Notikumu attīstība Vācijā

Lutera noslēpumainā pazušana radīja apjukumu visā Vācijā. Klīda ļaunas valodas, un daudzi cilvēki ticēja, ka viņš ir nogalināts. Valdīja lielas sēras, daudzi zvērēja atriebt viņa nāvi.Lc 79.1

Lutera ienaidnieki sākumā priecājās par viņa nāvi, bet, uzzinājuši, ka viņš ir kļuvis par gūstekni, viņi stipri izbijās. „Vienīgais veids, kā sevi glābt,” viens no viņiem teica, „ir aizdegt lāpas un medīt Luteru pa visu pasauli, lai atdotu viņu tautai, kas sauc pēc viņa.” ^{1J. H. Merle D’Aubigné, History o f the Reformation o f the Sixteenth Century , 9. gr., 1. nod.} Ziņas, ka viņš ir drošībā, lai gan kā cietumnieks, ļaudis nomierināja, un viņi lasīja Lutera rakstus vēl dedzīgāk nekā jebkad agrāk. Liels skaits tautas nostājās varonīgā vīra pusē, kas bija aizstāvējis Dieva Vārdu.Lc 79.2

Sēkla, ko Luters bija sējis, sadīga visās malās. Viņa prombūtne paveica darbu, kas viņa klātbūtnē nebūtu izdevies. Tagad, kad viņu lielā vadītāja nebija kopā ar viņiem, uz priekšu devās citi strādnieki, lai darbs, kas tik cēli bija sācies, netiktu pārtraukts.Lc 79.3

Tagad sātans centās pievilt un iznīcināt ļaudis, patieso vērtību vietā dodot viltojumu. Tieši tāpat kā bija viltus kristi pirmajā gadsimtā, tādi uzradās arī sešpadsmitajā.Lc 79.4

Daži cilvēki iztēlojās, ka ir saņēmuši īpašas atklāsmes no Debesīm un ka Dievs viņiem ir devis uzdevumu turpināt reformāciju, ko, kā viņi apgalvoja, Luters bija tikai tikko iesācis. Patiesībā viņi izputināja Lutera paveikto darbu. Viņi noraidīja reformācijas principu- Dieva Vārds ir pietiekams priekšraksts ticībai un dzīvei. Šī nekļūdīgā vadoņa vietā viņi pieņēma nedrošo jūtu un iespaidu standartu.Lc 79.5

Ļaudis, kuriem bija dabīga nosliece uz fanātismu, pievienojās viņiem. So ekstrēmistu darbība radīja ievērojamu satraukumu. Luters bija radījis cilvēkos vajadzības izjūtu pēc reformas, un tagad šo jauno „praviešu” viltus paziņojumi maldināja dažus patiešām godīgus cilvēkus.Lc 79.6

Kustības vadītāji uzmācās ar savām vēstīm Melanhtonam: „Dievs ir sūtījis mūs pamācīt ļaudis. Mēs esam tiešā veidā sarunājušies ar Kungu. Mēs zinām, kas notiks. Vārdu sakot, mēs esam apustuļi un pravieši un atsaucamies uz Dr. Luteru.”Lc 79.7

Reformatori bija apmulsuši. Melanhtons teica: „Šajos vīros patiešām ir neparasti gari, bet kādi? .. No vienas puses, nenoraidīsim Dieva Garu, un no otras — neļausim sātana garam mūs maldināt.” ^{2Turpat, 9. gr., 7. nod.}Lc 79.8