Neapmierinātība izaug par aktīvu sacelšanos

Dievs savā gudrībā ļāva sātanam turpināt darbu, kamēr šķelšanās gars pārauga dumpī. Dievs ļāva viņam pilnībā attīstīt savus plānus, lai ikviens varētu redzēt to patieso raksturu. Debesu būtnes ļoti mīlēja Luciferu, un viņam bija spēcīga ietekme pār viņiem. Dieva valdība ietvēra ne tikai Debesu iemītniekus, bet arī visas pasaules, ko Viņš bija radījis. Sātans domāja: ja viņam izdosies ievilkt dumpī eņģeļus, viņš varētu ieraut tajā arī citas pasaules. Izmantojot nepareizus spriedelējumus un blēdības, viņam bija liels pievilšanas spēks. Pat uzticīgie eņģeļi nevarēja pilnībā izvērtēt viņa raksturu un redzēt, uz kurieni ved viņa darbs. Sātans bija augsti godāts, un viņš bija nomaskējis visu savu rīcību ar tādu mistēriju, ka bija grūti parādīt eņģeļiem viņa darba patieso raksturu. Kamēr grēks nebija pilnībā attīstījies, tas nešķita ļauns. Svētās būtnes nevarēja ieraudzīt, kādas būs sekas Dieva likuma atmešanai. Sākumā sātans apgalvoja, ka viņš cenšas vairot Dieva godu un visu Debesu iemītnieku labklājību.Lc 199.3

Reaģējot uz grēku, Dievs varēja izmantot tikai taisnību un patiesību. Sātans varēja izmantot to, ko Dievs nevarēja, proti, glaimus un viltu. Ikvienam vajadzēja saprast šī eņģeļa patieso raksturu, kas gribēja ieņemt Dieva vietu. Viņam ir vajadzīgs laiks, lai atklātu sevi savos ļaunajos darbos.Lc 199.4

Sātans apsūdzēja Dievu nesaskaņās, ko Debesīs bija izraisījusi viņa paša rīcība. Viņš teica, ka viss ļaunums ir Dieva valdīšanas sekas. Tāpēc bija nepieciešams, lai viņš parādītu, kā darbojas viņa ierosinātās izmaiņas Dieva likumā. Viņa paša rīcībai vajadzēja viņu notiesāt. Universam bija jāredz krāpnieks atmaskots.Lc 200.1

Pat pēc tam kad bija nolemts, ka sātans nedrīkst ilgāk palikt Debesīs, bezgalīgā Gudrība viņu neiznīcināja. Dieva radījumu uzticībai bija jābalstās uz pārliecību par Viņa taisnību un godīgumu. Debesu un citu pasauļu iemītnieki nebija gatavi saprast grēka sekas, tāpēc viņi nebūtu redzējuši Dieva taisnību un žēlastību, ja Viņš būtu iznīcinājis sātanu tajā laikā. Ja Dievs būtu nekavējoties viņu likvidējis, viņi kalpotu Dievam drīzāk aiz bailēm, nevis mīlestības dēļ. Dievs nebūtu pilnībā iznīcinājis krāpnieka ietekmi, ne arī likvidējis sacelšanās garu. Universa labklājības dēļ sātanam bija jāattīsta pilnīgāk savi principi. Tad visas radītās būtnes varētu ieraudzīt viņa apsūdzības pret dievišķo pārvaldes sistēmu patiesajā gaismā.Lc 200.2

Sātana dumpim vajadzēja liecināt Universam par šausmīgajām grēka sekām. Viņa valdīšana parādīs, kādus augļus nes Dieva autoritātes atstumšana. Šī šausmīgā sacelšanās mēģinājuma vēsture visām svētajām būtnēm kalpos kā aizsardzība mūžīgos laikos, lai glābtu viņus no grēka un tā soda.Lc 200.3

Kad tika paziņots, ka lielais uzurpators kopā ar visiem saviem līdzjutējiem ir jāizraida no Debesīm, sacelšanās vadītājs drosmīgi apliecināja savu nicinājumu pret Radītāja likumu. Viņš nosauca dievišķo likumu par brīvību ierobežojošu un paziņoja savu lēmumu to iznīcināt. Atbrīvots no tā ierobežojumiem, viņš paziņoja, ka Debesu iemītniekiem pienākas augstāks stāvoklis.Lc 200.4