Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents
Lielā cerība - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Krāšņais templis lemts bojāejai

    Divas dienas pirms Pasā svētkiem Kristus ar Saviem mācekļiem atkal devās uz Eļļas kalnu un atkal nolūkojās no augšas uz pilsētu. Vēlreiz Viņš noraudzījās uz templi tā žilbinošajā krāšņumā, visa skaistuma kronī. Salamans, gudrākais no Israēla valdniekiem, bija uzcēlis pirmo templi, viskrāšņāko celtni, kādu pasaule jebkad bija redzējusi. Pēc tam kad Nebukadnēcars to bija iznīcinājis, to atjaunoja aptuveni piecsimt gadu pirms Kristus dzimšanas.Lc 13.6

    Tomēr otrais templis nebija tik krāšņs kā pirmais. Pār tā altāri nenolaidās ne godības mākonis, ne uguns no debesīm. Tajā nebija derības šķirsta, žēlastības krēsla un likuma plākšņu. Balss no Debesīm nedarīja priesteriem zināmu Dieva gribu. Otro templi nepagodināja Dieva godības mākonis, bet dzīva Viņa klātbūtne, kas bija miesā atklājies Dievs. „Visu laikmetu ilgas” atnāca uz Savu templi, kad Vīrs no Nācaretes mācīja un dziedināja tā svētajos pagalmos. Bet Israēls bija atraidījis šo Dāvanu no Debesīm. Kad pazemīgais Skolotājs tajā dienā izgāja ārā pa tempļa apzeltītajiem vārtiem, godība pameta to uz visiem laikiem. Jau tad tika piepildīti Glābēja vārdi: „Jūsu nams tiks jums atstāts postā.” (Mateja 23:38)Lc 13.7

    Mācekļi bija pārsteigti, ka Kristus pareģoja tempļa iznīcināšanu. Viņi gribēja saprast, ko nozīmē Viņa vārdi. Hērods Lielais bija dāsni izšķiedis templī gan romiešu, gan jūdu dārgumus. Daļa no tā bija būvēta no milzīgiem balta marmora blokiem, kas bija atvesti no Romas. Mācekļi aicināja Meistaru pievērst tiem uzmanību, sakot: „Lūk, kādi akmeņi un kādas ēkas!” (Marka 13:1)Lc 14.1

    Jēzus atbilde bija svinīga un biedējoša: „Patiesi Es jums saku: šeit akmens uz akmens nepaliks, kas netiks nopostīts.” (Mateja 24:2) Kungs bija teicis mācekļiem, ka Viņš nāks otrreiz. Kad Jēzus izteica spriedumu pār Jeruzālemi, viņu domas pievērsās šai nākšanai, un viņi jautāja: „Kad šīs lietas notiks un kāda būs Tavas atnākšanas un pastarā laika zīme?” (Mateja 24:3)Lc 14.2

    Kristus īsumā atklāja viņiem svarīgākos notikumus pirms laika noslēguma. Pravietojumam, ko Viņš izteica, bija divas nozīmes. Paredzot Jeruzālemes iznīcināšanu, tas vēstīja arī par pēdējās lielās dienas šausmām.Lc 14.3

    Israēlam bija jāsaņem sods par Mesijas atmešanu un krustā sišanu. „Kad nu jūs redzēsit izpostīšanas negantību stāvam svētā vietā, par ko pravietis Daniēls sacījis — kas to lasa, lai uzmana, — lai tad tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos.” (Mateja 24:15, 16, sk. arī Lūkas 21:20, 21) Kad pagāniskie romiešu karogi tiks pacelti uz svētās zemes ārpus pilsētas mūriem, Kristus sekotājiem ir jābēg. Lai paglābtos, viņi nedrīkst vilcināties. Dievs ir pasludinājis spriedumu pret Jeruzālemi tās grēku dēļ. Stūrgalvīgā neticība bija padarījusi viņu likteni negrozāmu.Lc 14.4

    Jeruzālemes iedzīvotāji apvainoja Kristu, ka Viņš ir visu viņu nepatikšanu iemesls, kas pār viņiem bija nākušas viņu pašu grēku dēļ. Lai gan viņi zināja, ka Viņš ir bez grēka, tie paziņoja, ka Viņa nāve ir nepieciešama nācijas drošībai. Viņi piekrita augstā priestera lēmumam, ka labāk lai mirst viens cilvēks, nevis iet bojā vesela tauta (sk. Jāņa 11:4753).Lc 14.5

    Israēlieši nogalināja savu Glābēju, jo Viņš bija nosodījis viņu grēkus, tomēr viņi uzskatīja sevi par Dieva izredzētiem ļaudīm un gaidīja Kungu, kurš nāks viņus atbrīvot no ienaidniekiem.Lc 14.6

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents