiropa atkal nonāks Romas tirānijas varā. Tomēr zviedru armija palīdzēja Vācijai izcīnīt toleranci pret protestantiem un atjaunot sirdsapziņas brīvību tajās valstīs, kas bija pieņēmušas reformāciju.Lc 101.6

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents